Andris Ambainis: kā var zināt, ka tik ātri izstrādātas vakcīnas ir efektīvas un drošas?

Latvijas prezidenti Vaira Vīķe-Freiberga un Egils Levits, dziedātāji Renārs Kaupers un Marija Naumova, sportisti Mairis Briedis un Aļona Ostapenko, mācītāji Zbigņevs Stankevičs un Juris Cālītis, vēl vairāki sportisti un politiķi savulaik ieguvuši titulu Eiropas gada cilvēku Latvijā. Pārlūkojot šo prominenču sarakstu, tajā atrodams arī kāds zinātnieks - 2016. gada Eiropas gada cilvēks Latvijā - matemātiķis, kvantu algoritmu, kvantu sarežģītības teoriju un citu tēmu kvantu skaitļošanas teorijā pētnieks, LU Datorikas fakultātes profesors Andris Ambainis. Divdesmit divos gados ieguvis pirmo doktora grādu, 32 gadu vecumā Andris Ambainis kļuvis par jaunāko Latvijas Zinātņu akadēmijas īsteno locekli tās vēsturē. Otru doktora grādu aizstāvējis, beidzot doktorantūru Kalifornijas universitātē Bērklijā, vairākus gadus strādāja Prinstonas Augstāko pētījumu institūtā Ņūdžersijā (ASV), bijis docents Vaterlo universitātē Kanādā un nodarbojās ar pētniecību šīs universitātes Kvantu Skaitļošanas institūtā. Zinātnieks savulaik apbalvots ar Latvijas ZA Lielo medaļu par izciliem rezultātiem kvantu skaitļošanas teorijā, bet pirms mēneša balvu kāstam pievienojās Baltijas zinātņu akadēmijas medaļa par izcilību pētniecībā, izstrādājot jaunus algoritmus kvantu datoriem. Kvantu datori ir jauns datoru veids, kas balstās uz kvantu fiziku – fizikas nozari, kas apraksta dabas likumus atsevišķu atomu vai daļiņu līmenī. Par kvantu tehnoloģijām un kvantu datora izveidi kā uz jaunu lieljaudas skaitļošanas metodi, kas varētu atrisināt to, ko ar pašreizējām metodēm ir grūti paveikt, interesējas pasaules lielie milži Google, IBM, Microsoft. Varam būt lepni, ka LU DF Kvantu datorzinātnes centrs ir viens no četriem vadošajiem kvantu skaitļošanas pētniecības centriem Eiropā līdzās centriem Parīzē, Amsterdamā un Bristolē, kur norisinās pasaules līmeņa pētījumi kvantu skaitļošanā. Andris Ambainis uzskata, ka zinātnieka pienākums ir būt aktīvam, runāt ar līdzcilvēkiem un to pārliecināt par patiesību. Ar savām pārdomām par pasaulē un sabiedrībā aktuālām norisēm un savu skatu uz tām viņš dalās zinātnieka blogā - „Andris Ambainis – par zinātni, sabiedrību un citām lietām”. Lielu sabiedrības interesi izraisījušas viņa publikācijas „Epidemioloģija nulltajā tuvinājumā jeb COVID matemātiķa skatījumā.”, „Kāpēc Latvijas skaitļi mani uztrauc?”, kā arī jaunākais kvantu matemātiķa pētījums „Kā var zināt, ka tik ātri izstrādātas vakcīnas ir efektīvas un drošas?”. Viņš uzskata, ka COVID vakcīnas radīšana „ir zinātnes brīnums, aiz kura ir daudzu cilvēku darbs 30 gadu laikā”. Tomēr pārliecināts, ka tā ir likumsakarība, jo jau „1976. gadā beļģu biologi pirmoreiz spēja atšifrēt vīrusa ģenētisko kodu. Ar katru nākamo desmitgadi tehnoloģijas genoma atkodēšanai attīstījās un kļuva lētākas, ātrākas un pieejamākas.”