Aiva Bojāre: Ķeram svešos Latvijas dabā!

Kad ziema mūs jau nedaudz nogurdinājusi, kad sniegs vairs ne tuvu nešķiet svaigs, mirdzošs un balts, kad pelēcīgajā ainavā ar zaļiem akcentiem izceļas vienīgi egles un priedes, „Nākotnes pieturā” aicināsim sajust vasaru ar krāsu pārpilnību, tomēr vispirms pavasari - ar plaukstošo lapu smaržu, kad citu koku vidū uzmirdzēs arī Latvijas Dendrologu biedrības iebalsotais šī gada varonis - zemais bērzs. Ja tā lieli brāļi - āra un purva bērzs var lepoties ar savu stalto augumu un balto tāsi, tad zemais bērzs ir neliels krūms, kas var sasniegt līdz 2 metru augstumu, un tā miza ir brūna. Gada koks 2024 Latvijā sastopams samērā reti – pārsvarā valsts austrumu un ziemeļu daļā, pārejas un zāļu purvos, pārmitros zālājos, pārpurvotos ezeru krastos un mitros, skrajos mežos, un tā eksistenci apdraud pārmitru zālāju, zāļu un pārejas purvu aizaugšana ar lielākiem krūmiem un kokiem, kā arī mitrāju nosusināšana un pārveidošana. Gada koks ticis izziņots jau 24. reizi, un - kas to lai zina - varbūt reiz tiks nominēts arī gada invazīvais augs. Ja vaicātu mūsu klausītājiem, tad invazīvo sugu topa augšgalā, iespējams, ierindotos zeltslotiņa, latvānis un lupīna. Tomēr, ielūkojoties „Invazīvo sugu pārvaldniekā”, izrādās, ka to klāsts ir visai plašs - piemēram, baltā robīnija, ošlapu kļava, pieclapu mežvīns, sarkanais un melnais plūškoks, adatainais dzeloņgurķis, krokainā roze, blīvā skābene u.c. Pērn, vēršot uzmanību uz bīstamajām invazīvajām sugām un aicinot par tām ziņot, Dabas aizsardzības pārvalde rīkoja akciju “Ķeram svešos Latvijas dabā!”. Kādas sugas un kāpēc tiek sauktas par invazīvām un Latvijas ekosistēmai bīstamām, kā tās nokļūst pie mums, kas veicina to izplatīšanos un kā ar tām cīnīties, skaidrojām kopā ar „Nākotnes pieturas” viešņu, Nacionālā botāniskā dārza Dendrofloras nodaļas vadošo dārzkopības speciālisti un Dabas aizsardzības pārvaldes projekta "LIFE LatVia Nature" invazīvo sugu eksperti Aivu Bojāri. Nacionālā botāniskā dārza Dendrofloras nodaļa nodarbojas ar augu sistemātikas, ekoloģijas un fizioloģijas pētījumu veikšanu, starptautisko sēklapmaiņu, kokaugu un Latvijas savvaļas floras kolekciju veidošanu un zinātnisko uzturēšanu. Dendroloģiskās kolekcijas aptver ap 3700 taksonu, turklāt  mūsu Nacionālā botāniskā dārza Dendrofloras nodaļas var lepoties, ka tās pārziņā ir viena no lielākajām kokaugu kolekcijām Ziemeļaustrumeiropā.