Andrejs Ivanovs: kas ir strauji augošās zinātnes jomas?

Statistikas kā zinātnes pirmsākumi esot meklējami 17. gadsimta Anglijā, kad valdība sākusi publicēt iknedēļas dzimušo un mirušo skaitu. Šobrīd šķiet, ka statistika grib par mums uzzināt un arī zina pilnīgi visu - sākot ar to, cik kg kartupeļu apēd, cik litru piena izdzer vai cik zeķu pārus novalkā gada laikā vidēji viens Latvijas iedzīvotājs un beidzot ar aprēķiniem par patēriņa precēm un pakalpojumiem, kuriem pērnā gada decembrī, salīdzinot ar decembri gadu iepriekš, novērotas  cenu izmaiņas. Jaunākie statistikas dati liecina, ka sāls un siltumenerģijas cenas kāpušas par 75% procentiem, griķiem un kanalizācijas pakalpojumiem - par 47%, banāniem - par gandrīz 50% , bet malkai - par 98%. Savukārt to, kas ir strauji augošās zinātnes jomas - biostatistikas uzmanības lokā, noskaidrojām kopā ar „Nākotnes pieturas” viesi  - RSU asociēto profesoru, Sabiedrības veselības institūta vecāko pētnieku, Statistikas laboratorijas vadītāju, Dr.sc.soc. Andreju Ivanovu. Biostatistika aptver ar dzīvām būtnēm - cilvēkiem, dzīvniekiem, baktērijām - saistītu datu analīzi, un ir nozare, kur pieprasījums pēc konkurētspējīgiem profesionāļiem arvien pieaug, piemēram, prognozēts ka tuvāko gadu laikā ASV pieprasījums pēc biostatistiķiem augs par 33%. Februārī RSU startēs jauna mācību programma, kurā varēs apgūt biostatistikas zinības un sastāvēs no statistikas, medicīnas, pētījuma dizaina studiju kursiem un kursiem par klīniskajiem pētījumiem Tās vadītājs būs Andrejs Ivanovs, bet absolventi savu karjeru varēs turpināt  zinātniskajos institūtos un laboratorijās, farmācijas kompānijās un klīnisko pētījumu organizācijās, plānojot datu vākšanu klīniskajos pētījumos un novērojumos, kā arī statistiski apstrādājot iegūtos datus un analizējot rezultātus. Andrejs pats pētījis veselību ietekmējošos faktorus socioloģiskajā skatījumā, bet savulaik doktora disertācijā analizējis riska faktorus saslimšanai ar tuberkulozi Latvijā.