Andris Vīksna: kā mūsdienās top laika prognozes

Tradicionāli priecīgs jaunais gads tiek svinēts 1. janvāri, bet tikpat labi arī septembris varētu būt tā robežšķirtne, kad sākas jauns gads, kad priekšā bezgalgarais drūmais gada periods – ar miegainiem rītiem, pelēkām dienām, tumšiem vakariem un aukstām naktīm, ar lietu, dubļiem, iesnām, birstošām lapām, sēnēm un sūdzībām par sliktu laiku. Iespējams, tieši laiks ir saistošais faktors, kurā kopīgu valodu rod svešinieki un politisko uzskatu pretinieki, intelektuāļi un mileniāļi. Interese par to, kāds laiks gaidāms, mūs vieno ar mūsu senčiem. Kaut gan šķiet, ka senos laikos viss bija vienkāršāk, jo, piemēram: Ja bites rudenī ar vasku cieši aizdarīja skreju, tad skaidrs, ka būs auksta ziema, bet ja atstāja vaļā – nozīmēja, ka ziema būs silta. Arī skudras bija laika prognozētājas - ja rudenī tās līda dziļi pūznī, bija jāgatavojas aukstai ziemai. Vēlāk bišu un skudru funkcijas pārņēma zinātne par atmosfēru, tās struktūru, īpašībām un tajā notiekošajiem fizikālajiem procesiem, tātad - meteoroloģija. Par to, kā mūsdienās top laika prognozes, dzeltenie, oranžie un sarkanie brīdinājumi, kā mainās klimats, kas to ietekmē, kādi ir secinājumi un modelētie nākotnes scenāriji, „Nākotnes pieturā” skaidrojām kopā ar  Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra prognožu un klimata daļas vadītāju Andri Vīksnu. Viņš studiju laikā LU laikā pētījis kvantitatīvās un kvalitatīvās sakarības starp gaisa piesārņojuma līmeni, meteoroloģiskajiem un mikroklimatiskajiem parametriem, kurā analizētas sēra dioksīda, slāpekļa dioksīda, ozona, benzola un putekļu koncentrācija, aplūkota gaisa kvalitātes monitoringa sistēma, izmantotās metodes, galvenie piesārņojuma avoti, novērtēta piesārņojuma izcelsme un ietekme uz cilvēku un ekosistēmu aizsardzību. Savukārt LVĢMC pirms vairākiem gadiem pirmo reizi Latvijā veicis apjomīgu un detālu vēsturisko klimatisko datu analīzi, kurā pētīts laika periods no 1961. - 2010. gadam un analizēti meteoroloģiskie parametri: gaisa temperatūra, nokrišņu daudzums un vēja ātrums. Ar datiem pierādīts un secināts ka Latvijā, līdzīgi kā citviet Eiropā, pēdējās desmitgadēs vērojama diezgan stabila vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās, turklāt ar katru nākamo 30 gadu periodu vasaras dienu skaits palielinās un to pieauguma tendences kļūst izteiktākas. Ievērojami palielinās  arī «vasaras dienu» skaits, kad maksimālā gaisa temperatūra sasniedz vismaz +25°C. Bez tam pieaudzis ne tikai kopējais nokrišņu daudzums, bet arī dienu skaits ar stipriem nokrišņiem. Pētījuma ietvaros tikušas apzinātas arī klimata izmaiņas nākotnē līdz 2100. gadam un to radītie izaicinājumi. Klimata nākotnes scenāriji paredz, ka tendence ar biežākām ekstrēmām lietavām, plūdiem un  sausumu turpināsies. Nākotnē vidējā gaisa temperatūra pieaugs par 3–5°C grādiem, līdz ar to palielināsies dažādu saslimšanu, arī kaitēkļu un invazīvo sugu risks. Klimata pārmaiņas - var būtiski ietekmēt visas tautsaimniecības jomas -  mežsaimniecību, lauksaimniecību, sabiedrības veselību, bioloģisko daudzveidību, civilo aizsardzību, enerģētiku u.c.