Krustaceļš

Kopš 2013. gada Stirnienes baznīcā ir tradīcija gan Klusajā nedēļā, gan kādā no bērnu un jauniešu Dziedošajām dienām izdzīvot Jēzus Krusta ceļu, ieklausoties šajā draudzē dzimušā godināmā bīskapa Boļeslava Sloskāna apcerēs, viņa izsūtījuma dienasgrāmatas fragmentu lasījumos un piedalīties Tautas krustaceļa lūgšanās. Klusajā sestdienā, plkst. 12.00 klausies Krusta ceļa ierakstu Radio Marija ēterā! Savukārt, šeit atradīsi Stirnienes kora dziedāto audio ierakstu, kā arī krusta ceļa staciju attēlus no Stirnienes Svētā Laurencija draudzes: youtube.com/watch?v=PVAZbmgzoq8

Plkst. 22.00 Krusta ceļš tiešraidē no Svētā Pētera laukuma, ko vadīs pāvests Francisks. Krusta ceļa pārdomu un lūgšanu sagatavošanu pāvests ir uzticējis skautu grupai "Foligno I" (Umbrija) un Romas katoļu Ugandas Svēto mocekļu draudzei. Tiešriadē tiks nodrošināts sinhrons tulkojums uz latviešu valodu.

Latvijā Lielajā Piektdienā tradicionāls @Ekumeniskais Krusta ceļš. Krusta ceļā piedalās: arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs, arhibīskaps Jānis Vanags, mācītāji Krists Kalniņš, Ivars Jēkabsons, Edgars Godiņš, Edgars Mažis, priesteris Jānis Meļņikovs, Daila Romāne, kā arī Dita Lūriņa un Rēzija Kalniņa.

Liepājas Ekumeniskā Krustaceļa gājiena fotogrāfijas un organizatori. Pasākuma apskaņošanu un audio ierakstu nodrošina kompānija udensputni.lv. Izmantoto foto autori: Sandra Preisa, Modris Helds Kas tas ir? Krustaceļš (Via Crucis) ir viens no svarīgākajiem un iemīļotākajiem tautas dievkalpojumiem Katoļu Baznīcā, kurā ticīgie godina Kristu Viņa sāpju ceļā uz Golgātu. Mūsdienās tas gūst ievērību arī citās konfesijās. Parasti baznīcās vai arī brīvā dabā (Aglonas bazilikas sakrālajā laukumā, pie Dievmātes svētnīcām Jasnogurā, Lihenē (Polijā), Krusta kalnā Medžugorjē u.c.) izvietoti 14 staciju jeb apstāšanos attēli, bareljefi vai skulptūras. Oficiāli nav apstiprināta vienota Krustaceļa dievkalpojuma kārtība. Publiski vai individuāli apstaigājot Kunga ciešanu ceļu, var izmantot lūgšanu grāmatās ievietoto meditāciju variantus, kā arī lūgties saviem vārdiem, saturu smeļoties Svētajos Rakstos un tradīciju avotos. Nedaudz no vēstures Pēc Jēzus uzkāpšanas debesīs Jaunava Marija apstaigāja sava dēla ciešanu vietas, pārdomājot un pārdzīvojot Viņa vissāpīgākos šīszemes brīžus. Vēlāk vīzijā sv. Brigitai Viņa izskaidroja Krustaceļa norisi. Jau bizantiešu laikos svētceļniekiem Jeruzalemē uz Kristus ciešanu vietām rīkoja procesijas, tur notika speciāli dievkalpojumi. Pirmajos gadsimtos īpaši godināja Kristus notiesāšanas vietu (tagad Antonija cietoksni) un nāves vietu (Golgātu). Vēlākos laikos Svētās zemes sargi franciskāņi rādīja svētceļiniekiem Kristus Krustaceļa trasi, kas tagad kļuvusi par Via Dolorosa — Sāpju ceļu, kura pēdējā — XIV stacija atrodas pašā Svētajā kapā. Eiropas baznīcās un klosteros par Krustaceļu sāka runāt XV gs., sākumā Spānijā, Itālijā un Vācijā, XVII gs. to iepazina arī Latvijā un Lietuvā. Staciju skaits svārstījās no dažām līdz pat 43 — atkarībā no kristiešu dievbijības. XVIII gs. franciskāņi noteica 14 Krustaceļu stacijas, kuras pastāv līdz mūsu dienām. Pašlaik ir tendence ieviest 15. staciju — Kristus Augšāmcelšanās piemiņai. Gavēņa svarīgākais dievkalpojums Kristus sāpju ceļš nekad nav aizmirsts, tomēr īpaši iecienīts tas ir Lielā Gavēņa laikā. Galvenokārt trešdienās, piektdienās un svētdienās ticīgie mūsu draudzēs ar dziesmām, meditācijām un lūgšanām vislielākā gara sakoptībā godina savu Pestītāju, pārdomājot Viņa ciešanas no netaisnīgās apsūdzēšanas tiesā līdz krusta nāvei. Krāslavā jau kļuvis par tradīciju Lielajā Piektdienā rīkot ekumenisko Krustaceļa procesiju ar 14 apstāšanās vietām pilsētas ielās, uzsākot to pie tautas nama un noslēdzot kapličas priekšā centrālajos kapos. Starp apstāšanās vietām Ciešanu laika dziedājumus dzied baznīcas jauniešu koris un ticīgā tauta. Plānots, ka arī šogad 6. aprīlī Krustaceļa staciju apceres vadīs Krāslavas un Priedaines draudžu katoļu priesteri E. Voroņeckis un J. Bulašs, pareizticīgo tēvs Aleksandrs (Dvorņikovs) un luterāņu mācītājs A. Gusevs. Sākums plkst. 20.00 Godinot Jēzus krustu un ciešanas, ticīgie smeļas spēku, lai pieceltos, kad esam pakrituši, kad nevaram pastāvēt ticībā, kad esam zaudējuši cerību, kad esam apmaldījušies, kad esam apspiesti un izsmelti. Krustaceļa lūgšanas dod drosmi uzsākt jaunu, Dieva žēlastības apgarotu dzīvi. Sagatavoja Genovefa KALVIŠA Pārpublicēts no Ezerzeme.lv Citi Krustaceļa lūgšanu ieraksti

Ekumeniskā Krustaceļa Vecrīgā 2019 ieraksts. Zemāk apstāšanās vietu (jeb staciju) un runātāju saraksts ar iespēju uzreiz atskaņot interesējošo fragmentu (spiežot uz ►). Lielajā piektdienā, 19. aprīlī (2019), Vecrīgas ielās notika tradicionālais Ekumeniskais krustaceļš, kura vadmotīvs šogad ir vārdi no 30. psalma: “Tu manas žēlabas pārvērti priekā.” Ejot pa galvaspilsētas ielām, lūgšanas dalībnieki pārdomāja, ko mūsdienās nozīmē būt atstumtam un kā mazināt atstumtību sabiedrībā. Lūgšanas organizētāji norāda, ka šī gada Krustaceļa mērķis ir ar pārdomu un personisku stāstu palīdzību atklāt, kāpēc cilvēki jūtas izolēti, kāpēc ir zudusi savstarpēja komunikācija, kā varam kļūt paši “iekšēji veselīgāki”, kā varam uzņemties atbildību un palīdzēt atsumtības situācijās citiem pat tad, ja paši reiz esam piedzīvojuši to pašu. Ceļā vairākas apstāšanās vietās notika meditācijas par tādām tēmām: es – atstumtais; tu – atstumtais; sabiedrības atstumtie. Krustaceļš sākās pl. 12 pie Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles, un noslēdzās pēc trīs stundām Doma laukumā. Svēto Rakstu fragmentus apstāšanās vietās lasīja aktieri Gundars Āboliņš, Ģirts Ķesteris un Rēzija Kalniņa; lūgšanu vadīja kantors Raimonds Krasinskis. katolis.lv: Ekumeniskais krustaceļš Vecrīgā šogad aicinās mazināt atstumtību cilvēku starpā Youtube videotiešraides ieraksts Pasākuma organizatoru sociālās saziņas vietne Pasākuma apskaņošanu un audio ierakstu nodrošina kompānija 3S (FB) Kas ir Krustaceļš? Citi Krustaceļa lūgšanu ieraksti

Kas tas ir? Krustaceļš (Via Crucis) ir viens no svarīgākajiem un iemīļotākajiem tautas dievkalpojumiem Katoļu Baznīcā, kurā ticīgie godina Kristu Viņa sāpju ceļā uz Golgātu. Mūsdienās tas gūst ievērību arī citās konfesijās. Parasti baznīcās vai arī brīvā dabā (Aglonas bazilikas sakrālajā laukumā, pie Dievmātes svētnīcām Jasnogurā, Lihenē (Polijā), Krusta kalnā Medžugorjē u.c.) izvietoti 14 staciju jeb apstāšanos attēli, bareljefi vai skulptūras. Oficiāli nav apstiprināta vienota Krustaceļa dievkalpojuma kārtība. Publiski vai individuāli apstaigājot Kunga ciešanu ceļu, var izmantot lūgšanu grāmatās ievietoto meditāciju variantus, kā arī lūgties saviem vārdiem, saturu smeļoties Svētajos Rakstos un tradīciju avotos. Nedaudz no vēstures Pēc Jēzus uzkāpšanas debesīs Jaunava Marija apstaigāja sava dēla ciešanu vietas, pārdomājot un pārdzīvojot Viņa vissāpīgākos šīszemes brīžus. Vēlāk vīzijā sv. Brigitai Viņa izskaidroja Krustaceļa norisi. Jau bizantiešu laikos svētceļniekiem Jeruzalemē uz Kristus ciešanu vietām rīkoja procesijas, tur notika speciāli dievkalpojumi. Pirmajos gadsimtos īpaši godināja Kristus notiesāšanas vietu (tagad Antonija cietoksni) un nāves vietu (Golgātu). Vēlākos laikos Svētās zemes sargi franciskāņi rādīja svētceļiniekiem Kristus Krustaceļa trasi, kas tagad kļuvusi par Via Dolorosa — Sāpju ceļu, kura pēdējā — XIV stacija atrodas pašā Svētajā kapā. Eiropas baznīcās un klosteros par Krustaceļu sāka runāt XV gs., sākumā Spānijā, Itālijā un Vācijā, XVII gs. to iepazina arī Latvijā un Lietuvā. Staciju skaits svārstījās no dažām līdz pat 43 — atkarībā no kristiešu dievbijības. XVIII gs. franciskāņi noteica 14 Krustaceļu stacijas, kuras pastāv līdz mūsu dienām. Pašlaik ir tendence ieviest 15. staciju — Kristus Augšāmcelšanās piemiņai. Gavēņa svarīgākais dievkalpojums Kristus sāpju ceļš nekad nav aizmirsts, tomēr īpaši iecienīts tas ir Lielā Gavēņa laikā. Galvenokārt trešdienās, piektdienās un svētdienās ticīgie mūsu draudzēs ar dziesmām, meditācijām un lūgšanām vislielākā gara sakoptībā godina savu Pestītāju, pārdomājot Viņa ciešanas no netaisnīgās apsūdzēšanas tiesā līdz krusta nāvei. Krāslavā jau kļuvis par tradīciju Lielajā Piektdienā rīkot ekumenisko Krustaceļa procesiju ar 14 apstāšanās vietām pilsētas ielās, uzsākot to pie tautas nama un noslēdzot kapličas priekšā centrālajos kapos. Starp apstāšanās vietām Ciešanu laika dziedājumus dzied baznīcas jauniešu koris un ticīgā tauta. Plānots, ka arī šogad 6. aprīlī Krustaceļa staciju apceres vadīs Krāslavas un Priedaines draudžu katoļu priesteri E. Voroņeckis un J. Bulašs, pareizticīgo tēvs Aleksandrs (Dvorņikovs) un luterāņu mācītājs A. Gusevs. Sākums plkst. 20.00 Godinot Jēzus krustu un ciešanas, ticīgie smeļas spēku, lai pieceltos, kad esam pakrituši, kad nevaram pastāvēt ticībā, kad esam zaudējuši cerību, kad esam apmaldījušies, kad esam apspiesti un izsmelti. Krustaceļa lūgšanas dod drosmi uzsākt jaunu, Dieva žēlastības apgarotu dzīvi. Sagatavoja Genovefa KALVIŠA Pārpublicēts no Ezerzeme.lv Citi Krustaceļa lūgšanu ieraksti

Kas tas ir? Krustaceļš (Via Crucis) ir viens no svarīgākajiem un iemīļotākajiem tautas dievkalpojumiem Katoļu Baznīcā, kurā ticīgie godina Kristu Viņa sāpju ceļā uz Golgātu. Mūsdienās tas gūst ievērību arī citās konfesijās. Parasti baznīcās vai arī brīvā dabā (Aglonas bazilikas sakrālajā laukumā, pie Dievmātes svētnīcām Jasnogurā, Lihenē (Polijā), Krusta kalnā Medžugorjē u.c.) izvietoti 14 staciju jeb apstāšanos attēli, bareljefi vai skulptūras. Oficiāli nav apstiprināta vienota Krustaceļa dievkalpojuma kārtība. Publiski vai individuāli apstaigājot Kunga ciešanu ceļu, var izmantot lūgšanu grāmatās ievietoto meditāciju variantus, kā arī lūgties saviem vārdiem, saturu smeļoties Svētajos Rakstos un tradīciju avotos. Nedaudz no vēstures Pēc Jēzus uzkāpšanas debesīs Jaunava Marija apstaigāja sava dēla ciešanu vietas, pārdomājot un pārdzīvojot Viņa vissāpīgākos šīszemes brīžus. Vēlāk vīzijā sv. Brigitai Viņa izskaidroja Krustaceļa norisi. Jau bizantiešu laikos svētceļniekiem Jeruzalemē uz Kristus ciešanu vietām rīkoja procesijas, tur notika speciāli dievkalpojumi. Pirmajos gadsimtos īpaši godināja Kristus notiesāšanas vietu (tagad Antonija cietoksni) un nāves vietu (Golgātu). Vēlākos laikos Svētās zemes sargi franciskāņi rādīja svētceļiniekiem Kristus Krustaceļa trasi, kas tagad kļuvusi par Via Dolorosa — Sāpju ceļu, kura pēdējā — XIV stacija atrodas pašā Svētajā kapā. Eiropas baznīcās un klosteros par Krustaceļu sāka runāt XV gs., sākumā Spānijā, Itālijā un Vācijā, XVII gs. to iepazina arī Latvijā un Lietuvā. Staciju skaits svārstījās no dažām līdz pat 43 — atkarībā no kristiešu dievbijības. XVIII gs. franciskāņi noteica 14 Krustaceļu stacijas, kuras pastāv līdz mūsu dienām. Pašlaik ir tendence ieviest 15. staciju — Kristus Augšāmcelšanās piemiņai. Gavēņa svarīgākais dievkalpojums Kristus sāpju ceļš nekad nav aizmirsts, tomēr īpaši iecienīts tas ir Lielā Gavēņa laikā. Galvenokārt trešdienās, piektdienās un svētdienās ticīgie mūsu draudzēs ar dziesmām, meditācijām un lūgšanām vislielākā gara sakoptībā godina savu Pestītāju, pārdomājot Viņa ciešanas no netaisnīgās apsūdzēšanas tiesā līdz krusta nāvei. Krāslavā jau kļuvis par tradīciju Lielajā Piektdienā rīkot ekumenisko Krustaceļa procesiju ar 14 apstāšanās vietām pilsētas ielās, uzsākot to pie tautas nama un noslēdzot kapličas priekšā centrālajos kapos. Starp apstāšanās vietām Ciešanu laika dziedājumus dzied baznīcas jauniešu koris un ticīgā tauta. Plānots, ka arī šogad 6. aprīlī Krustaceļa staciju apceres vadīs Krāslavas un Priedaines draudžu katoļu priesteri E. Voroņeckis un J. Bulašs, pareizticīgo tēvs Aleksandrs (Dvorņikovs) un luterāņu mācītājs A. Gusevs. Sākums plkst. 20.00 Godinot Jēzus krustu un ciešanas, ticīgie smeļas spēku, lai pieceltos, kad esam pakrituši, kad nevaram pastāvēt ticībā, kad esam zaudējuši cerību, kad esam apmaldījušies, kad esam apspiesti un izsmelti. Krustaceļa lūgšanas dod drosmi uzsākt jaunu, Dieva žēlastības apgarotu dzīvi. Sagatavoja Genovefa KALVIŠA Pārpublicēts no Ezerzeme.lv Citi Krustaceļa lūgšanu ieraksti

Kas tas ir? Krustaceļš (Via Crucis) ir viens no svarīgākajiem un iemīļotākajiem tautas dievkalpojumiem Katoļu Baznīcā, kurā ticīgie godina Kristu Viņa sāpju ceļā uz Golgātu. Mūsdienās tas gūst ievērību arī citās konfesijās. Parasti baznīcās vai arī brīvā dabā (Aglonas bazilikas sakrālajā laukumā, pie Dievmātes svētnīcām Jasnogurā, Lihenē (Polijā), Krusta kalnā Medžugorjē u.c.) izvietoti 14 staciju jeb apstāšanos attēli, bareljefi vai skulptūras. Oficiāli nav apstiprināta vienota Krustaceļa dievkalpojuma kārtība. Publiski vai individuāli apstaigājot Kunga ciešanu ceļu, var izmantot lūgšanu grāmatās ievietoto meditāciju variantus, kā arī lūgties saviem vārdiem, saturu smeļoties Svētajos Rakstos un tradīciju avotos. Nedaudz no vēstures Pēc Jēzus uzkāpšanas debesīs Jaunava Marija apstaigāja sava dēla ciešanu vietas, pārdomājot un pārdzīvojot Viņa vissāpīgākos šīszemes brīžus. Vēlāk vīzijā sv. Brigitai Viņa izskaidroja Krustaceļa norisi. Jau bizantiešu laikos svētceļniekiem Jeruzalemē uz Kristus ciešanu vietām rīkoja procesijas, tur notika speciāli dievkalpojumi. Pirmajos gadsimtos īpaši godināja Kristus notiesāšanas vietu (tagad Antonija cietoksni) un nāves vietu (Golgātu). Vēlākos laikos Svētās zemes sargi franciskāņi rādīja svētceļiniekiem Kristus Krustaceļa trasi, kas tagad kļuvusi par Via Dolorosa — Sāpju ceļu, kura pēdējā — XIV stacija atrodas pašā Svētajā kapā. Eiropas baznīcās un klosteros par Krustaceļu sāka runāt XV gs., sākumā Spānijā, Itālijā un Vācijā, XVII gs. to iepazina arī Latvijā un Lietuvā. Staciju skaits svārstījās no dažām līdz pat 43 — atkarībā no kristiešu dievbijības. XVIII gs. franciskāņi noteica 14 Krustaceļu stacijas, kuras pastāv līdz mūsu dienām. Pašlaik ir tendence ieviest 15. staciju — Kristus Augšāmcelšanās piemiņai. Gavēņa svarīgākais dievkalpojums Kristus sāpju ceļš nekad nav aizmirsts, tomēr īpaši iecienīts tas ir Lielā Gavēņa laikā. Galvenokārt trešdienās, piektdienās un svētdienās ticīgie mūsu draudzēs ar dziesmām, meditācijām un lūgšanām vislielākā gara sakoptībā godina savu Pestītāju, pārdomājot Viņa ciešanas no netaisnīgās apsūdzēšanas tiesā līdz krusta nāvei. Krāslavā jau kļuvis par tradīciju Lielajā Piektdienā rīkot ekumenisko Krustaceļa procesiju ar 14 apstāšanās vietām pilsētas ielās, uzsākot to pie tautas nama un noslēdzot kapličas priekšā centrālajos kapos. Starp apstāšanās vietām Ciešanu laika dziedājumus dzied baznīcas jauniešu koris un ticīgā tauta. Plānots, ka arī šogad 6. aprīlī Krustaceļa staciju apceres vadīs Krāslavas un Priedaines draudžu katoļu priesteri E. Voroņeckis un J. Bulašs, pareizticīgo tēvs Aleksandrs (Dvorņikovs) un luterāņu mācītājs A. Gusevs. Sākums plkst. 20.00 Godinot Jēzus krustu un ciešanas, ticīgie smeļas spēku, lai pieceltos, kad esam pakrituši, kad nevaram pastāvēt ticībā, kad esam zaudējuši cerību, kad esam apmaldījušies, kad esam apspiesti un izsmelti. Krustaceļa lūgšanas dod drosmi uzsākt jaunu, Dieva žēlastības apgarotu dzīvi. Sagatavoja Genovefa KALVIŠA Pārpublicēts no Ezerzeme.lv Citi Krustaceļa lūgšanu ieraksti

Kas tas ir? Krustaceļš (Via Crucis) ir viens no svarīgākajiem un iemīļotākajiem tautas dievkalpojumiem Katoļu Baznīcā, kurā ticīgie godina Kristu Viņa sāpju ceļā uz Golgātu. Mūsdienās tas gūst ievērību arī citās konfesijās. Parasti baznīcās vai arī brīvā dabā (Aglonas bazilikas sakrālajā laukumā, pie Dievmātes svētnīcām Jasnogurā, Lihenē (Polijā), Krusta kalnā Medžugorjē u.c.) izvietoti 14 staciju jeb apstāšanos attēli, bareljefi vai skulptūras. Oficiāli nav apstiprināta vienota Krustaceļa dievkalpojuma kārtība. Publiski vai individuāli apstaigājot Kunga ciešanu ceļu, var izmantot lūgšanu grāmatās ievietoto meditāciju variantus, kā arī lūgties saviem vārdiem, saturu smeļoties Svētajos Rakstos un tradīciju avotos. Nedaudz no vēstures Pēc Jēzus uzkāpšanas debesīs Jaunava Marija apstaigāja sava dēla ciešanu vietas, pārdomājot un pārdzīvojot Viņa vissāpīgākos šīszemes brīžus. Vēlāk vīzijā sv. Brigitai Viņa izskaidroja Krustaceļa norisi. Jau bizantiešu laikos svētceļniekiem Jeruzalemē uz Kristus ciešanu vietām rīkoja procesijas, tur notika speciāli dievkalpojumi. Pirmajos gadsimtos īpaši godināja Kristus notiesāšanas vietu (tagad Antonija cietoksni) un nāves vietu (Golgātu). Vēlākos laikos Svētās zemes sargi franciskāņi rādīja svētceļiniekiem Kristus Krustaceļa trasi, kas tagad kļuvusi par Via Dolorosa — Sāpju ceļu, kura pēdējā — XIV stacija atrodas pašā Svētajā kapā. Eiropas baznīcās un klosteros par Krustaceļu sāka runāt XV gs., sākumā Spānijā, Itālijā un Vācijā, XVII gs. to iepazina arī Latvijā un Lietuvā. Staciju skaits svārstījās no dažām līdz pat 43 — atkarībā no kristiešu dievbijības. XVIII gs. franciskāņi noteica 14 Krustaceļu stacijas, kuras pastāv līdz mūsu dienām. Pašlaik ir tendence ieviest 15. staciju — Kristus Augšāmcelšanās piemiņai. Gavēņa svarīgākais dievkalpojums Kristus sāpju ceļš nekad nav aizmirsts, tomēr īpaši iecienīts tas ir Lielā Gavēņa laikā. Galvenokārt trešdienās, piektdienās un svētdienās ticīgie mūsu draudzēs ar dziesmām, meditācijām un lūgšanām vislielākā gara sakoptībā godina savu Pestītāju, pārdomājot Viņa ciešanas no netaisnīgās apsūdzēšanas tiesā līdz krusta nāvei. Krāslavā jau kļuvis par tradīciju Lielajā Piektdienā rīkot ekumenisko Krustaceļa procesiju ar 14 apstāšanās vietām pilsētas ielās, uzsākot to pie tautas nama un noslēdzot kapličas priekšā centrālajos kapos. Starp apstāšanās vietām Ciešanu laika dziedājumus dzied baznīcas jauniešu koris un ticīgā tauta. Plānots, ka arī šogad 6. aprīlī Krustaceļa staciju apceres vadīs Krāslavas un Priedaines draudžu katoļu priesteri E. Voroņeckis un J. Bulašs, pareizticīgo tēvs Aleksandrs (Dvorņikovs) un luterāņu mācītājs A. Gusevs. Sākums plkst. 20.00 Godinot Jēzus krustu un ciešanas, ticīgie smeļas spēku, lai pieceltos, kad esam pakrituši, kad nevaram pastāvēt ticībā, kad esam zaudējuši cerību, kad esam apmaldījušies, kad esam apspiesti un izsmelti. Krustaceļa lūgšanas dod drosmi uzsākt jaunu, Dieva žēlastības apgarotu dzīvi. Sagatavoja Genovefa KALVIŠA Pārpublicēts no Ezerzeme.lv Citi Krustaceļa lūgšanu ieraksti

Kas tas ir? Krustaceļš (Via Crucis) ir viens no svarīgākajiem un iemīļotākajiem tautas dievkalpojumiem Katoļu Baznīcā, kurā ticīgie godina Kristu Viņa sāpju ceļā uz Golgātu. Mūsdienās tas gūst ievērību arī citās konfesijās. Parasti baznīcās vai arī brīvā dabā (Aglonas bazilikas sakrālajā laukumā, pie Dievmātes svētnīcām Jasnogurā, Lihenē (Polijā), Krusta kalnā Medžugorjē u.c.) izvietoti 14 staciju jeb apstāšanos attēli, bareljefi vai skulptūras. Oficiāli nav apstiprināta vienota Krustaceļa dievkalpojuma kārtība. Publiski vai individuāli apstaigājot Kunga ciešanu ceļu, var izmantot lūgšanu grāmatās ievietoto meditāciju variantus, kā arī lūgties saviem vārdiem, saturu smeļoties Svētajos Rakstos un tradīciju avotos. Nedaudz no vēstures Pēc Jēzus uzkāpšanas debesīs Jaunava Marija apstaigāja sava dēla ciešanu vietas, pārdomājot un pārdzīvojot Viņa vissāpīgākos šīszemes brīžus. Vēlāk vīzijā sv. Brigitai Viņa izskaidroja Krustaceļa norisi. Jau bizantiešu laikos svētceļniekiem Jeruzalemē uz Kristus ciešanu vietām rīkoja procesijas, tur notika speciāli dievkalpojumi. Pirmajos gadsimtos īpaši godināja Kristus notiesāšanas vietu (tagad Antonija cietoksni) un nāves vietu (Golgātu). Vēlākos laikos Svētās zemes sargi franciskāņi rādīja svētceļiniekiem Kristus Krustaceļa trasi, kas tagad kļuvusi par Via Dolorosa — Sāpju ceļu, kura pēdējā — XIV stacija atrodas pašā Svētajā kapā. Eiropas baznīcās un klosteros par Krustaceļu sāka runāt XV gs., sākumā Spānijā, Itālijā un Vācijā, XVII gs. to iepazina arī Latvijā un Lietuvā. Staciju skaits svārstījās no dažām līdz pat 43 — atkarībā no kristiešu dievbijības. XVIII gs. franciskāņi noteica 14 Krustaceļu stacijas, kuras pastāv līdz mūsu dienām. Pašlaik ir tendence ieviest 15. staciju — Kristus Augšāmcelšanās piemiņai. Gavēņa svarīgākais dievkalpojums Kristus sāpju ceļš nekad nav aizmirsts, tomēr īpaši iecienīts tas ir Lielā Gavēņa laikā. Galvenokārt trešdienās, piektdienās un svētdienās ticīgie mūsu draudzēs ar dziesmām, meditācijām un lūgšanām vislielākā gara sakoptībā godina savu Pestītāju, pārdomājot Viņa ciešanas no netaisnīgās apsūdzēšanas tiesā līdz krusta nāvei. Krāslavā jau kļuvis par tradīciju Lielajā Piektdienā rīkot ekumenisko Krustaceļa procesiju ar 14 apstāšanās vietām pilsētas ielās, uzsākot to pie tautas nama un noslēdzot kapličas priekšā centrālajos kapos. Starp apstāšanās vietām Ciešanu laika dziedājumus dzied baznīcas jauniešu koris un ticīgā tauta. Plānots, ka arī šogad 6. aprīlī Krustaceļa staciju apceres vadīs Krāslavas un Priedaines draudžu katoļu priesteri E. Voroņeckis un J. Bulašs, pareizticīgo tēvs Aleksandrs (Dvorņikovs) un luterāņu mācītājs A. Gusevs. Sākums plkst. 20.00 Godinot Jēzus krustu un ciešanas, ticīgie smeļas spēku, lai pieceltos, kad esam pakrituši, kad nevaram pastāvēt ticībā, kad esam zaudējuši cerību, kad esam apmaldījušies, kad esam apspiesti un izsmelti. Krustaceļa lūgšanas dod drosmi uzsākt jaunu, Dieva žēlastības apgarotu dzīvi. Sagatavoja Genovefa KALVIŠA Pārpublicēts no Ezerzeme.lv Citi Krustaceļa lūgšanu ieraksti

Kas tas ir? Krustaceļš (Via Crucis) ir viens no svarīgākajiem un iemīļotākajiem tautas dievkalpojumiem Katoļu Baznīcā, kurā ticīgie godina Kristu Viņa sāpju ceļā uz Golgātu. Mūsdienās tas gūst ievērību arī citās konfesijās. Parasti baznīcās vai arī brīvā dabā (Aglonas bazilikas sakrālajā laukumā, pie Dievmātes svētnīcām Jasnogurā, Lihenē (Polijā), Krusta kalnā Medžugorjē u.c.) izvietoti 14 staciju jeb apstāšanos attēli, bareljefi vai skulptūras. Oficiāli nav apstiprināta vienota Krustaceļa dievkalpojuma kārtība. Publiski vai individuāli apstaigājot Kunga ciešanu ceļu, var izmantot lūgšanu grāmatās ievietoto meditāciju variantus, kā arī lūgties saviem vārdiem, saturu smeļoties Svētajos Rakstos un tradīciju avotos. Nedaudz no vēstures Pēc Jēzus uzkāpšanas debesīs Jaunava Marija apstaigāja sava dēla ciešanu vietas, pārdomājot un pārdzīvojot Viņa vissāpīgākos šīszemes brīžus. Vēlāk vīzijā sv. Brigitai Viņa izskaidroja Krustaceļa norisi. Jau bizantiešu laikos svētceļniekiem Jeruzalemē uz Kristus ciešanu vietām rīkoja procesijas, tur notika speciāli dievkalpojumi. Pirmajos gadsimtos īpaši godināja Kristus notiesāšanas vietu (tagad Antonija cietoksni) un nāves vietu (Golgātu). Vēlākos laikos Svētās zemes sargi franciskāņi rādīja svētceļiniekiem Kristus Krustaceļa trasi, kas tagad kļuvusi par Via Dolorosa — Sāpju ceļu, kura pēdējā — XIV stacija atrodas pašā Svētajā kapā. Eiropas baznīcās un klosteros par Krustaceļu sāka runāt XV gs., sākumā Spānijā, Itālijā un Vācijā, XVII gs. to iepazina arī Latvijā un Lietuvā. Staciju skaits svārstījās no dažām līdz pat 43 — atkarībā no kristiešu dievbijības. XVIII gs. franciskāņi noteica 14 Krustaceļu stacijas, kuras pastāv līdz mūsu dienām. Pašlaik ir tendence ieviest 15. staciju — Kristus Augšāmcelšanās piemiņai. Gavēņa svarīgākais dievkalpojums Kristus sāpju ceļš nekad nav aizmirsts, tomēr īpaši iecienīts tas ir Lielā Gavēņa laikā. Galvenokārt trešdienās, piektdienās un svētdienās ticīgie mūsu draudzēs ar dziesmām, meditācijām un lūgšanām vislielākā gara sakoptībā godina savu Pestītāju, pārdomājot Viņa ciešanas no netaisnīgās apsūdzēšanas tiesā līdz krusta nāvei. Krāslavā jau kļuvis par tradīciju Lielajā Piektdienā rīkot ekumenisko Krustaceļa procesiju ar 14 apstāšanās vietām pilsētas ielās, uzsākot to pie tautas nama un noslēdzot kapličas priekšā centrālajos kapos. Starp apstāšanās vietām Ciešanu laika dziedājumus dzied baznīcas jauniešu koris un ticīgā tauta. Plānots, ka arī šogad 6. aprīlī Krustaceļa staciju apceres vadīs Krāslavas un Priedaines draudžu katoļu priesteri E. Voroņeckis un J. Bulašs, pareizticīgo tēvs Aleksandrs (Dvorņikovs) un luterāņu mācītājs A. Gusevs. Sākums plkst. 20.00 Godinot Jēzus krustu un ciešanas, ticīgie smeļas spēku, lai pieceltos, kad esam pakrituši, kad nevaram pastāvēt ticībā, kad esam zaudējuši cerību, kad esam apmaldījušies, kad esam apspiesti un izsmelti. Krustaceļa lūgšanas dod drosmi uzsākt jaunu, Dieva žēlastības apgarotu dzīvi. Sagatavoja Genovefa KALVIŠA Pārpublicēts no Ezerzeme.lv Citi Krustaceļa lūgšanu ieraksti

Kas tas ir? Krustaceļš (Via Crucis) ir viens no svarīgākajiem un iemīļotākajiem tautas dievkalpojumiem Katoļu Baznīcā, kurā ticīgie godina Kristu Viņa sāpju ceļā uz Golgātu. Mūsdienās tas gūst ievērību arī citās konfesijās. Parasti baznīcās vai arī brīvā dabā (Aglonas bazilikas sakrālajā laukumā, pie Dievmātes svētnīcām Jasnogurā, Lihenē (Polijā), Krusta kalnā Medžugorjē u.c.) izvietoti 14 staciju jeb apstāšanos attēli, bareljefi vai skulptūras. Oficiāli nav apstiprināta vienota Krustaceļa dievkalpojuma kārtība. Publiski vai individuāli apstaigājot Kunga ciešanu ceļu, var izmantot lūgšanu grāmatās ievietoto meditāciju variantus, kā arī lūgties saviem vārdiem, saturu smeļoties Svētajos Rakstos un tradīciju avotos. Nedaudz no vēstures Pēc Jēzus uzkāpšanas debesīs Jaunava Marija apstaigāja sava dēla ciešanu vietas, pārdomājot un pārdzīvojot Viņa vissāpīgākos šīszemes brīžus. Vēlāk vīzijā sv. Brigitai Viņa izskaidroja Krustaceļa norisi. Jau bizantiešu laikos svētceļniekiem Jeruzalemē uz Kristus ciešanu vietām rīkoja procesijas, tur notika speciāli dievkalpojumi. Pirmajos gadsimtos īpaši godināja Kristus notiesāšanas vietu (tagad Antonija cietoksni) un nāves vietu (Golgātu). Vēlākos laikos Svētās zemes sargi franciskāņi rādīja svētceļiniekiem Kristus Krustaceļa trasi, kas tagad kļuvusi par Via Dolorosa — Sāpju ceļu, kura pēdējā — XIV stacija atrodas pašā Svētajā kapā. Eiropas baznīcās un klosteros par Krustaceļu sāka runāt XV gs., sākumā Spānijā, Itālijā un Vācijā, XVII gs. to iepazina arī Latvijā un Lietuvā. Staciju skaits svārstījās no dažām līdz pat 43 — atkarībā no kristiešu dievbijības. XVIII gs. franciskāņi noteica 14 Krustaceļu stacijas, kuras pastāv līdz mūsu dienām. Pašlaik ir tendence ieviest 15. staciju — Kristus Augšāmcelšanās piemiņai. Gavēņa svarīgākais dievkalpojums Kristus sāpju ceļš nekad nav aizmirsts, tomēr īpaši iecienīts tas ir Lielā Gavēņa laikā. Galvenokārt trešdienās, piektdienās un svētdienās ticīgie mūsu draudzēs ar dziesmām, meditācijām un lūgšanām vislielākā gara sakoptībā godina savu Pestītāju, pārdomājot Viņa ciešanas no netaisnīgās apsūdzēšanas tiesā līdz krusta nāvei. Krāslavā jau kļuvis par tradīciju Lielajā Piektdienā rīkot ekumenisko Krustaceļa procesiju ar 14 apstāšanās vietām pilsētas ielās, uzsākot to pie tautas nama un noslēdzot kapličas priekšā centrālajos kapos. Starp apstāšanās vietām Ciešanu laika dziedājumus dzied baznīcas jauniešu koris un ticīgā tauta. Plānots, ka arī šogad 6. aprīlī Krustaceļa staciju apceres vadīs Krāslavas un Priedaines draudžu katoļu priesteri E. Voroņeckis un J. Bulašs, pareizticīgo tēvs Aleksandrs (Dvorņikovs) un luterāņu mācītājs A. Gusevs. Sākums plkst. 20.00 Godinot Jēzus krustu un ciešanas, ticīgie smeļas spēku, lai pieceltos, kad esam pakrituši, kad nevaram pastāvēt ticībā, kad esam zaudējuši cerību, kad esam apmaldījušies, kad esam apspiesti un izsmelti. Krustaceļa lūgšanas dod drosmi uzsākt jaunu, Dieva žēlastības apgarotu dzīvi. Sagatavoja Genovefa KALVIŠA Pārpublicēts no Ezerzeme.lv Citi Krustaceļa lūgšanu ieraksti

Kas tas ir? Krustaceļš (Via Crucis) ir viens no svarīgākajiem un iemīļotākajiem tautas dievkalpojumiem Katoļu Baznīcā, kurā ticīgie godina Kristu Viņa sāpju ceļā uz Golgātu. Mūsdienās tas gūst ievērību arī citās konfesijās. Parasti baznīcās vai arī brīvā dabā (Aglonas bazilikas sakrālajā laukumā, pie Dievmātes svētnīcām Jasnogurā, Lihenē (Polijā), Krusta kalnā Medžugorjē u.c.) izvietoti 14 staciju jeb apstāšanos attēli, bareljefi vai skulptūras. Oficiāli nav apstiprināta vienota Krustaceļa dievkalpojuma kārtība. Publiski vai individuāli apstaigājot Kunga ciešanu ceļu, var izmantot lūgšanu grāmatās ievietoto meditāciju variantus, kā arī lūgties saviem vārdiem, saturu smeļoties Svētajos Rakstos un tradīciju avotos. Nedaudz no vēstures Pēc Jēzus uzkāpšanas debesīs Jaunava Marija apstaigāja sava dēla ciešanu vietas, pārdomājot un pārdzīvojot Viņa vissāpīgākos šīszemes brīžus. Vēlāk vīzijā sv. Brigitai Viņa izskaidroja Krustaceļa norisi. Jau bizantiešu laikos svētceļniekiem Jeruzalemē uz Kristus ciešanu vietām rīkoja procesijas, tur notika speciāli dievkalpojumi. Pirmajos gadsimtos īpaši godināja Kristus notiesāšanas vietu (tagad Antonija cietoksni) un nāves vietu (Golgātu). Vēlākos laikos Svētās zemes sargi franciskāņi rādīja svētceļiniekiem Kristus Krustaceļa trasi, kas tagad kļuvusi par Via Dolorosa — Sāpju ceļu, kura pēdējā — XIV stacija atrodas pašā Svētajā kapā. Eiropas baznīcās un klosteros par Krustaceļu sāka runāt XV gs., sākumā Spānijā, Itālijā un Vācijā, XVII gs. to iepazina arī Latvijā un Lietuvā. Staciju skaits svārstījās no dažām līdz pat 43 — atkarībā no kristiešu dievbijības. XVIII gs. franciskāņi noteica 14 Krustaceļu stacijas, kuras pastāv līdz mūsu dienām. Pašlaik ir tendence ieviest 15. staciju — Kristus Augšāmcelšanās piemiņai. Gavēņa svarīgākais dievkalpojums Kristus sāpju ceļš nekad nav aizmirsts, tomēr īpaši iecienīts tas ir Lielā Gavēņa laikā. Galvenokārt trešdienās, piektdienās un svētdienās ticīgie mūsu draudzēs ar dziesmām, meditācijām un lūgšanām vislielākā gara sakoptībā godina savu Pestītāju, pārdomājot Viņa ciešanas no netaisnīgās apsūdzēšanas tiesā līdz krusta nāvei. Krāslavā jau kļuvis par tradīciju Lielajā Piektdienā rīkot ekumenisko Krustaceļa procesiju ar 14 apstāšanās vietām pilsētas ielās, uzsākot to pie tautas nama un noslēdzot kapličas priekšā centrālajos kapos. Starp apstāšanās vietām Ciešanu laika dziedājumus dzied baznīcas jauniešu koris un ticīgā tauta. Plānots, ka arī šogad 6. aprīlī Krustaceļa staciju apceres vadīs Krāslavas un Priedaines draudžu katoļu priesteri E. Voroņeckis un J. Bulašs, pareizticīgo tēvs Aleksandrs (Dvorņikovs) un luterāņu mācītājs A. Gusevs. Sākums plkst. 20.00 Godinot Jēzus krustu un ciešanas, ticīgie smeļas spēku, lai pieceltos, kad esam pakrituši, kad nevaram pastāvēt ticībā, kad esam zaudējuši cerību, kad esam apmaldījušies, kad esam apspiesti un izsmelti. Krustaceļa lūgšanas dod drosmi uzsākt jaunu, Dieva žēlastības apgarotu dzīvi. Sagatavoja Genovefa KALVIŠA Pārpublicēts no Ezerzeme.lv Citi Krustaceļa lūgšanu ieraksti