Ainārs Auniņš: esam zaudējuši ceturtdaļu Gada putna 2023 - lakstīgalas populācijas

Mazpamazām dzīvojam jau vasaras krāšņākā notikuma gaidās, kad mūs saviļņos un līdz Mežaparka galotnēm uzvīsies tūkstošbalsīgais Dziesmu svētku koris. Bet kā klājas konkurējošajam kolektīvam - dabas skanīgākajam brīnumam - varenajam Putnu korim sarkanrīklīšu soprāniem, ūbeļu altiem, strazdu tenoriem, baložu basiem un ornitoloģiju šī gada galvenās solistes godā ieceltajai lakstīgalai? Starptautiskos pētījumos secināts, ka Eiropā un Ziemeļamerikā pavasara putnu koris ne vien kļūst klusāks, bet arī sarūk tā daudzveidība. Arī jaunākie Latvijas Ornitoloģijas biedrības dati liecina par 19 putnu sugu populācijas samazināšanos pēdējo gandrīz 20 gadu laikā. „Nākotnes pieturā” „putnu pasaules aktualitātes” apspriedām ar Latvijas Ornitoloģijas biedrības Ligzdojošo putnu monitoringa zinātnisko vadītāju, Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes asociēto profesoru un Zooloģijas un dzīvnieku ekoloģijas katedras vadītāju, Dr. biol. Aināru Auniņu. Latvijas Ligzdojošo putnu monitorings uzsākts 2005. gadā, un iegūtie rezultāti liecina, ka laika periodā no 2005. līdz 2022. gadam samazinājušās vistu vanaga, peļu klijāna, griezes, ķīvītes, parastās ūbeles, mazā dzeņa, lakstīgalas, lukstu čakstītes, kārklu ķauķa, upes ķauķa, svirlīša, garastītes, purva zīlītes, pelēkās zīlītes, dzilnīša, brūnās čakstes, mazā svilpja populācijas, savukārt vissliktāk klājas mežirbei un plukšķim (meža strazds). Ilgstoša populācijas samazināšanās, kas sākusies jau pirms šī laika perioda, novērojama brūnajai čakstei, upes ķauķim un peļu klijānam. Iemesli putnu skaita sarukumam ir gan klimata izmaiņas, gan intensīvāka un dabai nedraudzīgāka lauku, pļavu un mežu apsaimniekošana. Putnu uzskaišu rezultāti atklāj, ka kopš 2005. gada esam zaudējuši arī ceturtdaļu Gada putna 2023 - lakstīgalas populācijas. Šis gads ir viens no retajiem, kad Gada putna lomā ir dziedātājputns, kuru neraksturo izteiksmīgs izskats, bet gan spilgta dziesma. Lakstīgala ir tālais gājputns un no ziemošanas vietām Āfrikā vidēji atlido 30. aprīlī, tās pogošana dzirdama maijā un jūnijā, lielākoties naktīs. Lai palīdzētu apzināt lakstīgalas izplatību Latvijā, Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina maijā un jūnijā veikt putnu balsu ierakstus audiopiecminūtes formātā un, norādot konkrētu to veikšanas laiku un vietu, bez tam izsludināts arī tradicionālais zīmējumu konkurss, kurā ikviens aicināts portretēt Gada punu - lakstīgalu. Lakstīgala tiek uzskatīta arī par ukraiņu simbolu. Leģenda vēsta, ka sensenos laikos tā ieradusies Ukrainā un, dzirdot vietējo iedzīvotāju skumjās dziesmas, lai cilvēkus iepriecinātu, sākusi dziedāt savu dziesmu.