Ar aizraujošiem un vērienīgiem notikumiem gada nogali svin Zviedrijas latvieši

Visas pasaules latvieši pamazām noskaņojas Ziemassvētkiem: Hamburgā ar Ziemassvētku pasaciņām nosvinēti „Jautrie ziemas svētki”, ar kopīgu svētku galdu un dzejolīšiem, kas skaitīti pie eglītes, Īrijas latvieši baudījuši „Ziemassvētku gaidīšanas vakariņas”, Norvēģijā Stavangeres latviešu biedrība rīkojusi sirsnīgu un radošu pasākumu visai ģimenei „Ziemassvētku noslēpums", Ņujorkas latviešu koris aicinājis uz tradicionālo, ikgadējo Adventes koncertu „Baltā eņģeļa miers", Latvijas vēstniecībā Austrijā pie Ziemassvētku eglītes pulcējušās diasporas ģimenes un studenti no Austrijas, Lihtenšteinas, Slovākijas un Šveices, bet Latvijas vēstniecībā Gruzijā ģimenes un bērni satikušies ar Ziemassvētku vecīti. „Latviešiem pasaulē” trešajā Adventes svētdienā satikās ar viešņām no Ziemassvētku vecīša kaimiņzemes Zviedrijas - projekta „RaDi latvieši” vadītāju Guntu Enerūtu un Stokholmas Latviešu skolas pārzini Agnesi Blaubārdi. Vasaras sākumā ar vērienīgu balli Stokholmas Latviešu skola nosvinējusi apaļo un lielo 80to dzimšanas dienu, un arī gada nogale joprojām aizrit jubilejas zīmē. Skolas FB kontā tiek veidots Stokholmas Latviešu skolas Adventes kalendār s- katrā decembra dienā tiek atvērts viens kalendāra lodziņš, kurā lasāmi sirsnīgi stāstiņi par cilvēkiem un mirkļiem no skolas vēstures. Savukārt sestdienu nodarbībās bērni jau labu laiku gatavojušies Ziemassvētkiem - robotikas nodarbībās būvējuši ziemeļbriežus, skatījušies Ziemassvētku filmas, mācījušies Ziemassvētku tradīcijas un dziesmas un aizrautīgi gatavojušies lielajam koncertam - krāšņai un skanīgai Ziemassvētku Popielai. Gada nogale sagaidīta ar vēl kādu priecīgu un ievērojamu notikumu - izdevniecībā jau nonācis un drīz atvēršanas svētkus piedzīvos Guntas Enerūtas daudzu gadu garumā veidotais krājums "Latvieši Zviedrijā" – raksti, stāsti, atmiņas”, kurā apkopoti gan atmiņu stāsti, gan personiskas liecības par savulaik trimdā dibinātajām un šobrīd aktīvajām organizācijām un radošajām kopām, gan zinātniskie pētījumi. Līdz šim daudzi no šiem stāstiem glabājušies mapēs un bijuši zināmi tikai šauram lokam. Otrā pasaules kara noslēgumā tūkstošiem latviešu nonāca Zviedrijā, izveidojot aktīvu trimdas kopienu, kas gadu desmitiem saglabāja valodu, kultūru, ticību un cerību brīvai Latvijai, kas iedvesmoja ikdienā turpināt runāt latviski un brīvo laiku veltīt latvietības saglabāšanai: dziedot koros, spēlējot teātri un basketbolu, dibinot latviešu skolas, pulcējoties svētbrīžos, rakstot un izdodot grāmatas. Krājuma "Latvieši Zviedrijā" – raksti, stāsti, atmiņas" idejas autore  Gunta teic, ka izdevums tapis, kā „sirsnīga pateicība visiem aktīvajiem latviešiem – gan tiem, kuri jau gadu desmitiem darbojās, gan tiem, kuri turpina uzturēt latvietību ārpus Latvijas!”.