Anda Laķe: kultūras mantojuma kopienas - prakses, attīstība un izaicinājumi

„Nākotnes pietura” šoreiz caur zinātnes prizmu raudzīsies uz kultūru. Jēdziens „kultūra” cēlies no latīņu „colere”, kas nozīmē apstrādāt, kopt zemi, rūpēties, kultivēt, uzcelt, attīstīt. Senromiešu filozofijā kultūrai  piedēvēja dvēseles kopšanas funkciju, 18. gadsimta apgaismības laikmetā kultūru izprata kā sabiedrības pilnveidošanas un progresa procesu, to pretnostatot barbarismam. Savukārt 19. gadsimts nāca ar jaunu kultūras izpratni – kā garīgi emocionālas kolektīvas pieredzes un humanitāras tradīcijas kombināciju, turklāt kultūras jēdziens kļuva par pamatu jaunajām zinātnēm – socioloģijai, etnoloģijai un kultūrantropoloģijai. Mūsu gadsimtā - digitālās vides un sociālo tīklu laikmetā kultūras definīcija iegūst jaunus apvāršņus un skaidrojumus. Mums, Latvijā par kultūras vērtību rokasgrāmatu kalpo Kultūras kanons, neapšaubāmi par lepošanās objektu pat pasaules mērogā uzskatām savu Dziesmu svētku kopābūšanas un dziedāšanas tradīciju. Tomēr kultūras pētnieki soļo līdzi laikam un interesējas, piem., par digitālo platformu sociālkulturālo lomu un piemēram, pēta Wolt un Bolt piegādes darbinieku pieredzi, skaidro Latvijas iedzīvotāju zinātnes satura patēriņa un līdzdalības aktivitātes un nemateriālā kultūras mantojuma kontekstā pēta ne tikai Gaujas plostnieku amata prasmes un Latgales bubyna spēles tradīciju, bet arī grafiti un ielu mākslu, drag perfomanču kultūru, kendamas spēli, vegānisma dzīvesveidu un  hokeja fanu kultūru. Tieši šie jautājumi interesējuši arī „Nākotnes pieturas” viešņu - Latvijas Kultūras akadēmijas profesori un vadošo pētnieci, Dr.sc.soc. Andu Laķi, kurai kopā ar kolēģēm pērnajā rudenī nācis klajā ar pētījums “Kultūras mantojuma kopienas: prakses, attīstība un izaicinājumi”. Profesore ir Akadēmijas prorektore zinātniskajā darbā un Kultūras un mākslu institūta vadītāja, Latvijas Zinātnes padomes eksperte Humanitārajās un sociālajās zinātnēs, kultūras socioloģijas, politikas socioloģijas, politikas ietekmes novērtēšanas un sociālo pētījumu metodoloģijas jomā. Viņa piedalījusies un vadījusi vairākus akadēmiskus pētniecības projektus par nemateriālo kultūras mantojumu: „Latvijas kultūras tradīciju ilgtspēja inovatīvā vidē”, „Dziesmu un deju svētki. Tradīcijas anatomija”,  “Latvijas iedzīvotāju grāmatu lasīšanas paradumi”, “Latvijas kultūras tradīciju ilgtspēja inovatīvā vidē”, „Baltijas valstu Dziesmu un deju svētku salīdzinošie aspekti nācijas zīmolvedības procesu kontekstā”, “Kultūras aktivitātes barometrs 2022”. Vadīti arī vairāki Latvijas pašvaldību (Valkas, Kuldīgas un Ventspils novada, Jelgavas un Liepājas pilsētas) pasūtīti pētījumi un kultūrpolitikas plānošanas dokumentu izstrāde.