Guntars Godiņš (1958)

Dzejnieks un atdzejotājs no somugru valodām. Atdzejojis somu dzejnieces Heli Lāksonenas dzeju: “Viņa, ietekmējoties no igauņu jaunajiem dzejniekiem, kuri raksta dienvidigauņu (veraviešu) valodā, sāka dzejoļus rakstīt savas vecāsmātes valodā.” Guntars Godiņš šim atdzejojumam izmantoja Vidzemes lībisko dialektu. Lībiskās formas un makšķernieka kaislības iedvesmots uzrakstījis arī humorgabalu izloksnē “Dzejols pa Dougou”. Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados viņš līdz ar citiem toreiz jaunajiem dzejniekiem pievērsās satīras žanram: “Ironija, kas atrodama manas paaudzes dzejnieku darbos, bija savveida sports, cik tālu atļaus, kas izies cauri.” 1987.gadā sarakstījis dzejoli par konjunktūru: Visos laikos šalko jūra, visos laikos konjunktūra. Atnāk paisums, aiziet paisums, katram tiek savs savāds skaistums. To, ko agrāk cēla gaisā, ņem un iebāž dziļi maisā. To, ko agrāk bāza maisā, ņem un paceļ augstu gaisā. Trīsreiz urrā, trīsreiz urrā! Paiet laiks – un virsū čurā. Mūzika: Nielslens Lielsliens - Meitenes, audzējiet krūtis! (G. Godiņa dzeja) Ieva Akuratere - Varbūt (U. Stabulnieka mūzika, G. Godiņa dzeja)