12% Latvijas iedzīvotāju pārslimojuši Covid-19 infekciju pašiem to nenojaušot!

Šodien, kad Latvijā dominē politiskās kaislības un kaujas, tiek skaitītas balsis un paziņoti vēlēšanās pedalījušos procenti, šķiet, uz brīdi otrajā plānā nonākusi jau vairāk nekā gadu ilgusī mūsu kopīgā cīņa ar Covid. Un tomēr par procentiem arī šodien runājām „Nākotnes pieturā”- nesen prezentēti pētījuma rezultāti, kas atklāj visai pārsteidzošus datus - izrādās, aptuveni 12% Latvijas iedzīvotāju pārslimojuši Covid-19 infekciju pašiem to nenojaušot. Visaugstākā antivielu izplatība atklāta Latgales reģionā – 21% testēto iedzīvotāju, kuri uzskatījuši, ka ar Covid-19 infekciju nav slimojuši, savukārt viszemākā izplatība ir Kurzemē – 6% iedzīvotāju. Bez tam vislielākais Covid-19 pārslimojušo īpatsvars esot tieši bērnu vidū vecumā līdz 13 gadiem, kas apgāž pieņēmu, ka bērni neslimo un pamato lēmumu par  skolu slēgšanu kā efektīvu infekcijas ierobežošanas metodi. Pētījumā piedalījušās 127 ģimenes ārstu prakses no visas Latvijas, tajā analizēti paraugi no teju 5700 iedzīvotājiem, jaunākajam pētījuma dalībniekam bijuši 2, bet vecākajam 96 gadi. Pētījuma rezultāti ļauj plānot vakcinācijas kampaņas dažādos Latvijas reģionos, darbības, kas veicinātu kolektīvās imunitātes sasniegšanu, kā arī turpmākajā gaitā iecerēts skaidrot, kāda veselības uzvedība ir cilvēkiem, kuri inficējušies. „Nākotnes pieturas” viešņa pētījuma „Antivielu pret SARS-CoV-2 vīrusu prevalence Latvijas iedzīvotāju vidū” vadītāja, RSU asociētā profesore, vadošā pētniece un Sabiedrības veselības institūta direktore Anda Ķīvīte-Urtāne darbojusies arī citos Valsts pētījumu programmas “COVID-19 seku mazināšanai” projektos, piemēram, „COVID-19 epidēmijas ietekme uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā; veselības nozares gatavības nākotnes epidēmijām stiprināšana”. Šeit zinātnieki analizējuši 5  pamattematus: veselības aprūpes nepārtrauktība, psihiskā veselība un psiholoģiskā noturība, seksuālā un reproduktīvā veselība, gados vecāku iedzīvotāju veselība un bērnu veselība. Cita starpā secināts, ka Covid-19 pandēmijas laikā pagājušajā gadā iedzīvotāju vidū depresijas simptomi bijuši izplatīti gandrīz divreiz biežāk nekā desmit gadus iepriekš. Savu karjeru veselības aprūpes jomā Anda Urtāne sākusi kā projektu koordinatore biedrībā „Jaunatne pret AIDS”, turpinājusi ar pētījumiem par HIV, HIV Stigmas indeksu vīrushepatītiem B un C, kā arī seksuālās transmisijas infekcijām un ar šīm slimībām saistīto uzvedību dažādās mērķa grupās.