Aija Jansone - latviešu etnogrāfiskā tautas tērpa pareizas komplektēšanas konsultante

Tokijas olimpiskajās spēlēs mūsu sportisti tērpjas no pārstrādātām plastmasas pudelēm, pārstrādāta neilona, kā arī gumijas un auduma pārpalikumiem darinātās formās. Faktiski viss ekipējums ir radīts no 100% otrreizēji pārstrādātiem materiāliem. Lai cik dīvaini tas arī neizklausītos, unikālā auduma konstrukcija nodrošina ķermeņa atbalstu un dabisko ķermeņa ventilāciju, materiāls ir elpojošs, elastīgs, sviedrus regulējošs, tā ražošanā izmantotas visnovatoriskākās un modernākās tehnoloģijas. Savukārt gluži pretēji - smalkvilnas, kokvilnas un zīda audumi, lentas un mežģīnes, 19. gadsimta mode, tā laika tērpu darināšanas un rotāšanas paņēmieni un ieskats drēbniecības attīstībā Latvijas teritorijā šobrīd aplūkojams Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzejā zinātniski pētnieciskajā izstādē “Skroderdienas Bonaventuras muižā”. Eiropā apģērbs visos sociālajos slāņos radikāli sācis mainīties līdz ar ampīra mākslas stilu,19. gadsimta sākumā. Latviju jaunās modes vēsmas sasniegušas ap 19. gadsimta vidū, kad vienkāršā, taisnā diegā piegrieztā apģērba vietā stājās bīdermeijera mākslas stils ar tam raksturīgo modi, līdz ar to "zaļā gaisma” tikusi dota profesionāliem drēbniekiem un skroderiem. „Nākotnes pieturā” viesojās zinātniski pētnieciskās izstādes idejas autore, Brīvdabas muzeja Etnogrāfijas departamenta vadītāja, arī LU Latvijas vēstures institūta pētniece Dr. hist. Aija Jansone. Aija ir padsmit pētniecisko grāmatu autore, kur vēsturiskā griezumā un detalizēti analizēta Latvijas iedzīvotāju ģērbšanās kultūra, adīšanas tradīcijas, izšuvumu un rokdarbu vēsture Latvijā. Lai apzinātu kultūrvēsturisko mantojumu rīkotas etnogrāfiskās ekspedīcijas, savukārt, lai šīs vērtības  turpinātu dzīvot arī mūsdienās, Aija Jansone ir zinoša padomdevēja un konsultante par latviešu etnogrāfiskā tautas tērpa pareizas komplektēšanas un valkāšanas tradīcijām.  Šobrīd etnogrāfe pievērsusies jauniem un aizraujošiem - baznīcu tekstīliju pētījumiem.