Aizsardzības nozare pēdējos četros gados piedzīvo gan uzplaukumu, gan skandālus

14. Saeimas laikā Latvijas aizsardzības nozare piedzīvoja uzplaukumu: gan vairāk nekā divkāršots budžets, gan valsts aizsardzības dienesta ieviešana, gan lielāka vērība valsts drošībai Krievijas agresijas Ukrainā dēļ veicināja nozares attīstību un izvirzīja to valsts un sabiedrības uzmanības centrā. Tomēr četru gadu laikā nozare neiztika arī bez skandāliem, ministra atkāpšanās no amata un kritikas par pārāk lēnu plānu īstenošanu.  Debatēs pirms 14. Saeimas vēlēšanām vairākums partiju pārstāvju bija vienisprātis: Nacionālo bruņoto spēku spējas ir nepietiekamas, un tās ir jāstiprina, ņemot vērā Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā 2022. gada sākumā. Vēl viens svarīgs diskusiju jautājums bija tas, kā tieši notiks valsts aizsardzības dienesta jeb obligātā militārā dienesta ieviešana vīriešiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Valsts drošība ir bijusi galvenā prioritāte visu triju 14. Saeimas sasaukuma valdību deklarācijās. Kariņa un Siliņas valdības apņēmās aizsardzības budžetu 2027. gadā palielināt līdz 3% no iekšzemes kopprodukta. Taču jau pērn maijā Siliņas valdība vienojās to 2027. gadā palielināt līdz 5% no IKP. Šo ieceri turpināja īstenot arī “Apvienotā saraksta” pārstāvja Andra Kulberga valdība. --  Situācija aizsardzības jomā Latvijā ir attīstības posmā un uzlabojas. Cilvēki var justies drošāk nekā pirms četriem pieciem gadiem. Tā Latvijas Radio sacīja Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis. Tomēr viņš atgādināja, ka vairāk pievēršamies ārējai drošībai, bet aizmirstam par iekšējo drošību, kur pašvaldībām vajadzīgi papildus līdzekļi. Analizē arī  Artis Pabriks, domnīcas "Northern Europe Policy Centre" direktors.