Latviešiem pasaulē

Šīs nedēļas nogalē Aglona pulcē tūkstošiem svētceļnieku uz Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkiem. Tikmēr daudzas latviešu ģimenes devušās uz Īriju, kur šodien ar svinīgu Latvijas karoga pacelšanu sācies saiets 3x3. Savukārt Dānijā atklāta meistarklašu cikla „Lietpratis” jaunā sezona.  Ja līdz šim Dānijā darbojās latviešu - dāņu biedrība, tad šogad februārī Vejlē ar mērķi apvienot Dānijā dzīvojošos latviešus, stiprināt latvisko identitāti un veicināt latviešu valodas, kultūras, tradīciju un tautas mantojuma saglabāšanu dibināta Latviešu biedrība Dānijā. Tās darbība galvenokārt ir vērsta uz ģimenēm ar bērniem, veidojot vidi, kurā dažādu paaudžu latviešiem ir iespēja satikties, sadarboties un uzturēt saikni ar Latviju. Biedrības paspārnē  darbojas nedēļas nogales skola „Asniņš”, tautas deju kopa „Ziemeļblāzma”, bērnu deju kopa „Ziemelītis” un meistarklašu cikls „Lietpratis”. „Latviešiem pasaulē” šoreiz iepazīsimies ar meistarklašu cikla vadītāju Inesi Dārziņu. Viņa rīko aizraujošas, radošas un izzinošas nodarbības, kurās ir iespēja apgūt jaunas prasmes, satikt domubiedrus un kopā baudīt ne vien latvisku atmosfēru, bet arī dažādas garšas. Jo īsts lietpratis zina - tas, kas paša gatavots, garšo vislabāk! Pavasara sezonā jau notikušas Saldskābmaizes cepšanas, Gaļas kūpināšanas un Improvizācijas meistarklases, bet pašas Ineses vadībā bijusi iespēja apgūt kūkas „Cielaviņa” „uzburšanas” un Speķa pīrāgu cepšanas noslēpumus. Jaunā sezona tikko sākusies ar gardu un praktisku gurķu marinēšanas un kāpostu skābēšanas nodarbību, kurā prasmīgas saimnieces dalījušās savās zināšanās, pārbaudītās receptēs un vērtīgos virtuves knifiņos. Cikla „Lietpratis” turpinājumā iecerētas Ādas auskaru darināšanas, Ukraiņu virtuves, Adīšanas pamatu un Keramikas vēja zvanu vērpšanas meistarklases.   Tikmēr Īrijā ik gadu augustā norisinās saiets 3x3. Ar tā šīgada vadītāja Baibu Gaigru „Latviešiem pasaulē” iepazinās jau vasaras ieskaņā, bet šoreiz sazināsimies ar vienu no ieviržu vadītājām -Zani Kažotnieci. Zane savulaik pati bijusi Īrijas 3x3 vadītāja, tostarp izaicinošajā pandēmijas laikā, kad saiets norisinājās attālinātā formātā. Šogad viņas pārziņā būs ievirze „Skaņu spēles”. Tās dalībnieki mācīsies, kā  spēlēties ar skaņu sevī un sev apkārt, klausīsies un radīs skaņu, dziedās, zumēs, peldēs skaņās un spēlēs dažādus instrumentus. Zane pati ir vijolniece un ne vien darbojas Ķeltu stīgu ansamblī, bet arī bērniem māca vijoļspēli. Bez tam Zane Kažotniece ir arī Mayo latviešu nedēļas nogales skoliņas „Graudiņš” vadītāja. Līdztekus iknedēļas klātienes nodarbībām jau vairākus gadus „Graudiņš” latviešu jauniešiem rīko arī attālinātas mācības, kurās iespējams sagatavoties vidusskolas noslēguma eksāmenam latviešu valodā.  

Šonedēļ Lielbritānijas pilsētā Birmingemā norisināsies Eiropas čempionāts vieglatlētikā, kurā pulcēsies kontinenta spēcīgākie vieglatlēti, tostarp septiņi Latvijas sportisti. Tikmēr sportiski noskaņotie Birmingemas latvieši devušies uz Īrijas pilsētu Limeriku, lai piedalītos starptautiskajā tradicionālo un tautas sporta veidu festivālā European Sport for All Games 2026, kurā apmeklētājiem būs iespēja iepazīt arī Latvijas nacionālo spēli – novusu. Savukārt tautieši no Īrijas, Anglijas, Francijas, Šveices un pat no ASV jūlija vidū satikās Gulbenes novada Beļavas pagasta Letes ciemā, kur  norisinājās Vispasaules letenieku saiets. Letes ir viens no Latvijas mazajiem ciematiņiem, kuri  pamazām „izmirst". Savulaik tur dzīve kūsājusi, darbojusies zvērsaimniecība, kur audzēti kažokzvēri, un bijusi pašiem sava „republika” ar darbinieku ciematu, kantori, dzīvojamām ēkām, bērnudārzu, klubu un veikalu. Zvērsaimniecība beigusi pastāvēt apmēram pirms 15 gadiem, un  šobrīd kādreizējo 300 iedzīvotāju vietā palikuši vairs tikai kādi 30 - 40. Letes ir dzimtā vieta bijušajai Dublinas latviešu skolas „Saulgriezīte” vadītājai Ritmai Prokopčenko, savas darba gaitas viņa sākusi turienes bērnudārzā. Nu jau daudzus gadus Ritma mīt Īrijā, bet Letēm joprojām viņas sirdī ir īpaša vieta. Šovasar beidzot izdevies īstenot sen loloto sapni par pasaulē izklīdušo letenieku atvešanu atpakaļ uz mājām - Vispasaules letenieku saietu. Viss izdevies brīnišķīgi - viesu grāmatā reģistrējušies ap 250 dalībnieku no visas pasaules, bez tam visai kupli tikusi pārstāvēta arī jaunā paaudze. Visas trīs saieta dienas bijušas piepildītas gan ar satikšanas prieku un neaizmirstamām emocijām, gan dažādiem notikumiem - ekskursiju uz tuvējo kokaudzētavu, izstādēm, „Atmiņu istabu”, fotoorientēšanos, koncertu un zaļumballi. Savukārt cita veida rosība šobrīd valda Īrijas pilsētā Limerikā, kur norisinās starptautiskais tradicionālo un tautas sporta veidu festivāls European Sport for All Games, kura pulcējas vairāk nekā 250 dalībnieku no 26 valstīm, apmeklētājiem piedāvājot iespēju iepazīt un pašiem izmēģināt gandrīz 50 tradicionālos un tautas sporta veidus. Lai reprezentētu Latviju un mūsu nacionālo sporta veidu – novusu uz Īriju kopā ar savu komandu devies „Latviešiem pasaulē” labi pazīstamais Birmingemas kultūras centra vadītājs un Birmingemas un Londonas latviešu teātru režisors Ingmārs Čaklais, tikai šoreiz Lielbritānijas Novusa federācijas prezidenta lomā. No Birmingemas uz Limeriku nogādāti novusa galdi, festivāla apmeklētāji tiek iepazīstināti ar novusa vēsturi un attīstību Latvijā un pasaulē, var vērot spēles demonstrējumus un paši apgūt spēles prasmes. Latviešu sirdslieta ir ne vien novuss, bet, protams, arī ar teātris. Tāpēc jau pavisam drīz Ingmārs ar abiem saviem vadītajiem teātriem un trīs izrādēm dosies uz Austrāliju, kur oktobra sākumā Sidnejā notiks diasporas amatierteātru festivāls „PLATS solis”. Saieta laikā tiks rādīti 13 iestudējumi, kurus uz Austrāliju būs atveduši latviešu teātri no Lielbritānijas, Īrijas, Norvēģijas, Dānijas, Vācijas, Šveices, Itālijas, Amerikas, Latvijas un arī divi Austrālijas - Sidnejas un Melburnas latviešu teātri. Sidnejas Latviešu teātris šogad svin savu 75 dzimšanas dienu, tāpēc saieta programmā būs iekļauta arī jubilejai veltīta izstāde, savukārt jaunas prasmes grima, skaņas un  scenogrāfijas  jomā tradicionālajās meistarklasēs šoreiz palīdzēs apgūt Austrālijā dzīvojošās mākslinieces.  

Kaut gan klāt jau augusts, tomēr vasara vēl joprojām rit pilnā sparā! Ar 3x3  saietiem Vācijā un Īrijā un vietu, kur piedzīvot „mūsu mazo, laimīgo Latviju”, ar Eiropas Vasaras skolu Bērzumuižā, ar Latvisko ģimeņu dienām Loimā un talkošanu Bradfordā. Arī ar daudzu pasaulē izklīdušo latviešu ciemošanos savās īstajās mājās - Latvijā. Tāpēc, izmantojot lielisku iespēju, „Latviešiem pasaulē” uz sarunu klātienē aicināsim Maltā dzīvojošu latvieti Ulriku Hibneri, kuras misija ir jaundibināmā latviešu biedrībā apvienot visus aktīvos Maltas tautiešus. Un - kur ir latvieši, tur arī LR2! Tāpēc jūlija ieskaņā nevarējām nebūt „Latvijas Kultūras nedēļā Spānijā”, kur mums bija liels prieks satikt vairākus diasporas amatierteātrus, tostarp Sirsnīgo Briseles teātri. Briselē ir ļoti aktīva latviešu sabiedrība: tur darbojas Latviešu biedrība Beļģijā, bērniem ir iespēja apmeklēt Latviešu sestdienas skoliņu, gan lielie, gan mazie dziedāt un dejot vēlmi var piepildīt Briseles latviešu korī, Briseles latviešu dejotājos, Jauniešu deju kolektīvā „Ausma” un „Mazajos Briseles latviešu dejotājos”, turklāt regulāri tiek izdota arī Beļģijas latviešu avīze. „VIII Latvijas kultūras nedēļa Spānijā”, kas norisinājās Katalonijas pilsētā Lloret de Mar, šoreiz tika apvienota ar diasporas amatierteātru festivālu „Laipa”. Tur savu iestudējumu, kas veidots pēc Jāņa Ezeriņa noveles „Kādas blusas stāsts” motīviem, bet mazliet „atblusotā” versijā, rādīja Sirsnīgais Briseles latviešu teātris kopā ar savu Tallinas filiāli. Izrādē speciāli spāniskajai videi tika pieskaņota gan flamenko stilā tapusi mūzika, gan skatuves tērpos krāšņie Dienvidkurzemes brunči tika papildināti ar flamenko elementiem. Koku paēnā, slēpjoties no karstās Spānijas saules, „Latviešiem pasaulē” satikās ar divām Briseles aktrisēm - Lianu Ameteri un Kristīnu Langi un noskaidroja gan par viņu pieredzi teātrī, gan ieskicēja nākotnes ieceres. Starp citu, septembrī Sirsnīgo Briseles latviešu teātri varēsiet satikt Parīzē, kur viņi viesosies ar Imanta Ziedoņa „Zaļo pasaku”.  Ja Latviešu biedrība Beļģijā var lepoties ar vairāk nekā divdesmit gadu senu vēsturi, tad Maltas latvieši vēl tikai ceļa sākumā. Oficiāli tur reģistrēts ap 300 latviešu, bet neoficiāla informācija liecina, ka valstī pašlaik dzīvo aptuveni 1000 Latvijas valstspiederīgo. Apvienot turienes tautiešus, lai kopīgi varētu dibināt latviešu biedrību, bērnu sestdienas skoliņu un, iespējams, pat kori - tāds mērķis ir apbrīnojami enerģiskai un aizrautīgai Maltas latvietei Ulrikai Hibnerei (attēlā). Pirmie soļi jau sperti - kopā tiek svinēts 4. maijs, Jāņi un hokejs. Turklāt viņiem ir pašiem sava mobilā bibliotēka jeb latviešu grāmatu lāde! Visos svētkos klātesošs ir arī sarkanbaltsarkanais karogs, kuru, pirms pāris gadiem viesojoties Maltā, dāvājis Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs. Nesen notikusi Maltas latviešu un Eiropas Latviešu apvienības tikšanās, kurā,  lai atbalstītu Maltā dzīvojošo tautiešu kopienu, diskutēts par labākajām praksēm, veidojot oficiālu diasporas organizāciju. Ulrika Hibnere cieši nolēmusi neapstāties un tādēļ aicina atsaukties tos, kas vēlas pievienoties un darboties, un uzturēt dzīvu latviešu kultūru un valodu.    

Jūlijs Latviju ir kārtīgi samērcējis un pārsteidzis ar pamatīgu slapjumu, peļķēm un lietusgāzēm. Tāpēc „Latviešiem pasaulē” īstais laiks uz brīdi atgriezties saulainajā Spānijā, kur jūlija sākumā piejūras pilsētā Lloret de Mar norisinājās „VIII Latvijas Kultūras nedēļa”, un tajā klātesošs bija arī LR2. Savukārt jūlija nogale tiks sagaidīta drošības un aizsardzības zīmē, jo Vācijā notiks diasporas forums „Drošas pieturas pasaulē". Apmēram pusmiljons Latvijas valsts piederīgo dzīvo ārpus Latvijas, un tas ir varens spēks! Laikā, kad viena no Latvijas galvenajām prioritātēm ir drošība, arī latviešu diaspora var dot savu ieguldījumu, tādēļ nākamnedēļ, 30. un 31. jūlijā Freiburgā, Latviešu centrā Bērzainē pulcēsies Latvijas diasporas kopienu un centru vadītāji no visas pasaules, lai domātu un runātu par to, kā diaspora var iesaistīties Latvijas aizsardzības tīkla veidošanā. Tiks diskutēts par to: Kā ikvienam savā mītnes zemē cīnīties pret nepatiesu ziņu izplatīšanos un dezinformāciju. Kā latviešu centri var kļūt par atbalsta punktiem, palīdzot ar ziedojumiem un loģistiku. Kā būt noderīgiem, iesaistoties tulkošanas darbos, kiberdrošībā, medicīnā, tiesībās un citās jomās un attālināti sniegt palīdzību Latvijai. Forumā tiks apskatīti labās prakses piemēri no Lietuvas, Vācijas un Ukrainas, kā arī līderības un krīzes vadības eksperta vadībā konkrēti rīcības varianti tiks ne vien izstrādāti, bet arī pārbaudīti praktiskā simulācijā. „Latviešiem pasaulē” ar gaidāmo  diasporas forumu „Drošas pieturas pasaulē" iepazīstināja viens no tā organizatoriem, Daugavas Vanagu Vācijā vadītājs un arī Latvieši.com valdes priekšsēdētājs Indulis Bērziņš. Neapšaubāmi, arī mūsu kultūra ir viens no drošības stūrakmeņiem. Prieks, ka līdzās ar tradīcijām un pieredzi bagātiem diasporas kolektīviem, aizvien rodas jauni, kas vieno latviešus no tuvākas un tālākas apkārtnes. „VIII Latvijas Kultūras nedēļa Spānijā” bija tā vieta, kur LR2 un „Latviešiem pasaulē” bija lieliska iespēja satikt jau sen iepazītas un mīļas paziņas, gan nodibināt jaunas draudzības, tostarp ar Spānijas latviešu kori „Alma”. Savos sociālajos tīklos viņi sevi piesaka kā „kori, kas apvieno latviešus no dažādām Spānijas malām, lai saglabātu latviešu dziesmu un kultūru dzīvu. Katrs mēģinājums ir kā mājas.”. Viņi  sevi raksturo kā „draudzīgu un sirsnīgu latviešu kori, kas dzied Madridē un ir izpletis spārnus arī Valensijā!”. Un, ja jums šķiet, ka kora nosaukumam izvēlēts latviešu meitenes vārds „Alma”, tad, izrādās, ir arī cits skaidrojums - spāņu valodā „alma” nozīmē „dvēsele”, un šis vārds viņiem tiešām ļoti piestāv. Pavasarī koris nosvinējis savu viena gada jubileju, bet uzstāšanās Latvijas kultūras svētkos Spānijā bija pirmās nozīmīgākās publiskās „ugunskristības”. Starplaikos starp mēģinājumiem, koncertiem un ekskursijām brīdi sarunai atlicināja daži no dziedātājiem - Austra, Žanete, Līva un Kaspars (attēlā). Viņi visi muzikālo „rūdījumu” jau iepriekš guvuši citos koros, tomēr ļoti mīļi savās rindās gaida jaunus „papildspēkus” – ar vai bez pieredzes, jo „ galvenais - lai ir prieks par dziedāšanu un vēlme būt kopā ar citiem latviešiem!” Viņi saka: „Mēs palīdzēsim, iemācīsim un atbalstīsim katrā solī.”    

Beidzot tas ir noticis!-  Itālijas latviešu teātris „Momento” uz Latviju ved diasporas amatierteātru saietā „PLATS solis” ar Grand Prix godalgoto izrādi „Latviešu sieviete Itālijā (tikai) iepazīstina ar sevi. 2. daļa – “MĀTES””! Tikmēr viens no izcilākajiem Kanādas koriem „Pro Coro Canada”  savā Kanādas koncertturnejā dziedās latviešu komponistu mūziku. Latviešu teātra Itālijā „Momento” izrāde „Latviešu sieviete Itālijā (tikai) iepazīstina ar sevi. 2. daļa – “MĀTES”” tapusi sadarbībā ar Regnāru Vaivaru. To iedvesmojuši Itālijā dzīvojošo latviešu sieviešu stāsti – tās ir atklātas un emocionālas atzīšanās par dzīvi svešumā, par sievietes spēku, par izvēli būt teātrī, par vientulību, piederību un mātes lomu, par to, ko nozīmē būt latvietei pasaulē. Iestudējumā ir „starptautisks” latviešu aktrišu ansamblis - Sandra Bondarevska no Īrijas, Lilita Tomsena no Dānijas ( bet šobrīd jau atgriezies savās īstajās mājās- Latvijā) un Lāsma Pintere no Itālijas. Bez tam Lāsma vienlaikus ir arī  izrādes režisore. Teātra kritiķe Guna Zeltiņa, kura darbojās diasporas teātru saieta „PLATS solis” žūrijā, portālā „Kroders” iestudējumam „MĀTES” veltījusi visai cildinošu vērtējumu: „Šī izrāde „paņēma” tieši ar savu teātra valodas vienkāršību un cilvēcisko siltumu, kas burtiski strāvoja gan no abu mammu – Lilitas Tomsenas Lilijas un Sandras Bondarevskas Anastasijas, gan pašas režisores skatuviskās esības. Šī mazformāta izrāde bija tik aizkustinoša, cilvēciski gudra, reizē sāpīga un smeldzīgi gaiša, ka izpelnījās Grand Prix un atnesa balvu Sandrai Bondarevskai kā labākajai aktrisei otrā plāna lomā.” „Momento” Latvijas viesizrāžu tūre sāksies 31. jūlijā Jelgavas Studentu teātrī , tupināsies 1. augustā Cēsīs, Ruckas muižā un 2. augustā Rīgā, Dramaturgu teātrī, bet noslēgsies 5. augustā Jēkabpils novadā, Salas Tautas namā. „Latviešiem pasaulē” satikāmies ar visām trim aktrisēm - Lāsmu, Sandru un Lilitu (attēlā). Savukārt, lai ieskicētu Kanādas profesionālā kora „Pro Coro Canada”, kurā dzied arī vairāki latvieši, koncertturneju sazināsimies ar žurnālisti Māru Gulēnu. Jaunākajā kora programmā iekļauti divi latviešu komponistu - Uģa Prauliņa un Ērika Ešenvalda lielformāta darbi. Uģis Prauliņš savulaik bijis kora rezidējošais komponists un vairākkārt viesojās Edmontonā. Arī Ērika Ešenvalda mūzika kolektīvam esot ļoti tuva, un  gadu gaitā atskaņotas daudzas viņa kompozīcijas. Šoreiz koncertos skanēs Uģa Prauliņa skaņdarbs „Lakstīgala”, kas rakstīts 20balsīgam korim, un sižetu iedvesmojusi Andersena pasaka par Ķīnas ķeizaru, kuru apbūrusi lakstīgala ar brīnumdaiļu balsi. Starp citu, Prauliņš partitūras tapšanas laikā tiešām esot klausījies un ierakstījis lakstīgalu treļļus. Bet  Ērika Ešenvalda „Leģenda par iemūrēto sievu" jau labu laiku esot Kanādas kora „Pro Coro Canada” repertuārā, un tā  pamatā ir sena Balkānu tautu teika, kura vēsta par upuri, kas nepieciešams, lai radītu paliekošas un varenas vērtības. Starp citu, Ēriks Ešenvalds „Latvijas avīzei” reiz atklājis: „Vajag to latviskumu. Latvijas pļavas, kad smaržo zāle, kad apkārt ir vasarīgi salti koki, rudzupuķes, skan Latvijas Radio 2 . Ir tik forši dzīvot šeit, kur skan tava valoda, kur tu esi piedzimis, kur ir tava ģimene, kaimiņi, draugi. Un tad – kā Sprīdītim aiziet pasaulē. Izdarīt savu darbu. Pastāstīt pasaulei par Latviju.” Lai pasauli sajūsmina šie latviešu stāsti - gan teātra, gan mūzikas valodā izstāstītie!  

Latviju ar Spānijas reģionu Pireneju pussalas ziemeļaustrumos - Kataloniju vieno ciešas saites. Jau vairāk nekā pirms desmit gadiem turienes iedzīvotājus tik ļoti saviļņoja Mārtiņa Brauna „Saule. Pērkons. Daugava.”, ka viņi to izvēlējās par savu himnu. Turklāt piejūras kūrortpilsētā LLoret de Mar jau par tradīciju kļuvusi „Latvijas Kultūras nedēļa Spānijā”, kura pagājušās nedēļas nogalē tika rīkota jau astoto reizi. Tajā viesojās daudzi kori, deju kolektīvi, ansambļi un folkloras kopas gan no Latvijas, gan diasporas. Bez tam vienlaikus Latvijas kultūras svētku ietvaros notika arī Diasporas amatierteātru festivāls „Laipa”. Uz gleznainas ainavas - jūras un kalnu ieskautas svētku skatuves latviešiem bija iespēja parādīt gan sevi, gan savu mākslu, savukārt Spānijas publika varēja baudīt Latvijas kultūru un sajūsmināties par skaistajiem latviešu tautastērpiem, skaņajām balsīm un raito dejas soli. Bez tam „Latvijas Kultūras nedēļas Spānijā” idejas autore un organizētāja Dana Tagle bija parūpējusies par to, lai brīvajā laikā latviešiem būtu iespēja iepazīt arī Katalonijas kultūru, vēsturi un mākslu, un tie, kuri vēlējās, varēja doties ekskursijās uz Monseratas klosteri, Barselonu un Dali muzeju. Šoreiz visos notikumos klātesošs bija arī LR2 – gan tiešraides reportāžās, gan atpakaļ uz Latviju atvedot „veselu koferi” ar neaizmirstamiem iespaidiem. Šoreiz „Latviešiem pasaulē” daži mirkļi un „aizkulišu” sarunas festivāla noslēguma koncerta laikā. Turklāt, raksturojot atmosfēru, jāpiebilst, ka līdzās skatuvei valdīja īsti „spāniska” rosība - pa pastaigu promenādi plūda raiba un priecīga publika, blakus esošajās kafejnīcās lielajos ekrānos notika ļoti karstasinīga Pasaules kausa futbolā skatīšanās, bet, karogiem plīvojot, garām traucās skaļi taurējoši auto, kuri līksmoja par Marokas futbolistu uzvaru. Visai šai jautrajai kakofonijai skanot fonā, satikāmies ar dažiem no „VIII Latvijas Kultūras nedēļa Spānijā” dalībniekiem - Islandes latviešu teātri, tā vadītāju Ingrīdu Indusi un aktrisi Raitu, Sanfrancisko Jauno teātri un tā vadītāju un režisori Māru Lewis, Mansfīldas Bērnu deju kopu „Jumītis”, tās vadītāju Kristīni Akmeni un mazajām dejotājām Leilu un Aleksi un visbeidzot - arī festivāla organizētāju un dvēseli, joprojām enerģijā kūsājošo Danu Tagli.  

Mēs - latvieši esam patiesi bagāta tauta. Jo mums ir operdziedātājas Kristīne Opolais, Marina Rebeka un Elīna Garanča, kuras dievina visa pasaule. Mums ir arī pasaules cieņu iemantojuši diriģenti - Mariss Jansons un Andris Nelsons. Mums ir  pasaulslavenais mākslinieks Marks Rotko, „Straumes” kaķis un Oskars. Bet vēl mums ir izcili pavārmākslas virtuozi, kuri savu talantu apliecinājuši gan zvaigžņotos Michelin restorānos, gan prestižos starptautiskos konkursos. Deviņiem no viņiem, kuru kulinārais sniegums guvis starptautisku atzinību, veltīta muzeja „Latvieši pasaulē” jaunākā izstāde. Ja labs ēdiens uzrunā mūsu garšas kārpiņas un priecē mūsu vēderus, tad mūzika, dziesma un deja baro latviešu dvēseli. Tādēļ tie, kuri jūt izaicinājumu apliecināt savu talantu un radīt jaunus šedevrus, var izmēģināt savus spēkus jaundeju konkursā diasporai.  Selgas Apses vārds zināms visai latviešu dejotāju pasaulei gan Latvijā, gan ārpus mūsu robežām. Viņa vada Toronto slaveno latviešu tautas deju kolektīvu „Daugaviņa”, bijusi Latviešu dziesmu svētku Kanādā deju lieluzvedumu mākslinieciskā vadītāja un Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku virsvadītāja, radījusi virkni jaundeju, kas guvušas atzinību ASV un Kanādas Latviešu dziesmu svētku jaunrades deju konkursos. Šoreiz „Latviešiem pasaulē” Selga uzrunāja diasporas horeogrāfus, dejotājus, mūzikas autorus un izpildītājus, aicinot piedalīties Jaundeju un deju pavadījumu konkursā, kura mērķis ir veidot tautas deju un deju mūzikas nākotni arī ārpus Latvijas. Konkursā var piedalīties ārpus Latvijas dzīvojoši horeogrāfi, un darbus izpildīt - diasporas deju kopas.  Horeogrāfi ir aicināti radīt dejas tautiskā stilā, savukārt diasporas latviešu mūzikas autori - komponēt skaņdarbus, kas īpaši paredzēti deju pavadījumiem. Konkursa uzvarētāji līdzās materiālām godalgām saņems arī īpašo balvu - iespēju savu deju atrādīt VEF Kultūras pilī 2028. gada Dziesmu un Deju svētku Pasaules Latviešu dienas pasākumā.   Savukārt ar latviešu pavārmākslas izcilībām varam iepazīties muzeja „Latvieši pasaulē” izstādē „Virtuves zvaigznes. Latviešu šefpavāri pasaulē”. Tās uzmanības centrā ir deviņi ievērojami latviešu pavāri un šefpavāri, kuru karjera saistīta ar darbu ārpus Latvijas: populārā Parīzes restorāna “Le Grand Bain” šefpavārs Toms Bērziņš, divu Michelin zvaigžņu Lielbritānijas restorāna “Lettonie” šefpavārs Mārtiņš Blunos, Latvijas ielu ēdiena kultūras aizsācējs un mobilās virtuves “SprīdEats” radītājs Kārlis Celms, „Mandarin Club House” šefpavārs Batumi, Gruzijā Heinrihs Erhards, kulinārijas televīzijas konkursa “Ireland’s Next Top Chef 2025” uzvarētāja Lauma Kilgasa, Sanfrancisko Michelin zvaigžņu restorāna “Hilda and Jesse” līdzdibinātājs un vadītājs Ollijs Liedags, Taizemes restorāna  „The White House Bangkok” šefpavārs un īpašnieks Aleksandrs Nasikailovs, leģendārā Rīgas restorāna “Vincents” dibinātājs un šefpavārs Mārtiņš Rītiņš un starptautisku kulinārijas konkursu žūrijas loceklis un ilggadējs šefpavārs Austrālijā Miķelis Strautmanis. Izstāde veidota, izmatojot pašu pavāru sniegtās intervijās, kuras papildina fotogrāfijas un daudzveidīgs ar virtuvi saistītu relikviju klāsts, piemēram, bēgļu gaitās līdzi paņemtā karote, konkursā iegūts uzvarētāja kauss, pavāra goda apģērbs, pavārgrāmata u.c. „Latviešiem pasaulē” satikāmies ar izstādes kuratorēm Mariannu Auliciemu un Jūliju Apsi (attēlā).   

Ja jums šķiet, ka Jāņi nolīgoti un iestājies tāds neliels pēcsvētku atslābums, tad tas ir visai mānīgi, jo viss notiek un viss turpinās! Tāpēc „Latviešiem pasaulē”, okeāna viļņus šķeļot, šoreiz dosies virtuālā ceļojumā uz Ameriku, lai ielūkotos latviešu jaunatnes nometnē 2x2 un drīzumā gaidāmajos Amerikas latviešu dziesmu svētkos. Ar abu notikumu dalībniekiem - Anniju Dziesmu Teteris (attēlā) un Āri Puteni (attēlā) satikāmies LR2 studijā. Abus vieno tas, ka viņi dzimuši Amerikā, taču šobrīd viņu dzīves visai cieši saistītas ar Latviju. 2x2 ir pasaules latviešu jaunatnes kustība, kas pērn nosvinēja savu apaļo 60.jubileju. Ik vasaru tiek rīkotas 2x2 nometnes un semināri, kuros satiekas latviešu jaunieši no dažādām valstīm, kopā izglītojas, diskutē, piedalās semināros un praktiskās nodarbībās, veido sadarbības un projektus un iegūst draudzības uz mūžu. Šovasar, jūlijā pirmo reizi 2x2 vēsturē par semināra un satikšanās vietu izraudzīta Latvijas galvaspilsēta Rīga, bet pašlaik, jūnija nogalē jaunieši 2x2 nometnē pulcējušies ASV, Ņujorkas draudzes īpašumā Katskiļos. Tās programmā ir aizraujošas ievirzes par dažādām tēmām – politiku, līderību, kultūru, pilsonisko līdzdalību, dabu u.c., kurās iespēja smelties zināšanas no dažādu jomu profesionāļiem. Protams, neiztrūkstoša nometnes sastāvdaļa ir arī danči, iešana dabā, dziesmas, smiekli, jaunas draudzības un vakari pie ugunskura. Āris Putenis ir pieredzes bagāts 2x2 „veterāns”, un Katskiļu nometne viņam ir jau pēc kārtas desmitā. Pirmo reizi viņš 2x2 seminārā piedalījies 2016. gadā, kad tas norisinājies Latvijā, un kopš tā laika Āris iemīlējis Latviju, sajūt to kā savas īstās mājas, šobrīd šeit dzīvo un studē. Šoreiz visus Katskiļu nometnes dalībniekus gaida arī kas īpašs - projekts 2x2 dzied un 2x2 dejo. Tajos jaunieši gatavosies dalībai gaidāmajiem ASV Grand Rapidu Dziesmu un Deju svētkiem. Šiem projektiem var pievienoties ikviens - iepriekšējas kordziedāšanas un deju prasmes nav nepieciešamas, jo kopā tiks gan mācītas dejas, gan slīpēs kopkora koncerta repertuārs. Tikmēr „Latviešiem pasaulē” satiksimies ar kādu Amerikas dziesmu svētku dalībnieci - Anniju Dziesmu Teteris. Annija dzimusi Kalifornijā, šobrīd vokālo mākslu un operdziedāšanu  studē Berlīnē un visai bieži apciemo Latviju un savu omi un piedalās TDA „Līgo” mēģinājumos un koncertos. Annija ar nepacietību gaida jūlija nogali, kad viņai gaidāma uzstāšanās Berlīnes Operas akadēmijas jaunajā iestudējumā. Savukārt jau nākamās nedēļas nogalē Anniju Dziesmu Teteris varēs sastapt Amerikā, kur viņai Grand Rapidu dziesmu svētkos uzticēts solo gan Garīgās mūzikas, gan lielajā kopkora koncertā.  

Raidījums „Latviešiem pasaulē” sūta sveicienus Vasaras saulgriežos un gada garākajā dienā, kad saulīte mostas ap puspieciem rītā, bet dodas dusēt ap pusvienpadsmitiem vakarā. Daudzviet pasaulē jau vakar līgots, dziedāts un diets uz nebēdu. Jāņus jau nosvinējuši Vācijas, Austrijas, Šveices, Ungārijas, Beļģijas, Lielbritānijas, Dānijas, Norvēģijas, Gruzijas, Amerikas un Dienvidkorejas latvieši, bet svētki vēl tikai gaidāmi Nīderlandē, Kanādā un, protams, Latvijā. „Latviešiem pasaulē” Jāņus ielīgos kopā ar leģendāru personību - Mārtiņu Zandbergu, kura otrais vārds, izrādās, ir Jānis. Savukārt tad, kad Jāņi jau būs nolīgoti un arī Pēterdiena sagaidīta un pavadīta, nekas joprojām nebeigsies, jo svinēšana „pārcelsies” uz Spānijas pilsētu Lloret de Mar, kur, lai sarīkotu nākamos svētkus - VIII Latvijas Kultūras nedēļu Spānijā, nepagurusi rosās Dana Tagle.   Dana ir profesionāla horeogrāfe, mācījusies Rīgas Horeogrāfijas skolā, vēlāk Amerikā, Floridā dejojusi prestižajā „Miami City Ballet”, arī uz starptautiskiem kruīza kuģiem veidojusi deju šovprogrammas. Šobrīd jau padsmit gadus viņa dzīvo Spānijas piejūras kūrortpilsētā Lloret de Mar, darbojas kā baleta un mākslas vingrošanas pasniedzēja, bet ik vasaru, lai popularizētu Latvijas kultūru un ar to iepazīstinātu gan Katalonijas iedzīvotājus, gan tūristus, rīko Latvijas Kultūras nedēļu. Uz to ik gadu no Latvijas un diasporas ierodas visdažādākais dalībnieku sastāvs – kori, deju kolektīvi, ansambļi, folkloras kopas un pat popmūziķi. Šogad trīs vakarus, no 2. - 4. jūlijam jūras krastā uz festivāla brīvdabas skatuves publikai būs iespēja iepazīt gan mūziku, gan teātri, jo šoreiz Latvijas Kultūras nedēļas ietvaros norisināsies arī diasporas amatierteātru festivāls „Laipa”. Koncertos līdzās Latvijas kolektīviem uzstāsies arī Spānijas latviešu koris „Alma” un viesi no Anglijas- Mansfīldas bērnu deju kolektīvs „Jumītis”. Starp citu, arī LR2 klausītājiem šoreiz tiešraides reportāžās būs iespēja baudīt festivāla atmosfēru un sarunas ar tā dalībniekiem, jo jūlija sākumā uz Latvijas Kultūras nedēļu Spānijā dosies arī Kaspars un Baiba. Tikmēr tieši Vasaras saulgriežos LR2 studijā satiksimies ar unikālu personību - Jāni Mārtiņu Zandbergu. Šis ir Minsteres Latviešu ģimnāzijas - nozīmīga izglītības un kultūras centra ārpus Latvijas - astoņdesmitās jubilejas gads. Mārtiņš Zandbergs piedzimis Vācijā, bēgļu nometnē, kopā ar ģimeni nonācis Amerikā, tur studējis matemātiku, bet daudzus gadus vēlāk atgriezies Vācijā, kur bijis gan Minsteres Latviešu ģimnāzijas matemātikas un fizikas skolotājs, gan kādu laiku arī skolas direktors. Mārtiņa sirdslieta ir mūzika, Amerikā vienlaikus dziedājis par četros koros, pats mācījies kordiriģēšanu pie Roberta Zuikas, bet Vācijā dibinājis Minsteres jaukto kori. Kad Mārtiņš Zandbergs pārcēlies uz Latviju, koris turpinājis darboties un pazīstams kā „Mārtiņkoris”. Bez tam Latvijā Mārtiņš nodibinājis Rīgas Starptautisko skolu, kurā kādu laiku bijis arī direktors. Bet neapšaubāmi slavenas un leģendāras ir Mārtiņa Zandberga izlolotās un izdotās dziesmu grāmatas. Pirmie divi „Mārtiņa dziesmu grāmatas” sējumi 70tajos gados tika izdoti Amerikā. Tajos apkopotas dziesmas - sadzīves, tautas un oriģināldziesmas, ko trimdas latvieši dziedāja  godos, sarīkojumos, draugu pulkā un ģimenes lokā. Starp  citu, dziesmas, kas noteikti skan arī LR2 ēterā. Trešais un ceturtais sējums jau iznāca Latvijā un piedzīvoja milzīgu tirāžu un popularitāti.  

14. jūnijs Latvijas kalendārā iezīmēts sēru nokrāsā, jo pirms 85 gadiem, 1941.gadā, naktī no 13. uz 14. jūniju vairāk nekā 15 tūkstošu okupētās Latvijas iedzīvotāju deportēja uz koncentrācijas nometnēm vai mūža nometinājumu attālos PSRS apvidos. Atceroties visos karos kritušos, izsūtītos un izklīdinātos latviešus, Beļģijas latviešu evaņģēliski luteriskā draudze šodien aicināja uz svētbrīdi Lommeles Brāļu kapos. Stokholmas latviešu koris kopā ar Latvijas Universitātes jaukto kori „De Coro" svinīgā piemiņas brīdī Stokholmas vecpilsētā atskaņoja Lūcijas Garūtas kantāti „Dievs, Tava zeme deg!". Arī Londonā Svētā Jēkaba ​​baznīcā, pieminot 85. gadadienu kopš padomju represijām un deportācijām uz Sibīriju, ko piedzīvoja Baltijas tautas, norisinājās pasākums, kurā uzstājās kori no latviešu, igauņu un lietuviešu kopienām. Arī „Latviešiem pasaulē” ar kādu muzikālu mirkli godina tā laika komunistiskā genocīda deportāciju upurus.   Tikmēr nenovēršami tuvojas Jāņu laiks, LR2 ēterā arvien biežāk ieskanas Līgo dziesmas, bet „Latviešiem pasaulē” aicināsim uz Jāņu svinībām gan Beļģijā, gan Lielbritānijas „Straumēnos”. Jau četrpadsmito reizi Straumēnu pļavās daudzus tūkstošus līgotāju un Latvijas mūzikas slavenības pulcēs tradicionālais „Bērzes Strazdu Jāņu festivāls”. Trīs dienu garumā, no 19. līdz 21.jūnijam Anglijas vidienē valdīs īsti latviska svētku atmosfēra, mūzika, tradīcijas, dejas, sportiskas aktivitātes, bērnu programma, radošās darbnīcas, amatnieku tirdziņi un Latvijas garšas. „Līgotavā” atdzīvosies latviešu tradīcijas ar tautas dejām, koriem, folkloras kopām un īpašām aktivitātēm bērniem un ģimenēm. Sportiski noskaņotie Jāņabērni varēs izmēģināt savus spēkus sievu nešanā, tautasbumbā, volejbola un novusa turnīrā un virves vilkšanā, turklāt noskaidrot, kurš ir Stiprais Jāņa dēls un kura Stiprā Jāņa meita. Vientuļajiem jāņotājiem savu „otro pusīti” būs iespēja satikt Ātrajos randiņos. Bet vēl spožāk par lielo Jāņu ugunskuru iemirdzēsies no Latvijas importētās mūzikas zvaigznes Musiqq, Astro’n’out, Olas, Emilija, Lauris Reiniks, Ozols, Rassell & Sabīne Berezina un  Andris Kivičs. „Latviešiem pasaulē” „Bērzes Strazdu Jāņu festivālu” ieskandināsim kopā ar tā galveno Jāņatēvu Ģirtu Lerhu. Savukārt burtiski tikko Straumēnos jau ielīgots pasākumā „Kā jau laukos…”- ar dziesmām, dejām, vainagu pīšanu un zaļumballi kopā ar „Eslingenas Orķestri”. „Eslingenas Orķestris”, kurā darbojas mūziķi no visas Eiropas, ir viens no pieprasītākajiem lustīgu latviešu ballīšu kolektīviem. Tā repertuārā ir gan 20.un 30. gadu šlāgeri, gan latviešu estrādes hiti no 70tajiem gadiem līdz pat mūsdienām. Par sevi viņi saka: „Eslingenas Orķestris” nav ne simfoniskais, ne džeza orķestris, tā ir leģendāri fenomenāla unikālo mūziķu apvienība, kuri spēlē ugunīgākās diasporas ballītes Eiropā!”. Tāpēc mēs varam tikai apskaut Beļģijas latviešus, kuriem savā Jāņu ielīgošanas pasākumā līdzās rotaļām, dziedāšanai, vainagu pīšanai, zaļumballei un enerģiskajiem „Mazajiem Briseles latviešu dejotājiem” būs iespēja izdancoties arī  ar „Eslingenas Orķestri”. „Latviešiem pasaulē” satiksimies ar „Eslingenas Orķestra” vadītāju Lieni Barons. Liene dzimusi Latvijā, šeit ieguvusi arī muzikālo izglītību, bet jau padsmit gadus dzīvo Vācijā, mazpilsētā netālu no Luksemburgas robežas un darbojas vairākos diasporas kolektīvos- LR2 klausītājiem labi pazīstamajās Luksemburgas latviešu folkloras kopā „Dzērves" un  postfolka grupā „Rudzurika", Frannfurtes folkloras kopā „Upe”, koklētāju ansamblī „Vakareiropas koklētāji” un latviešu ģimeņu korī „Trejzemīte”.    

No ceriņziedu smaržas mazliet apreibis, spožajos saules staros nedaudz apžilbis un ar karstiem vasaras plāniem azotē klāt jau jūnijs. Dažos no tiem esam gatavi ielūkoties arī mēs - „Latviešiem pasaulē”, tāpēc dosimies uz Vīni, lai satiktos ar turienes latviešu skoliņu „Kalniem pāri” un tās vadītāju Annu Kalvi, bet mūs LR2 studijā apciemoja viešņa no Apvienotās Karalistes - Bradfordas teātra trupas „Saulespuķe" vadītāja un režisore Gita Robalde (attēlā). Gitai arī pieder ideja par diasporas amatierteātru festivālu „Laipa”, kurš kopš 2014. gada ik rudeni uz kopīgu tikšanos aicina Eiropas latviešu amatierteātrus. Šoreiz nolemts negaidīt rudeni un teātra svētkus sarīkot pašā vasaras viducī, turklāt vienā no saulainākajām Eiropas valstīm - Spānijā, Katalonijas Vidusjūras piekrastes pilsētā Lloret de Mar. Ik vasaru šeit kāda apbrīnojami uzņēmīga un enerģiska latviete Dana Tagele, ar kuru jau reiz esam iepazinuši arī „Latviešiem pasaulē”, rīko Latvijas Kultūras nedēļu Spānijā. Šī ikgadējā festivāla mērķis ir, pulcējot latviešu diasporas un pašmāju māksliniekus, stiprināt kultūras saites un Katalonijas iedzīvotāju vidū popularizēt latviešu dziesmas, dejas un tradīcijas. Šogad Lloret de Mar no 2. - 4. jūlijam norisināsies jau VIII Latvijas Kultūras nedēļa Spānijā. Turklāt, apvienojot divus notikumus, gaidāms „festivāls festivālā”, jo Kultūras svētku ietvaros viesosies arī diasporas amatierteātru festivāls „Laipa”. Tajā šogad pulcēsies vairākas teātra trupas - tostarp Reikjavikas Latviešu teātris no Islandes, Sirsnīgā Briseles Latviešu teātra Tallinas filiāle, Sanfrancisko Jaunais teātris un  citi. Bradfordas teātra trupa „Saulespuķe" uz Spāniju vedīs savu jauniestudējumu, kuru iedvesmojušas Annas Sakses pasakas - „Kad ziedi runā”. Visas izrādes tiks spēlētas latviešu valodā, bet tām būšot sagatavots arī satura izklāsts spāņu valodā. Pa ceļam uz jūliju un Spāniju, „Latviešiem pasaulē” pieturēja jūnijā un Austrijā. Vīnes latviešu skoliņai „Kalniem pāri” un tās vadītājai Annai Kalvei vēl spilgtā atmiņā nesenā Eirovīzija un neaizmirstamā tikšanās ar Latvijas dziedātāju Atvaru, bet jau nākamās nedēļas nogalē Vīnes Latviešu skola un latviešu kopā „Kalniem pāri” aicina uz ģimeņu vasaras saietu „Latvija gadsimta griežos”. Ikgadējā, tradicionālā nometne notiks gleznainā Attersee krastā un piedāvās aizraujošu un izzinošu ceļojumu cauri Latvijas vēsturei un kultūrai - no mitoloģijas un tautasdziesmu pasaules līdz nozīmīgiem vēstures pagrieziena punktiem: neatkarības izcīnīšanai, zaudēšanai un atgūšanai! Saietā iecerēta tautasdziesmu un folkloras apguve, muzikālas un radošas darbnīcas, viktorīnas visai ģimenei, arī vakara ugunskurs ar kopā dziedāšanu un romantiskas noskaņas baudīšanu pie ezera!  

Nu jau uz sliekšņa jūnijs, un mūsu domas arvien vairāk pievēršas gaidāmajai vasarai. Viens no ikgadējiem tradicionālajiem notikumiem dažādās pasaules malās ir 3x3 pasākumi. „Latviešiem pasaulē” šoreiz ieskandināsim Īrijas ģimeņu saietu. Savukārt atzīmējot Pasaules brīvo latviešu apvienības 70. jubilejas gadu, turpināsim interesēties par apvienības aktualitātēm. Lai sniegtu atbalstu dažādiem trimdas kultūras pasākumiem 1972. gadā ticis nodibināts PBLA Kultūras fonds. 1979. gadā Visbijā un citviet Gotlandē sarīkotas Pirmās Pasaules brīvo latviešu dziesmu dienas, kas bijis pirmais tik liela mēroga trimdas latviešu pasākums tik tuvu Latvijas krastam un izraisījis lielu ievērību un politisku rezonansi. Zināmā mērā arī šīs vasaras XVI Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki ASV noritēs Pasaules brīvo latviešu apvienības 70. jubilejas zīmē. LR2 studijā viesojās PBLA priekšsēža vietniece, arī Frankfurtes latviešu biedrības vadītāja Mārīte Kļaviņa (attēlā), ar kuru pārrunāsim vēl citas PBLA aktualitātes. Sākot ar nākamo gadu, valsts aizsardzības dienestam tiks pakļauti jaunieši, kas pastāvīgi dzīvo ārvalstīs, tāpēc diasporas jauniešiem un viņu vecākiem pavasarī tikuši organizēti tiešsaistes semināri par valsts aizsardzības dienestu un iesaukšanas kārtību ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem. Bez tam radušās arī idejas, kā diasporas norisēs iekļaut un veidot dažādas sadarbības ar ārvalstīs mūzikas un mākslas nozarē studējošajiem latviešu jauniešiem. Arī diasporā viena no aktualitātēm ir rudenī gaidāmās 15. Saeimas vēlēšanas. Mārīte Kļaviņa kopā ar Kristīni Krauzi no Apvienotās Karalistes apstiprinātas kā oficiālās CVK koordinatores sadarbībai ar diasporas vēlēšanu iecirkņiem, un viņu pienākumos ietilps visa veida atbalsta sniegšana iecirkņu izveidošanas procesā, vēlēšanu norises laikā, un arī pēc vēlēšanām. Kopumā ārvalstīs būs 88 vēlēšanu iecirkņi un to komisijas: no tiem 48 tiks veidoti diasporā, savukārt 40 - Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs. Vislielākais iecirkņu skaits plānots Amerikas Savienotajās Valstīs – 16, Apvienotajā Karalistē – 9, Vācijā – 8 un Kanādā – 6 iecirkņi. Ja Pasaules brīvo latviešu apvienībai šogad  70, tad pieredzes bagāta vēsture ir arī pasaules  kustībai visu paaudžu latviešiem 3x3. Tā norisinās jau 45 gadus un sākusies 1981. gadā, kad pirmā ģimeņu nometne rīkota ASV, Garezerā. Vēlākos gados ģeogrāfija paplašinājusies un aptvērusi arī Austrāliju, Apvienoto Karalisti, Īriju, Zviedriju, Franciju un Kanādu, bet kopš neatkarības atjaunošanas ik gadu saiets notiek arī Latvijā. 3x3 mērķis ir latvisko zināšanu paplašināšana, kopības izjūtas veicināšana, ģimeņu stiprināšana un latvisko draudzību sekmēšana. Šovasar saieti plānoti Vācijā - Bērzainē, Amerikā - Garezerā, Īrijā un Latvijā - Bebrenē un Strenčos pie Gaujas. Īrija 3x3 kustībai pirmo reizi pievienojusies 2012. gadā, bet šovasar ar moto „Ej, Laimiņa, tu pa priekšu, es tavās pēdiņās” nometne tur norisināsies no 16. līdz 22. augustam. Saieta dalībniekiem būs iespēja apgūt dažādas praktiskās iemaņas, piemēram, mozaīktamborēšanu, etnogrāfisku rotu kalšanu no misiņa un sudraba, grozu uzmeistarošanu no kārklu klūgām, kreklu darināšanu, masāžas pamatprincipus un krēmu un skurbju pagatavošanu, dažādu āra un galda spēļu, rotaļlietu un saimniecībai noderīgu koka priekšmetu izveidošanu. „Latviešiem pasaulē” par Īrijas 3x3 iecerēm uzzinājām no nometnes vadītājas Baiba Gaigras. Tā kā Baiba ir Īrijas Latviešu teātra „Sliedes” vadītāja un režisore un perfekti pārzina publiskās uzstāšanās un runas nianses, tad sava amata noslēpumus viņa atklās ievirzē „Runā laimīgs! Publiskā runa ikvienam”. Baiba sola, ka nodarbībā varēšot uzzināt, kā uzstāšanās laiku no stresa minūtēm pārvērst par laimes mirkļiem, būšot arī praktiskas padomu bumbas, smieklu vingrinājumi un garantēts prieka lādiņš.

Šoreiz „Latviešiem pasaulē” aicināja vienoties kopīgā dziesmā un dejā, gatavojoties gan XVI Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem ASV, Grand Rapidos, gan Minsteres latviešu deju kopas „MiLaDeKo” piecpadsmitās dzimšanas dienas koncertam. Lai ieskandinātu Amerikas latviešu dziesmu svētkus, LR2 studijā klātienē satikāmies ar Paulu Berkoldu (attēlā), kuram gadāmajos svētkos vairākas lomas - viņš ir viens no organizatoru komandas, Dziesmu svētku mūzikas nozares vadītājs, arī koru virsdiriģents un pat pats kādā no koncertiem dziedās solo. Svētku kopkorī sadziedāsies ap 500 dziedātāju, un daudzi simti dejotāju sadejos Tautas deju lieluzvedumā. Vienā no Grand Rapidi vecākajām baznīcām plānots īpašs garīgās mūzikas koncerts. Svētku ietvaros notiks arī teātra izrāde-viencēliena komēdija „Lūdzu uzgaidiet”, Rakstnieku cēliens, tautastērpu un jaundeju skate, mākslas izstādes, vieskolektīvu no Latvijas - TAD „Daiļrade” un Rīgas Doma kora skolas jauktā kora koncerts, biedrību salidojumi un saviesīgi pasākumi. Protams, padomāts arī par dalībnieku izklaidi - būs gan Zaļumballe un Atvadu balle „No krasta līdz krastam”, gan Rokvakars, kurā visus sajūsminās ja ne gluži pašas roķīgākās, tad neapšaubāmi savā žanrā populārākās grupas „Apvedceļš” un „Bermudu Divstūris”. Šajā pavasarī Amerikā Dziesmu svētku ieskaņas pasākumi notikuši gan Vašingtonas jauktā kora 10 gadu jubilejas koncertā, kuru noslēgusi kopīga sadziedāšanās ar skatītājiem, gan Kalamazū, kur, lai slīpētu svētku kopkora koncerta repertuāru, uz vidienes reģiona mēģinājumu un koncertu esot sabraukuši koristi no Mičiganas un blakus štatiem, gan Latvijā, Rīgas Latviešu biedrības nama Zelta zālē, kur Amerikas XVI Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem veltītā koncertā uzstājies Ogres Apvienotais koris „Upe", jauktais koris „Laudate", Emīla Dārziņa jauktais koris un Zemessardzes orķestris, savukārt Sietlā un Losandželosā deju meistarklases vadījis Latviešu diasporas deju kopu virsvadītājs Jānis Purviņš. Ja jūlija sākumā bezmaz visi okeāna viņa krasta dziedošie un dancojošie latvieši satiksies Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos ASV, tad 13. jūnijā gluži vai uz Eiropas mazajiem deju svētkiem savā jubilejās koncertā Minsteres latviešu deju kopa „MiLaDeKo” (attēlos galerijā) pulcēs Frankfurtes „Dimdarus”, Štutgartes „Trejdeksnīti”, Dānijas „Ziemeļblāzmu”, Zviedrijas „Zibenīti”, Norvēģijas „Ziemeļmeitu”, Šveices „Ramtai” un Minsteres „Rudzupuķi”, kuriem pievienosies līnijdeju grupa „Balzāms”, Minsteres ansamblis „DoReMi” un koris „Dudan”. Kopas FB kontā varam lasīt: „MiLaDeKo” svin 15 gadus - 15 gadus soļu, sviedru, smieklu, satraukuma pirms uzstāšanās, kopīgu ceļojumu un draudzības. 15 gadus, kuros latviešu tautas deja Minsterē un ne tikai ir dzīvojusi caur jums.” „MiLaDeKo” vadītāja Lauma Leišovnika atklāj, ka šobrīd kolektīvā ir 25 dejotāji, bet tā pirmsākumi un pati pirmā uzstāšanās tikai trīs meiteņu sastāvā ar deju „Viņš bučojis man’” esot bijusi Minsteres pilsētas Vasaras svētkos. „MiLaDeKo” dalībniekus vieno ne vien dejas, bet arī ceļošanas prieks - piedzīvotas uzstāšanās Itālijā, Beļģijā, Īrijā, Kanādā, pat Austrālijā un, protams, vairākkārt Dziesmu un deju svētkos Latvijā. Ja vēlaties viņiem pievienoties dejotāju rindās, tad ar saukli „MiLaDeKo roku rokā, dejo tautas dejas kopā!!!” esot laipni aicināts ikviens, „kurš mīl deju, labprāt ceļo un ir gatavs piektdienas vakaros izlocīt kājiņas!”.

Turpinot svinēt Eiropas Latviešu apvienības 75. jubilejas gadu, „Latviešiem pasaulē” gan apciemoja vietu, kurai ir visai nozīmīga loma Eiropas latviešu dzīvē – Annabergas namu Bonnā, gan ielūkojās Eiropas Vasaras skolas šīs vasaras plānos. Annabergas pils atrodas Vācijā Bonnas tuvumā un ir unikāla ar to, ka ir vienīgais īpašums pasaulē, kas savulaik iegādāts un šobrīd uzturēts kā latviešu, lietuviešu un igauņu kopīpašums. Tas pieder Baltiešu kristīgajai apvienībai, kura dibināta 1947. gadā, bet īpašums iegādāts piecus gadus vēlāk. Pils kara laikā esot cietusi, augšējie stāvi izdeguši, bet pašu spēkiem tā uzcelta gandrīz no jauna. Lai iegūtu līdzekļus īpašuma uzturēšanai, telpas tiek izīrētas gan kā mājvietas studentiem, gan pasākumu rīkošanai - šeit notiek dažādi latviešu, lietuviešu, igauņu un  baltvācu sarīkojumi. Regulāri uz „Latviešu literatūras pulciņa” pasākumiem Annabergā pulcējas arī latviešu literatūras mīļotāji no visas Eiropas. Annabergas īpašumu par tikšanās vietu dažādam izglītojošām aktivitātēm savu biedrorganizāciju kopu vadītājiem mēdz izraudzīties ELA un šeit, lai gatavotos gan Eiropas, gan Latvijas dziesmu svētkiem, regulāri notiek koru kopmēģinājumi. Sākotnēji īpašuma saimniecības vadītājs bijis Jāzeps Urdze, vēlāk viņa misiju turpinājis Jāzepa dēls Andrejs Urdze. Savukārt, nu viņu stafeti pārņēmusi „Latviešiem pasaulē” viešņa Zane Hevikere. Pavisam drīz maija beidzamās nedēļas nogalē Annabergas Baltiešu namā  uz kārtējo koru kopmēģinājumu un  meistarklasēm pulcēsies latviešu dziedātāji no Vācijas un tuvējām valstīm. Turklāt sestdienas vakarā visi koristi varēs kārtīgi izdanocoties zaļumballē ar Eslingenas Orķestri. Ja dziedātāji slīpēs vokālās prasmes un pareizu elpošanas tehniku, tad diasporas jauniešiem ik vasaru apgūt latviskās zināšanas, stiprināt savstarpējās draudzības saites un veidot latvisko identitāti ir iespēja Eiropas vasaras skolā. Pirmo reizi tā tika rīkota 1979. gadā Minsteres Latviešu ģimnāzijas telpās Vācijā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas nometne pārcēlās uz Latviju un ikreiz ar Eiropas Latviešu apvienības gādību tiek organizēta citā Latvijas novadā. Šī gada  Eiropas Vasara skolas tēma ir „Zemgales līdzenums” un tā no 26. jūlija līdz 9. augustam norisināsies kultūras un atpūtas centrā „Bērzmuiža”. Divu nedēļu garumā jaunieši pilnveidos latviešu valodas prasmes, iepazīs Latvijas vēstures nozīmīgākos posmus, dosies ekskursijās pa Zemgales reģionu, klātienē iepazīstot novada vidi un kultūru, kā arī piedalīties dejošanas un folkloras nodarbībās. EVS moto ir „Draudzība bez robežām”, un bieži vien šajā nometnē radušās draudzīgās saites turpinās mūža garumā. „Latviešiem pasaulē” iepazināmies ar šīgada Eiropas Vasaras skolas vadītāju Diānu Timermani. Diāna šobrīd dzīvo Igaunijā, un ieguvusi pieredzi gan Somijā, gan Tartu starptautiskā skolā, kur darbojas kā latviešu valodas skolotāja.

Vispirms – vismīļākie sveicieni, apskāvieni un bučas visas pasaules māmiņām, vecmāmiņām, omītēm, vecvecmāmiņām, audžumātēm un krustmātēm Mātes dienā! Vēsture liecina, ka pirmo reizi Mātes diena maija otrajā svētdienā tikusi atzīmēta 1908. gadā ASV, kad Rietumvirdžīnijā svētdienas skolas skolotāja Anna Rīsa Džārvisa par godu savai mātei baznīcā sarīkojusi dievkalpojumu. Arī Latvijā, godinot mūsu mammas, Mātes dienu svinam maija otrajā svētdienā. Bet „Latviešiem pasaulē” šoreiz ielūkojās pasākumos, kas gaidāmi maija trešās un ceturtās nedēļas nogalē - Zalcburgā norisināsies III Latvijas kultūras dienas Austrijā, tikmēr Igaunijas latviešu koris „Ziemeļu balsis” un viņu diriģents Matīss Briedis ielūgs uz koncertu Tallinā. Savukārt Bergenas latvieši ieklausās cilvēkstāstos, skrien maratonu, tērpušies latviešu tautastērpos, gatavojas Norvēģijas Nacionālās dienas svinīgajai parādei un jau noskaņojas vasarai. Bergenas Latviešu biedrībā sabiedriskā dzīve kūsāt kūsā, bezgala piepildīts ar dažādiem notikumiem bijis gan aprīlis, gan solās būt maijs, bet jūnija nogalē 11 - 18 gadus vecie latviešu jaunieši pošas pavadīt aizraujošu nedēļu unikālā „Meža skolas” nometnē. Tās dalībniekiem būs iespēja izbaudīt īstu piedzīvojumu garu - gan pārgājienus kalnos, ekskursiju uz vikingu ciemu, kanoe laivošanu, nakšņošanu mežā pašgatavotos slieteņos un uz ugunskura gatavotu maltīti, gan radošās darbnīcas, Vilkaču meža mācību, latviskās tradīcijas, dančus un vakara ugunskurus. Jauni draugi, jaunas prasmes un neaizmirstami piedzīvojumi- tas viss sagaida „Meža skolas” nometnes dalībniekus. „Latviešiem pasaulē” par Bergenas latviešu aktivitātēm uzzinājām no Bergenas Latviešu biedrības vadītājas Ilgas Švānes. Ja Norvēģijas latvieši ar atzīstamiem sasniegumiem pirms pāris nedēļām startējuši Bergenas maratonā - jauktā stafetes komanda izcīnījusi 15. vietu 488 jaukto komandu konkurencē un 43. vietu starp visām 668 finišējušajām komandām, tad nākamās nedēļas nogalē gaidāms gan Rīgas maratons, kura skrējēju vidū pēc „Latviešiem pasaulē” zināmās informācijas būšot arī diasporas latvieši, gan Zalcburgas maratons, kura laikā norisināsies III Latvijas kultūras dienas Austrijā „Ielūdz Latvija”. To organizētāja - diriģente un ērģelniece Ilze Dūmiņa sola, ka „Zalcburgā, pilsētā, kur mūzika jau gadsimtiem ilgi ir daļa no ikdienas elpas, Latvijas balsis saplūdīs ar skrējēju soļiem”. Uz Latvijas kultūras dienām Zalcburgā ieradīsies vairāk nekā 120 amatiermākslinieku no Latvijas - pieci kori, etnomūzikas ansamblis un koklētāju kolektīvs. 15. maijā Latvijas mūzika ieskanēsies Zalcburgas skriešanas festivāla Sieviešu skrējiena trasē, kur dziesma kļūs par iedvesmas avotu skrējējām. Vakarā Volksgarten parkā notiks Latvijas kultūras dienu atklāšanas koncerts. 17. maijā Latvijas kolektīvi muzicēs dažādās maratona trases vietās. Dienas noslēgumā Svētā Andrē Romas katoļu baznīcā norisināsies galā koncerts, kurā Latvijas kori apvienosies ar Zalcburgas koru asociācijas dziedātājiem, un pasākuma „nagla” būšot  Raimonda Paula un Jāņa Petera dziesma “Sanāciet, sadziediet, sasadancojiet”, kas izskanēs gan latviešu, gan vācu valodā, tostarp Zalcburgas dialektā, aicinot līdzi dziedāt arī maratona dalībniekus un skatītājus. Savukārt nedēļu vēlāk, 24. maijā Igaunijas Latviešu koris „Ziemeļu Balsis" aicina uz īpašu koncertu Tallinā, Igaunijas Mūzikas un Teātra akadēmijā. Koncerts vienlaikus būs svarīgs pagrieziena punkts un maģistra diriģēšanas eksāmens „Latviešiem pasaulē” labi pazīstamajam „Ziemeļu Balsu" diriģentam Matīsam Briedim. Programmā „Trīs saules uzlec”, atspoguļojot mūsu reģiona kopīgo muzikālo mantojumu, būs bagātīgi pārstāvēta Baltijas valstu kormūzikas izlase un tādi komponisti kā Tormiss, Maskats, Melngailis, Ešenvalds un Miškinis.

Ir maija pirmās nedēļas nogale, kad visa pasaulē uzziedējusi mūsu sarkanbaltsarkanajās krāsās, un arī „Latviešiem pasaulē” sūta mīļus sveicienus Latvijas brīvības un neatkarības svētkos. Šonedēļ klājam baltos galdautus, pucējamies latviešu tautastērpos un pulcējamies, lai kopīgi svinētu, savukārt nākamās nedēļas nogalē sportosim, un uz teatrāli fiziskām aktivitātēm aicināja Itālijas latviešu teātra „Momento” vadītāja Lāsma Pintere (attēlā) kopā ar režisori un teātra pedagoģi Astru Kacenu (attēlā), savukārt pavisam nesen sportisko garu izbaudījuši Parīzes latviešu skoliņas „Garā Pupa” bērni, viņu vecāku un skolas vadītāja Anda Auziņa, jo Parīzē startējis „Olimpiskais kvants”. Ja līdz šim „Olimpiskā kvants” pārsvarā norisinājies Latvijā, tad šogad tas krietni paplašinājis savu ģeogrāfiju, un aptvēris vairākas Eiropas valstis, jo aprīlī un maijā latviešu diasporas skoliņās un latviešu kopienās Eiropā tiek rīkotas vairākas projekta „Olimpiskais kvants” darbnīcas. Tās jau notikušas Parīzē, Amsterdamā, Ženēvā un Strasbūrā, nākamās nedēļas izskaņā dosies uz Luksemburgu un maija nogalē uz Tulūzu, bet rudenī uz Spāniju - Barselonu un Alikanti. „Olimpiskā kvanta” nodarbībās viesojas dažādas latviešu sporta personības, un to programmā ir latviešu valodas stiprināšana caur kustību un uzdevumu lasīšanu, prāta spēles par sportu un Latvijas sporta personībām, veiklības stafetes, sporta spēles un fanu atribūtikas veidošana. Turklāt pasākuma noslēgumā katrs dalībnieks tiekot apbalvots ar veicināšanas balviņām no Latvijas Olimpiskās komitejas. Arī Itālija joprojām dzīvo olimpiskajos ritmos. Tur par to, lai nerimtu sportiskais azarts, parūpējies Itālijas latviešu teātris „Momento” un tā vadītāja Lāsma Pintere. „Momento” šogad svin savu piecu gadu jubileju, un tai par godu Romā organizē unikālu latviešu amatierteātru sadraudzības tikšanos, kuras centrā būs intriģējošs, aizraujošs un spontāns skatuves mākslas veids - Teātra Sports. Šis notikums pulcēs gan Latvijā, gan diasporā dzīvojošos teātra entuziastus un teātrus no visas Eiropas - Latviešu teātri Īrijā „Sliedes”, Dānijas latviešu amatierteātri „Pūpols”, Londonas latviešu teātri „Trepes”, Birmingemas Mazo teātri, Jauno Stokholmas latviešu amatierteātri, Alesundas latviešu amatierteātri ALA, Minhenes letiņu amatierteātri „Brecelis”, Stavangeres latviešu teātra studiju, Austrālijas latviešu teātri un, protams, pašus jubilārus - Itālijas latviešu teātri „Momento”. Improvizācijas meistarklases vadīs Teātra Sporta aizsācēja Latvijā, Jelgavas Studentu teātra režisore un teātra pedagoģe Astra Kacena. Uz atraktīvo un jautro Teātra Sporta maču aicināta publika, kurai visai neparastā veidā būs iespēja paust savas emocijas, piemēram, aktierus apmētājot ar slapjām švammēm! Bet kā jau kārtīgā sportā nepieciešami arī kompetenti tiesneši, to vidū būs diasporas latviešu teātra guru Ingmārs Čaklais un viens no Jaunā Rīgas teātra korifejiem Jānis Skutelis.

Aprīlis tuvojas savai izskaņai, tāpēc „Latviešiem pasaulē” jau lūkojas maija virzienā, kad svinēsim ne vien mūsu Neatkarības svētkus, bet arī pilnā krāšņumā daudzviet pasaulē uzplauks latviskā kultūra. Arī vasara vairs nav aiz kalniem, tāpēc īstais laiks uzzināt, kā to pavadīt interesanti, aizraujoši un krāsaini. Latviešu - somu ģimeņu biedrība „Laivas" un  Latviešu skola „Pikku Putni”  jau piekto vasaru organizē „Latviskās ģimeņu dienās Loimā 2026", kuras no 5. līdz 9. augustam norisināsies Somijas pilsētas Loimas Evaņģēliskajā Tautas augstskolā. Nometnē darbosies gan Somijā dzīvojošie latviešu bērni un jaunieši vecumā no 6 līdz 18 gadiem, gan mīļi aicināti arī viņu vienaudži no Latvijas un citām valstīm kopā ar savām mammām, tētiem, mazajiem brāļiem, māsām un pat vecmāmiņām un vectētiņiem. Nometnē būs sporta, dabas un mākslas dienas, dalībnieki lasīs latviešu grāmatas, orientēsies vietējā apkaimē, dosies ekskursijā, iepazīs Loimas ainavas, tās gleznojot un izpētot apkārtnes kukainīšus, dejos, dziedās un veidos nometnes avīzi. Turklāt vakaros dienas putekļus un sviedrus varēs nomazgāt iemīļotajā un tradicionālajā Zaķīšu pirtiņā. „Latviešiem pasaulē” par šīs vasaras iecerēm uzzinājām no „Latviskās ģimeņu dienās Loimā” un skoliņas „Pikku Putni” vadītājas Zanes Uitto (attēlā), kura aicināja nekavēties un potenciālos dalībniekus pieteikties līdz aprīļa beigām. Tikmēr maiju visā pasaulē ieskandinās latviešu dziesmas, uzziedēs sarkanbaltsarkanās krāsas un reizē ar Latvijas neatkarību tiks svinēta arī latviešu kultūra. 2. maijā Lesterā jau desmito reizi norisināsies Apvienotās Karalistes Kultūras Dienas, kurās satiksies latviešu deju kopas un kori no visas Anglijas. Dienu vēlāk Dublinas centrā, notiks XV Latviešu kultūras svētki Īrijā. Tur visas dienas garumā ieplānota plaša kultūras programma  ar koncertu, dalībnieku gājienu tautastērpos, meistarklasēm, tautastērpu izstādi, dančiem un amatnieku un ēdienu tirdziņu. Apvienotajai Karalistei un Īrijai pievienosies Austrija, kur no 7. līdz 10. maijam Grāca pirmo reizi izskanēs „Baltijas Mūzikas Festivāls”. „Latviešiem pasaulē” vērienīgās ieceres ieskicēja festivāla rikotājtrio - Ilze Dūmiņa, idejas autores Katrīna Kroja un Anna Amanda Stolere. Visas trīs pašas ir arī lieliskas mūziķes un Grācas publiku priecēs dažos no gaidāmajiem koncertiem. „Baltijas Mūzikas Festivāla” pamatideja ir „Vienoti daudzveidībā”, un tas iecerēts kā platforma pieredzes apmaiņai starp starptautiski atzītiem māksliniekiem un studentiem, radot vidi personiskām tikšanās reizēm un iedvesmai. Turklāt kā rezidējošais mākslinieks festivālu ar savu klātbūtni pagodinās izcilais latviešu komponists, kuru zina un kura darbi tiek atskaņoti visā pasaulē – Pēteris Vasks. „Baltijas Mūzikas Festivāla” koncerti izskanēs Grācas Priestersemināra Baroka zāle, Grācas Mariahilfer baznīcā un Johanna Jozefa Fuksa konservatorijā.

Pavasaris jau uzņēmis pilnus apgriezienus, aktīva rosība manāma ne vien dabā, bet arī visas pasaules latviešu kultūras dzīvē. Tā vārda tiešā nozīmē kūsāt kūsā, un „Latviešiem pasaulē” krietni jāiespringst, lai vismaz neklātienē paspētu pabūt kaut daļā no dažādajiem pasākumiem, svētkiem, jubilejām, koncertiem un citiem kopā sanākšanas brīžiem. Šoreiz uzmanības centrā būs divi no tiem: Maija sākumā Vācijā, Eslingenā notiks 2. Eiropas latviešu koru meistarklases un sadziedāšanās, kas vainagosies ar koncertu Dienvidu baznīcā. Savukārt uz „neapaļām”, toties vērienīgām 11. jubilejas svinībām aicina Norvēģijas pilsētas Sandefjordas latviešu Tautas deju kopa „Ozoliņš”. Pērnajā rudenī viena no aktīvākajām un radošākajām diasporas organizācijām Eiropā - Latviešu kultūras biedrība „Saime” Štutgartē Vācijā nosvinēja savu 10 gadu jubileju. Biedrības paspārnē darbojas deju kopa „Trejdeksnītis”, bērnu un jauniešu kultūrskola „Štutgartes Dzintariņi” un uzņēmēju klubs „Biznesa Bites”. Netālu no Štutgartes atrodas īpaši nozīmīgs latviešu kultūras centrs -Eslingena. Šeit 1947. gadā norisinājās pirmie trimdas latviešu Dziesmu svētki. Tos godinot, ar  krāšņiem pasākumiem tika svinēta gan Eslingenas Dziesmu svētku 70., gan 75. gadskārta. Savukārt šogad savu 100 gadu jubileju svin Dienvidu baznīca Esslingenā pie Neckar, turklāt vairāk nekā 80 gadus spēcīga un nozīmīga šīs baznīcas sastāvdaļa ir bijusi Latvijas baznīcas kopiena un latviešu draudze. Baznīca ir viens no galvenajiem latviešu centriem, kurā regulāri notiek dievkalpojumi, tostarp arhibīskapa emeritētā Elmāra Ernsta Rozīša vadībā. Tā ir cieši saistīta arī ar 1947. gada pirmajiem trimdas Dziesmu svētkiem un ir bijusi atklāšanas dievkalpojumu vieta atjaunotajiem Eslingenas Dziesmu svētkiem. Maija sākumā trīs dienu garumā Eslingenā pulcēsies latviešu kori un diriģenti no visas Eiropas, kopumā ap 100 dziedātāju no Vācijas, Itālijas, Šveices, Luksemburgas, Briseles, Francijas, Dānijas, Nīderlandes un Latvijas. Tur norisināsies 2. Eiropas latviešu koru meistarklases un sadziedāšanās, kas vainagosies ar koncertu un īpaši šim notikumam sagatavotu garīgu, klasisku un mūsdienīgu dziesmu programmu Dienvidu baznīcā. Arī šoreiz viesmīlīgās mājasmātes lomu uzņēmusies Latviešu kultūras biedrība „Saime” un tās vadītāja Laura Putāne, ar kuru „Latviešiem pasaulē” cieša draudzība saista jau kopš iepriekšējiem Eslingenas svētkiem. Tikmēr pirmā tikšanās un iepazīšanās mūs gaida ar Norvēģijas pilsētas Sandefjordas Tautas deju kopu „Ozoliņš” un viņu vadītāju Ritu Simsoni. „Ozoliņa” dejotāji par Ritu saka, ka viņa esot „cilvēks, kurš deju pārvērš sajūtās un kustības - stāstos”, bet par sevi teic: „Mums it visur iet superīgi, kamēr vien esam kopā”. Pirms gada aprīlī „Ozoliņš” Starptautisko Dejas dienu ar uzstāšanos svinējis un skatītājus priecējis Oslo, vasarā Rīgā, Mežaparkā dejojis, smējies un dzīvojis „Dūnas” ritmā, rudenī, pirms kārtējā svētdienas mēģinājuma „iesildījies”, piedaloties Sandefjordas rīkotajā akcijā, kur palīdzējis no nevajadzīgajiem atkritumiem un plastmasas atbrīvot un sakopt pilsētvidi. Savukārt nākamās nedēļas nogale piederēs svētkiem - enerģiskām dejām, mūzikai, ritmiem, krāšņiem tautastērpiem un īstai kopības sajūtai. Jo kopā ar viesiem Oslo TDK „Ziemeļmeita”, Stavangeres TDK „Karmīns”, Bradfordas „Kamoliņu”, Norvēģijas latviešu kori „Laipa”, Oslo teātri „OLatTe” un aktieru trupu „Aurora” koncertā  „Zeme .Elpo. Dejā.” tiks svinēta „Ozoliņa” 11. dzimšanas diena.  

Patīkama satraukuma piepildīta pavasarīga rosība valda gan Lielbitānijas pilsētā Lesterā, kur maija sākumā vairāki simti dejotāju, dziedātāju un teātra spēlētāju pulcēsies uz  Kultūras Dienu Apvienotajā Karalistē, gan Briselē, kur Mazie Briseles latviešu dejotāji cītīgi gatavojas savas 15. dzimšanas dienas koncertam. „Beļģijas latviešu ziņās” varam lasīt: „Mūsu stāsts ir aizsācies Briselē, kur jau piecpadsmito gadu latviešu deju soļus rosīgi izdejo lielāki un mazāki dejotāji. Tomēr šis stāsts nav par Beļģiju, bet gan par Latviju, par mūsu Tēvu zemi, par dzimteni, par bērnības takām un mājas sajūtu. Tā nav neaizsniedzama leģendu vai stāstu zeme. Mūsu bērniem Latvija ir īsta, piedzīvota, izbaudīta un ļoti mīļa. Tā ir vieta, kur lielākajai daļai no mums ir īstas mājas, kurās pa vasarām smaržo pēc omes pankūkām un opja stāstiem.” Ar apburošajiem Mazajiem Briseles latviešu dejotājiem un viņu vadītāju Ilzi Baranovsku „Latviešiem pasaulē” iepazināmies jau pērnajā vasarā, kad viņi Skolēnu dziesmu svētku laikā viesojās LR2 studijā. Savukārt šoreiz, lai satiktos, būs jādodas uz Briseli, kur 18. aprīlī ar koncertu „Augšup” tiks svinēta kolektīva 15. dzimšanas diena. Tajā tiek gaidīti arī mīļi draugi no Latvijas - jauniešu kolektīvs „Pumpuri", kuru vada savulaik Mazo Briseles latviešu dejotāju dibinātāja Dagnija Martinsone. Jubilejas koncertam gatavošanās notiek jau kopš rudens - gan iknedēļas mēģinājumos, gan deju nometnēs tiek mācītas jaunas dejas un slīpētas jau zināmās. Aizkustinošus un sirsnīgus prieka mirkļus decembrī sagādājusi uzstāšanās Eiropas Briseles II skolas labdarības tirdziņā, kur Mazie Briseles latviešu dejotāji ieskandinājuši Ziemassvētkus un darbojušies vecāku un draugu sarūpētajā Latvijas gardumu stendā. Tajā nopelnītā naudiņa tikusi ziedota, lai atbalstītu un palīdzētu Latvijā bez vecāku rūpēm palikušos bērnus. No Briseles „Latviešiem pasaulē” tālāk ceļš vedīs uz Lielbritānijas pilsētu Lesteru. Tur 2. maijā gaidāms vērienīgs notikums - tradicionālā Kultūras Diena Apvienotajā Karalistē, kas šoreiz tiks svinēta jau desmito reizi. Viss sāksies ar košu un krāsainu dalībnieku gājienu pilsētas ielās, turpinājumā Jubilejas laukumā  plānots Lielkoncerts, teātru izrādes un Latviešu kultūras izstāde. Lesterā uz šo dienu latviskās kultūras, deju, dziesmu un kopā būšanas noskaņās pulcēsies latvieši no visas Apvienotās Karalistes: pieaugušo tautas deju kopas „Pērkonītis", „Virpulis", „Dindaru Dandaru", „Dejo ar Mani”, „Salinieki", „Galophop”, „Kamoliņš", „Rokraksts", „Kūmiņš”, „Jautrais Pāris", „Zīlaine", „Straumēni", „Rakstā" un „Londona Dejo", bērnu deju kopas „Lapsēni”, „Kaķīši", „Kastanītis", „Jumītis" un „Vanadzēni", Apvienotās Karalistes bērnu un jauniešu apvienotais koris, bērnu vokālie ansambļi „Skani” un „Sienāži" un Bradfordas latviešu skola „Dzīpari". „Latviešiem pasaulē” gaidāmajos Kultūras svētkos ielūkojāmies kopā ar vienu no to organizētājām - Lieni Mann. Liene vada arī TDK „Rokraksts", pati dejo kopš 7 gadu vecuma un savu tautas deju mīlestību mantojusi no vecmāmiņas un mammas.  

Sveiciens aprīlī, kurš sācies ar Latvijas Radio 2 dzimšanas dienas svinībām. Jo pirms 31 gada, tieši 1. aprīlī gandrīz kā aprīļa joks piedzimis LR2, kurš, gadiem ejot, iekarojis arvien lielāku auditoriju gan Latvijā, gan ar interneta starpniecību plašajā pasaulē un jau daudzus gadus ieņem Latvijas klausītāko radiostaciju topa virsotni. Lai svinētu savu dzimšanas dienu un vienlaikus godinātu maestro Raimondu Paulu 90.jubilejā, šogad tika nolemts dibināt Klausītāju Zvaigžņu kori. Atsaucība bija milzīga, tam pieteicās dalībnieki ar brīnišķīgām balsīm no visas Latvijas, un radio ierakstu studijā mūziķa Ata Auzāna virsvadībā tapa jauns Raimonda Paula dziesmas „Cielaviņa” ieraksts. Vieni svētki nosvinēti, bet klāt jau nākamie, un šīs nedēļas nogalē latvieši visā pasaulē pulcējas uz kopīgām Lieldienu svinībām. Krāsainās olas tiek ripinātas un šūpoles kārtas Vācijā- Frankfurtē un  Latviešu centrā „Bērzaine”, Lielbritānijā,- Latviešu centrā „Straumēni”, Norvēģijas pilsētā Olesunnē, Gruzijā pie Lisi ezera, Amerikā- Sietlā un daudzviet citur. Tikmēr nākamās nedēļas nogalē uz pavasarīgu pārgājienu dabā un labā kompānijā visus Austrijas latviešus aicina Grācas Latviešu Kultūras biedrība. Martā turienes latvieši pulcējušies Lielajā GLKB salidojumā, kur draudzīgā un nepiespiestā gaisotnē baudījuši latvisku atmosfēru un izstādē–tirdziņā priecājušies par brīnišķīgajiem  vietējo latviešu rokdarbnieču darinājumiem. Savukārt maija sākumā jau iecerēts nākamais kopīgais pasākums-Balta galdauta pikniks, bet jūnijā tikšot degts spožs Jāņu ugunskurs. „Latviešiem pasaulē” gaidāmajos Grācas Latviešu Kultūras biedrības plānos ielūkojāmies kopā ar Anniju Pētersoni. Bet diemžēl ne visur pasaulē valda miers un prieks. Jau labu laiku ar satraukumu un bažām sekojam līdzi kara notikumiem Tuvajos Austrumos. Lai uzzinātu, kā jūtas mūsējie vienā no turīgākajām un modernākajām austrumu valstīm – AAE, kuru arī skāris karš, „Latviešiem pasaulē” sazinājās ar Dubaijā mītošo latvieti Annu Jentgen. Viņai šobrīd uzmanību pievērsuši vairāki pasaules mediji, un Annas stāsts aizkustinājis daudzas slavenas ziņu aģentūras. Anna Jentgen uz AAE kopā ar ģimeni devusies vēl kā bērns un tur dzīvo jau padsmit gadus. Šobrīd, kad daudzi no Dubaijas dodas prom, lai meklētu patvērumu citās valstīs, līdzi netiek ņemti un likteņa varā pamesti viņu mīluļi- suņi un kaķi. Par tiem cenšas parūpēties un dzīvniekiem jaunas mājvietas atrast vietējie brīvprātīgie. Arī Anna adoptējusi divus pamestos suņus – labradoru un zelta retrīveru. Viņa teic, ka dzīvniekiem psiholoģisku traumu rada ne vien tas, ka tos pametuši saimnieki, bet arī nemitīgie uzlidojumi pilsētai un bumbu sprādzieni. Par laimi šobrīd abi mīluļi – Bruno un Milo jaunajās mājās jau iedzīvojušies un jūtas labi.

Cerams, ka visi jau paspējuši izbaudīt neiztrūkstošo Pūposvētdienas rituālu - pūpolpērienu un saņemt tradicionālo mantru: Apaļš kā pūpols, vesels kā rutks! Tam pievienojas arī „Latviešiem pasaulē” ar vēlējumu: Slimība ārā veselība iekšā! Bet „Latviešiem pasaulē” šoreiz par to, kas norisinājies nedēļu pirms un kas gaidāms nedēļu pēc Pūpolsvētdienas. Nākamnedēļ svinēsim Lieldienas, un tām pošas jaundibinātā Olesunnes Latviešu biedrība. Par Ziemeļu Venēciju dēvētā Norvēģijas rietumkrasta pilsēta, jūgendstila pērle Olesunne atrodas uz vairākām salām. Tā slavena ar savu Jūgendstila centru, Sunnmøre Brīvdabas muzeju un Ziemeļeiropā lielāko Akvāriju, kas atrodas tieši Atlantijas okeāna krastā, tāpēc vasarā tā kļūst par tūristu iecienītu galamērķi. Savukārt par pastāvīgu mājvietu turieni izvēlējušies ap tūkstotis latviešu, pārsvarā no Kurzemes. Saikne starp Olesunni un Kurzemes pilsētu Saldu sākusies pagājušā gadsimta 90. gados, kad vispirms radusies sadarbība starp abu pilsētu baznīcām, bet vēlāk Saldū sākušas darboties un tur savos uzņēmumos investēt vairākas norvēģu kompānijas. Olesunnē jau vairākus gadus pastāv latviešu teātris „Ala”, novembrī kopīgi tiek svinēta Latvijas dzimšanas diena, bet šogad 15. februārī ar jaunu enerģiju, jaunu sākumu un vēlmi apvienot latviešus Olesunnē un tās apkārtnē nodibināta Olesunnes Latviešu biedrība. Viens no tās lielajiem mērķiem ir rudenī atvērt latviešu bērnu skoliņu, bet pavisam drīz, nākamās nedēļas nogalē jau gaidāma pirmā kopā sanākšana, lai svinētu Lieldienas. Olesunnes Latviešu biedrības vadītājs Vilnis Griguts visus aicina pievienoties un atgādina neaizmirst paņemt līdzi olas, kuras varēšot krāsot kopīgā katlā. Būšot arī dažādas rotaļas bērniem un tikšot gatavoti putnu būrīši, kurus vēlāk uzstādīt kopīgā pārgājienā. Ja Olesunnē „Latviešiem pasaulē” viesojās pirmo reizi, tad leģendārajā Lielbritānijas latviešu īpašumā „Straumēni” neklātienē esam bijuši jau vairākkārt. Šoreiz uz turieni dosimies kopā ar mūsu radio un TV kolēģi Arni Krauzi (attēlā). Lai izklaidētu un iepriecinātu Anglijas latviešus, viņš kopā ar savu brāli Valteru uz „Straumēniem” bija aizveduši šovu „Divi Krauzes”. Tam esot bijusi milzīga piekrišana un, lai to noskatītos, sabraukuši latvieši ne vien no tuvākās apkārtnes, bet arī no tālākām vietām. Turklāt piedzīvots arī kāds pārsteigums - vienlaikus ar brāļiem Krauzēm „Straumēnos” viesojies arī Īrijas latviešu bērnu koris, kam tur kopā ar Lielbritānijas latviešu bērnu kori norisinājusies meistarklase un sadraudzības nometne. „Latviešiem pasaulē” pievienosies arī Īrijas diriģente Inguna Grietiņa-Dārziņa un kopā ar Arni Krauzi dalīsies piedzīvotajās atmiņās un iespaidos.

"Latviešiem pasaulē" mīļus sveicienus 80, jubilejā sūta Stokholmas latviešu draudzei. Tomēr pamazām jau visu  latviešu pasauli pārņem olu krāsošanas un ripināšanas drudzis. Nākamās nedēļas nogalē Lieldienu svinībām jautrā un sirsnīgā gaisotnē ar latviešu rotaļām, tradīcijām, darbnīcām un koncertiem gatavojas Latviešu skoliņās „Asniņš” Dānijā un „Pūcītes akadēmijā” Lielbritānijā, Pīterboro. Šobrīd Latvijā joprojām turpinās Londonas latviešu teātra „Trepes” un Birmingemas Mazā teātra viesizrāžu maratons, bet jau drīz pie Latvijas skatītājiem dosies Oslo latviešu teātris „O'LatTe”, kas sadarbībā ar radošo apvienību „Čučumuiža” iestudējis muzikālo izrādi „Alises brīnumainā atgriešanās”. Marta nogalē, 28. martā Siguldas koncertzālē „Devons” un 29. martā kultūras centrā „Ulbrokas Pērle” skatītājus gaida piedzīvojums visai ģimenei un tikšanās ar Balto Trusi, Cepurnieku, Češīras Kaķi un Sarkanās un Baltās Karalienes tēliem. „O'LatTe” sola, ka izrādē netrūkšot dīvainību un amizantu izteicienu, kas likšot prātam kļūt mazliet „dullam” un sirdij pukstēt jautrā palecošā ritmā gluži kā Marta Zaķim. „Latviešiem pasaulē” gaidāmā teatrālā notikuma aizkulisēs ielūkojāmies kopā ar Oslo latviešu teātra „O'LatTe” režisori un arī aktrisi Ievu Melbārdi. Viņa teic: „Esmu pateicīga, ka šai izrādei varu ne tikai būt režisore, bet arī pārvietoties laikā, atveidojot Alisi sapnī. Es Alisi ne tikai radu, bet es viņā pārvēršos, kad esmu uz skatuves. Tāda ir teātra maģija”. Kamēr vēl tikai gaidām Latvijā ierodamies Norvēģijas latviešu aktierus, tikmēr LR2 studijā un „Latviešiem pasaulē” viesojās Latviešu kopienu asociācijas Apvienotajā Karalistē (Latvian Community Association in the UK) vadītāja Iveta Sūna (attēlā). Ar Ivetu satikāmies pērnajā rudenī Pīterboro, Pasaules Latviešu amatierteātru apvienības saietā „PLATS solis”. Toreiz viņa kā mājasmāte palīdzēja ne vien rūpēties par naktsmājām saieta dalībniekiem, bet arī palīdzēja organizēt gan festivāla atklāšanas un noslēguma pasākumu majestātiskajā, slavenajā un vēsturiskajā Pīterboro katedrālē, gan teātra kolektīvu pārstāvju pieņemšanu pilsētas mērijā un tikšanos ar mēra kundzi. Bet pavisam drīz Latviešu kopienu asociāciju Apvienotajā Karalistē gaida ļoti saviļņojošs notikums - Iveta Sūna uzaicināta uz oficiālu ceremoniju Kembridžā, kur par 15 gadu garumā veikto brīvprātīgā darbu saņems īpašu novērtējumu - Karaļa atzinības balvu „Highly Commended”. Apsveicam un lepojamies!        

Esam tieši pavasarīgi saulainā marta viducī, ko „Latviešiem pasaulē” pasludinājis par diasporas teātra mēnesi. Kamēr pārējā pasaule vēl tikai gaida radošo skatuves cilvēku svētkus - Starptautisko teātra dienu, ko atzīmēsim marta izskaņā, tikmēr latviešu diasporas teātri jau svin! Šoreiz pievērsīsimies Teātra dienām Dānijas pilsētā Vejlē. Bet Rīga nākamās nedēļas nogalē Latvijas Nacionālajā bibliotēkā  svinēs grāmatu svētkus, kuros satiksies lasītāji, izdevēji un autori, tāpēc „Latviešiem pasaulē” iepazināmies ar vienu no svētku dalībniecēm - Sanitu Martenu (attēlā). Sanita ir filoloģijas doktore, profesore RTU Rēzeknes akadēmijā, piedalījusies latviešu valodas mācību materiālu izstrādē, Latvijā un ārzemēs publicējusi rakstus par dažādām valodniecības tēmām, bijusi viesdocente Vācijā, Greifsvaldes Universitātē, ieguvusi Fulbraita pētniecības stipendiju un strādājusi ASV, Memfisas Universitātē. Ar īpašu aizrautību viņa pievērsusies latviešu valodas pētniecībai diasporā. Nesen atvēršanas svētkus piedzīvojusi Sanitas Martenas grāmata „Valodu jauda”. Tajā ir piecas nodaļas, un piektā, balsoties gan zinātniskajos pētījumos, gan personiskajā pieredzē, veltīta tieši valodai diasporā. Grāmatā aplūkota bilingvālu un multilingvālu ģimeņu pieredze, kā arī nepieciešamība pēc cieņpilnām attiecībām starp valodām un to lietotājiem. Sanita Martena ir pārliecināta, ka valoda nav tikai saziņas līdzeklis, tā ir cieši saistīta ar identitāti un piederības sajūtu.  Neapšaubāmi arī teātris ir lielisks veids, kā dažādu valstu diasporas lokā dzīvu uzturēt latviešu valodu. 21. un 22. martā Dānijas pilsētā Vejlē goda vietā - uz skatuves latviešu valodu cels vairāki teātri - Minhenes Letiņu amatierteātris „Brecelis”, Stokholmas Atraktīvie Seniori,  Saldus tautas teātris, VEF teātris un mājinieki - Dānijas latviešu  amatierteātris „Pūpols”. „Latviešiem pasaulē” sazinājāmies ar Teātra dienu Vejlē organizatori, „Pūpola” režisori un aktrisi Lilitu Thomsenu. Aizvadītajā diasporas amatierteātru saietā „PLATS solis” Lilita izpelnījās gan Labākās aktrises otrā plāna lomā nomināciju Latviešu teātra Itālijā „Momento” iestudējumā „Latviešu sievietes Itālijā (tikai) iepazīstina ar sevi”, gan Labākās aktrises nomināciju par Sievietes lomu iestudējumā „Tāda es esmu”. Šo izrādi būs iespēja noskatīties arī Vejlē. Tāpēc - mazai intrigai, kāda kolēģu - Īrijas latviešu teātra „Sliedes” minirecenzija un ieraksts „PLSATS solis” viesu grāmatā: „Katrā vārdā un kustībā es apzinājos sevi. Es esmu tāda pati, iztaisnoju muguru, kad redzu kaimiņienes, dusmojos uz riepu ap vēderu, uz krunciņām ap acīm. Meklēju dietas un kosmetologus. Arvienvārdsakot - šī izrāde bija par mani! Paldies, meitenes! Un būsim tādas, kādas mēs esam!”.

„Latviešiem pasaulē” visām daiļā dzimuma pārstāvēm sūta ziedoši dziesmotus sveicienus 8. martā jeb Starptautiskajā sieviešu dienā. To pēc ANO ierosinājuma visā pasaulē atzīmē kopš 1975. gada. Savukārt „Latviešiem pasaulē” sarunas šoreiz  rosinājušas divas apaļas gadskārtas - gan Eiropas Latviešu apvienības, gan Ziemeļkalifornijas latviešu biedrības 75 gadu jubileja. Eiropas Latviešu apvienība dibināta 1951. gada 31. jūlijā Londonā, un pašlaik tajā apvienojušās 30 organizācijas 19 Eiropas valstīs. Viena no tām ir Latviešu Apvienība Francijā. „Latviešiem pasaulē” iepazinās ar Anitu Kļaviņš, kas savulaik daudzus gadus darbojusies Latviešu Apvienības Francijā valdē, un vienu no šī brīža aktīvistēm - Daci Gaigalu. Anita ir unikāla personība – māksliniece, uzņēmēja, tulkotāja, mākslas mecenāte, latviešu kultūras atbalstītāja un īstena Latvijas patriote. Dzimusi Latgalē, Rugājos, bet pavisam agrā bērnībā kopā ar ģimeni bēgļu gaitās caur Vāciju nonākusi Francijā, kur mācījusies gleznošanu. 1986. gadā uz Jāņu svinībām pie Anitas pulcējušies līgotāji no Anglijas un Vācijas, un tur visiem kopā radusies ideja par latviešu īpašuma - pils pirkšanu Francijā. Savulaik „Francijas Abrenē” darbojusies latviešu tautas augstskola un notikušas „3×3” nometnes. Bez tam Latvijā, dzimtajos Rugājos, no savas vecmāmiņas mantotajā īpašumā Anita Kļaviņš dibinājusi vietu, kur kopā ar profesionāliem amata meistariem attīstīties jaunajiem māksliniekiem – biedrību „Piena ceļš”. Turklāt Anita franču valodā tulkojusi Imantu Ziedoni, bet pagājušā gadsimta 80. gados kopā ar vīru vadījusi nelielu ražotni, kurā tapuši kompaktdisku vāciņi. Savukārt Dace Gaigala Latviešu Apvienībā Francijā darbojas 10 gadus, bez tam dzied Parīzes latviešu korī „Latve” un spēlē kokli  „Vakareiropas koklētājos”. Nesenajā Latviešu Apvienības Francijā kopsapulcē nosprausti šī gada plāni - sportiskas aktivitātes varēs piedzīvot „Olimpiskajā kvantā”, vēl neapgūtas Parīzes vietas iepazīt izziņas orientēšanās pārgājienā, bet jau pavisam drīz, nākamās nedēļas nogalē Latvijas vēstniecības Francijā pagalmā visi mīļi aicināti uz Danču meistarklasi. Arī okeāna otrā krastā svin! 1951. gadā Amerikā Oklandē dibināta Ziemeļkalifornijas latviešu biedrība. 75 gadu jubilejas svinības ar koncertu, teātra priekšnesumiem un balli kopā ar grupu „Adam Zahl" notiks 21. martā. „Latviešiem pasaulē” sazinājāmies ar svētku dalībniekiem – Sanfrancisko Jaunā teātra vadītāju un režisori Māru Lewis. Teātra trupai gads iesācies visai iedvesmojoši - ar viesizrādēm Mineapolē, par godu Ziemeļkalifornijas Latviešu biedrības jubilejai tiek iestudēts futuristisks skečs, ir uzsākta radoša sadarbība un zooma mēģinājumi ar Latvijas režisoru Vari Piņķi, bet vasarā Sanfrancisko Jaunais teātris pošas uz Latvijas Kultūras nedēļu Spānijā, Katalonijas kūrortpilsētā Loret de Mar.    

Sācies marts, un pamazām varam atvadīties no sniega kupenām, siltajiem kažokiem un biezajām šallēm. Savukārt ziemas sportisko prieku piekritējiem jāpārorientējas uz cita veida pozitīvo emociju gūšanas metodēm. Piemēram, teātra baudīšanu. Mēneša nogalē svinēsim Starptautisko teātra dienu, tāpēc „Latviešiem pasaulē” martu pasludina par Teātra mēnesi. Vērienīgai Latvijas viesizrāžu tūrei, kurai dots nosaukums „Vēstule no Anglijas”, sasparojušies divi Apvienotās Karalistes teātri - Birmingemas Mazais teātris un Londonas teātris „Trepes”. Turklāt reti kurš Latvijas amatierteātris uzdrošinātos tik „trakam” izaicinājumam – izrāžu maratonam veselas nedēļas garumā - no 17. - 24. martam dažādās Latvijas pilsētās: Jēkabpilī, Līvānos, Smiltenē, Jelgavā, Lielvārdē un Daugavpilī. Tūres programmā iekļauti trīs iestudējumi: grotesks un asprātīgs trilleris „Arlabunakti!”,  ironiska absurda drāma „Atklātā jūrā” un pēc Žana Pola Sartra darbu motīviem veidota skatuves meditācija „Aiz durvīm”. Abi latviešu teātri - gan Birmingemas Mazais teātris, gan Londonas „Trepes” vairakkārt godalgoti un profesionālas žūrijas cildinošas atsauksmes izpelnījušies Pasaules Amatierteātru saietos „PLATS solis”. Bez tam Latvijas publikai būs iespēja noskatīties ne vien spožas izrādes, bet arī uz skatuves sastapt vairākas diasporas aktierzvaigznes. Ar nepacietību gaidot „Vēstuli no Anglijas”, „Latviešiem pasaulē” izskanēs telefonsaruna ar Angliju - viesizrāžu tūres priekšvakarā sazinājāmies ar abu teātru vadītāju un režisoru Ingmāru Čaklo. Arī Aspazija, kuras 161. jubileju atzīmēsim marta vidū, bijusi ne vien izcila dzejniece, bet  arī visai cieši saistīta ar teātri - viņa ir vairāku lugu autore, bez tam savulaik bijusi iecelta par Dailes teātra goda direktori. Kā zināms, kādu savas dzīves daļu viņa pavadījusi Šveicē. Tāpēc Itālijas un itāļu Šveices latviešu biedrībai ALISI un Itālijas latviešu korim „Saule” izveidojusies skaista tradīcija - martā visus aicināt uz Kastaņolu, lai svinētu Aspaziju, dzeju, mūziku un pavasari. 14. martā Raiņa un Aspazijas muzeja mājas koncertzālē kopā ar saviem draugiem - Frankfurtes latviešu sieviešu kori „Silava”, Dienvideiropas bērnu folkloras kopu „Ābolīši” un Itālijas latviešu teātri „Momento” savu 10. dzimšanas dienu svinēs Itālijas latviešu koris „Saule”. Koncerta programmā būs latviešu tautas dziesmas, kora mūzika un Aspazijas dzeja. Līdztekus muzikāliem priekšnesumiem tiks prezentēts arī „Staidziņš”-mākslinieciski informatīvs ceļvedis pa Raiņa un Aspazijas vietām Lugāno. Tas paredzēts iešanai ar kājām un ikvienam, kurš vēlas maršrutu izstaigāt, būs brīvi pieejams Memoriālo muzeju apvienības mājaslapā. Svētdienas rītā visiem, kas vēlēsies, būs iespēja piedalīties „Staidziņa” atklāšanas pārgājienā. Tā maršruts, apvienojot dažādas pieturvietas, kas saistītas ar Raiņa un Aspazijas dzīvi un darbiem, vedīs no San Džordžo baznīcas Kastaņolā  līdz San Salvatores kalnam. Pavasari, dzeju un mūziku baudīt Kastaņolā  „Latviešiem pasaulē” aicināja „Saules” diriģente un viena no pasākuma organizatorēm Ilze Atardo (attēlā).

Tuvojas februāra nogale, tāpēc laiks mosties no ziemas miega un ļauties kustību priekam! Arī „Latviešiem pasaulē” gatavs izlocīt kājas gan ar diasporas bērnu folkloras dižkopu „Dzirkstis" (attēlā), gan Ņujorkas tautas deju kopu „Jumalīte”. Pērnais gads „Jumalītei” bijis piepildīts ar aizraujošiem piedzīvojumiem, to vidū neaizmirstams notikums pašā Manhetenas sirdī - deju uzvedums „Vidū rit sidrabiņš”. Sākoties jaunajam gadam, „Jumalītes” dejotāji sola trenēties vēl ātrāk, kājas pacelt augstāk, turpināt iesaistīt vietējo sabiedrību un  amerikāņu draugiem parādīt, kas ir īstas latviešu tautas dejas. Šogad jūlijā deju kopa dosies uz Grand Rapidu Amerikas latviešu dziesmu svētkiem, bet, turpinot tradīciju, marta sākumā Igauņu namā „Jumalīte” atkal rīko Danču vakaru, kas domāts visiem vecumiem, visiem dejošanas spēju līmeņiem un visiem valodas līmeņiem. Kopas vadītāja Māra Zālīte uz dančiem aicina ņemt līdzi arī amerikāņu draugus, jo būšot lustīgi, būšot dzīvā mūzika, izdejoties varēšot ikviens un turklāt šis būšot izcils pasākums, kurā cittautiešiem iepazīt latviešu dančus, mūziku un kultūru. Tikmēr jaunieši no vairākām bērnu folkloras kopām - no Luksemburgas „Mazajām dzērvēm", Parīzes „Guntiņām", Hāgas „Stārķīšiem", Dienvideiropas „Ābolīšiem" un Bergenas „Bergaušiem", kas apvienojušies diasporas bērnu folkloras dižkopā „Dzirkstis", lai apgūtu kadriļas dejotprasmi, nākamās nedēļas nogalē pulcēsies Hāgā. Savulaik, 18. un 19. gadsimtā kadriļa bija Eiropā un tās kolonijās izplatīta modes deja, tās pirmsākumi rodami tā saucamajās angļu „lauku dejās", ko vēlāk pilnveidoja Francijas karaliskās deju akadēmijas skolotāji. Laika gaitā kadriļa kļuva arvien iecienītāka, no modīgas balles dejas kļuva par tautas deju un šobrīd ir izplatīta daudzās Eiropas valstīs. Latvijā kadriļa popularitāti ieguva 19. gadsimtā, un tā bijusi izplatīta visos novados, taču visvairāk Latgalē. Līdztekus dejošanai „Dzirkstīm” iecerēts apgūt arī citas noderīgas prasmes - kā pareizi valkāt tautastērpu un pastalas un kā pie tautastērpa pareizi sakārtot matus. „Latviešiem pasaulē” par gaidāmo salidojumu pastāstīja „Ābolīšu” vadītāja Ieva Kontrerasa, kura pie sevis uz Spānijas pilsētu Alikanti maijā aicinās uz „kadriļu nometnes” turpinājumu.

Ar lustīgām ballēm, romantiskām melodijām un mīlestībā pukstošām sirdīm latvieši dažnedažādās pasaules malās godam nosvinējuši Valentīndienu. Bet ar to vēl nekas nav beidzies! Jo, kā labi zināms, mīlestība iet caur vēderu, tāpēc „Latviešiem pasaulē” šoreiz pievērsīsies vēderpriekiem un ielūkosies jaunatklātajā izstādē „Nospeķotas lapiņas un gardas vakariņas. Latviešu pavārgrāmatas ārpus Latvijas”. Ja kārtīgi paēsts, tad laiks izlocīt kājas un jādodas uz Apvienoto Karalisti, kur top latviešu tautas deju lielkoncerts. Deju skolotāja un horeogrāfe Gunta Lielmane ir pārliecināta, ka deja gan vieno latviešus, gan ir pozitīvu emociju un enerģijas avots. Tāpēc tradīcija turpinās, un jau kopš pērnās vasaras norisinās organizatoriskais darbs, lai nākamās nedēļas nogalē Skotijas pilsētā Aberdīnā uz lielkoncertu „Dejo ar mani” pulcētos deju kopas no visas Apvienotās Karalistes – „Rokraksts", „Pērkonītis", „Zīlaine", „Salinieki", „Dindaru-Dandaru", „Londona Dejo" un „Rakstā", kā arī viesi no Īrijas- „Rietumkrasts". Turklāt arī pašā Aberdīnā radusies jauna deju kopa „Dejo ar mani”. Pirmie dejas soļi jau apgūti un spēki izmēģināti Vispasaules Tautas Deju konkursā „Krustimi dejama", kur viņu Lecamais Lipindraks ieguvis 3. vietu. Savukārt pirmo skatuves debiju un ugunskristības Aberdīnas dejotāji piedzīvos lielkoncertā „Dejo ar mani”. Koncerts vietējo latviešu vidū izpelnījies lielu piekrišanu, un visas biļetes jau izpārdotas, tomēr Gunta Lielmane sola, ka vēl kāda lieka stāvvietiņa kādam ļoti skatīties gribošam atradīšoties. Dejas burvība valdzina vēl vienu „Latviešiem pasaulē” viešņu – Jūliju Apsi (attēlā). Viņa dzimusi Kanādā, kopš bērnības dejojusi latviešu tautas dejas, arī savas mammas Selgas Apses slavenajā Toronto deju kopā „Daugaviņa”. Kanādā Jūlija apmeklējusi latviešu skolas, Tērvetes un Katskiļu latviešu vasaras nometni un Garezera vasaras vidusskolu, bet nu jau piecus gadus dzīvo Rīgā un Latvijas Universitātē ieguvusi bakalaura grādu sociālā un kultūras antropoloģijā. Šobrīd Jūlija pievienojusies muzeja „Latvieši pasaulē” komandai un ir viena no tikko atklātās izstādes „Nospeķotas lapiņas un gardas vakariņas. Latviešu pavārgrāmatas ārpus Latvijas” kuratorēm. Izstādē aplūkojamas 20 pavārgrāmatas, kas dažādos laika posmos izdotas ārpus Latvijas un ir spilgta sava laika liecība. Pēc Otrā pasaules kara nonākot trimdā, daudzas latviešu saimnieces saskārušās ar izaicinājumu – kā gatavot pazīstamus ēdienus svešā vidē? Bēgļu nometnēs tikušas pārpublicētas Latvijā pirms kara izdotās pavārgrāmatas, bet pagājušā gadsimta 50. gados iznākušas pirmās diasporā tapušās pavārgrāmatas. Tās piedāvājušas receptes ar pielāgotām sastāvdaļām un palīdzējušas atšķirīgajos apstākļos pagatavot  produktus ar „Latvijas garšu”. Izstāde „Nospeķotas lapiņas un gardas vakariņas. Latviešu pavārgrāmatas ārpus Latvijas” muzeja „Latvieši pasaulē” izstāžu zālē Berga bazārā būs aplūkojama līdz 8. maijam.

Kamēr Itālijā virmo olimpiskās kaislības un par mūsējiem turam īkšķus gan pie televizora ekrāniem, gan sarkanbaltsarkanā krāsu gamma manāma arī Kortīnas ledus trases klātienes līdzjutēju rindās un pavisam drīz sarkanbaltsarkanajā tērptais latviešu „sestais spēlētājs” ar savu īpašo enerģiju uzlādēs arī Milānas hokeja arēnu, tikmēr pamazām savas ar mīlestību lādētās bultas steidz asināt Amors. Jo neapturami un nepielūdzami tuvojas mīlestības svētki - Valentīna diena! Sirsniņu balli svinēs gan tautieši viņpus okeānam - Sietlā un Floridā, gan lustīgas dejas iecerējuši Mansfīldas latvieši. Bet tas vēl nebūt nav viss! Īrijā Valentīndienas noskaņās savu 10. dzimšanas dienu atzīmēs arī Latviešu biedrība Kavanā. Tikmēr Vācijā, Minsteres Latviešu ģimnāzija pamazām jau noskaņojas savas 80.jubilejas svinībām. Ģimnāzija 1946. gadā dibināta bēgļu nometnē Detmoldā, tieši Valentīndienā - 14. februārī. Šobrīd tā savu darbību beigusi, tomēr reiz bijusi vienīgā pilna laika mācību iestāde ārpus Latvijas, kurā varēja iegūt vidējās izglītības diplomu latviešu valodā un savulaik apliecinājusi, ka latviešu valoda, kultūra un augsta līmeņa izglītība var pastāvēt arī ārpus Latvijas robežām. Ģimnāziju absolvējuši vairāki simti audzēkņu, tostarp tādas pazīstamas personības kā Latvijas Valsts exprezidents Egils Levits, expremjers Krišjānis Kariņš, bijušais Volkswagen izpilddirektors un Latvijas Bankas padomes loceklis Bruno Rubess, mūziķis un folkloras pētnieks Austris Grasis, filmu producents Artūrs Rūsis un daudzi citi. Maijā Latvieši Pasaulē muzejā iecerēta MLĢ veltīta izstāde, cilvēkstāstu videociklā tiks apkopotas dažādu paaudžu skolēnu, skolotāju un ģimeņu liecības, bet vasaras nogalē Rīgā visi absolventi tiks aicināti uz bijušo skolēnu salidojumu. „Latviešiem pasaulē” satikāmies ar vienu no viņiem - Annu Muhku (attēlā). Anna dzimusi Stokholmā, vēlāk mācījusies Minsteres Latviešu ģimnāzijā, Minsterē studējusi ekonomiku un mārketingu, vadījusi Eiropas Latviešu Jaunatnes apvienību, bet kopš pagājušā gadsimta 90tajiem gadiem dzīvo Latvijā, strādājusi laikrakstā Diena un Latvijas Nacionālā bibliotēkā un darbojusies „Rīga 2014-Eiropas kultūras galvaspilsēta” pasākumu organizēšanā. Līdzās Minsteres Latviešu ģimnāzijai radusies arī bibliotēka, kas sākotnēji nodrošinājusi ar nepieciešamajām mācību grāmatām. Šobrīd bibliotēka un arhīvs, kurā glabājas vērtīgu dokumentu, fotogrāfiju, video, periodikas un bibliogrāfiskie krājumi no visas pasaules, mājo un turpina attīstīties Latviešu Centrā Minsterē. Bibliotēka ir iecienīta vietējo latviešu vidū, pieaugušajiem tiek organizēti izglītojoši semināri, bet bērniem tiek rīkoti dažādi pasākumi un radošās darbnīcas, notiek gan „Pūčulēnu skolas” nodarbības, gan lasīšanas veicināšanas projekts „Grāmatu starts”, kas rūpējas par pirmsskolas vecuma bērnu lasītprieku un lasīšanā iesaista ģimenes. „Latviešiem pasaulē” ar Latviešu Centra Minsterē bibliotēku iepazīstināja tās vadītāja, arī muzejtelpu un arhīva koordinatore, bez tam arī FB grupas „Minsteres grāmatmīļi” vadītāja Dina Krastiņa.

Ar karognesēju Kasparu Daugaviņu priekšgalā uz Milānas un Kortīnas d’Ampeco Olimpiskajām spēlēm dodas Latvijas olimpiskā komanda. Turklāt šīs Ziemas Olimpiskās spēles izcelsies ne tikai ar Latvijas sportistu rekordskaitu - sešdesmit astoņiem. Jo uz Milānu traucas arī „Latviešu raķetes”! Ziemas Olimpisko spēļu Kultūras olimpiādes programmā iekļautās Liepājas teātra izrādes „Latviešu raķetes” darbība daļēji saistīta tieši ar Kortīnas bobsleja trasi, kur notiks gaidāmie olimpiskie starti, tādējādi simboliski sasaistot Latvijas bobsleja mantojumu ar olimpiskās kustības šodienu. Iestudējums stāsta par Latvijas bobsleja vēsturi un tās aizsākumiem pagājušā gadsimta 80. gados. Dienu pēc Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas, 7. februārī,  Milānas Teatro Lirico Giorgio Gaber zālē skatītāju pulkā noteikti būs arī turienes latvieši, tostarp Milānas un Boloņas Latviešu skolas skolotāja, arī diriģente un ELA izglītības referente Ilze Atardo. Ilze sola, ka teātra zālē valdīšot īsti olimpiska atmosfēra, latviešu publika ieradīšoties kā kārtīgiem sporta faniem pienākas - ar sarkanbaltsarkanajiem karogiem un citiem sportiskiem aksesuāriem. Izrādās, ka, Olimpiskajai lāpai tās ceļā uz Milānu pamanījušies līdzi paskriet arī Florences latvieši – Boloņas Latviešu skolas dalībnieki. Turklāt, gaidot Olimpiskās spēles, Boloņas Latviešu skoliņā jau tikušas sarīkotas pašiem savas jautras un krāsainas olimpiskās spēles - svētdienas nodarbībā bērni iepazinušies ar visiem šī gada ziemas spēlēs pārstāvētajiem sporta veidiem, darinājuši olimpisko lāpu, piedalījušies komandu stafetēs ar hokeja, biatlona un frīstaila elementiem, bet ledus trasēs sacentušies lego bobslejisti, skeletonisti un daiļslidotāji (attēlā). Pasaules latviešu dzīvē 2026. gads solās būt ne vien sportiski azartisks, bet arī pārpilns ar nozīmīgām jubilejām: aprit 75 gadi kopš radusies gan Eiropas Latviešu apvienība (ELA), gan Latviešu apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ), pirms 75 gadiem - 1951. gada 24. februārī Vašingtonā noticis Amerikas Latviešu apvienības (ALA) dibināšanas kongress. Savukārt piecus gadus vēlāk, 1956. gada 25. februārī, apvienojot vairākas latviešu organizācijas dažādos kontinentos - Latvijas atbrīvošanas komitejas Eiropas centru, Latviešu apvienību Austrālijā un Amerikas Latviešu apvienību, savu darbību uzsākusi Pasaules brīvo latviešu apvienība (PBLA). „Latviešiem pasaulē” PBLA 70tās jubilejas gadu ieskicējām kopā ar tās priekšsēža vietnieci Mārīti Kļaviņu. Mārīte ir Eiropas pārstāve PBLA un līdztekus arī Frankfurtes Latviešu biedrības vadītāja, turklāt pati dzied Frankfurtes latviešu sieviešu korī „Silava”. Pirms pāris nedēļām Frankfurtē un Luksemburgā norisinājusies PBLA vadības loka tikšanās, kuras laikā gan iezīmētas šī gada prioritātes, gan baudīta kultūra - pilsētas Vecajā Operā kopā ar vietējiem Frankfurtes latviešiem apmeklēts Valsts akadēmiskā kora „Latvija" un ērģelnieces Ivetas Apkalnas koncerts. Viena no gada aktualitātēm, kas atrodas PBLA uzmanības lokā, ir ārvalstīs dzīvojošo Latvijas pilsoņu iesaiste rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanas. Tāpēc jau šobrīd tiek apzinātas diasporas organizācijas un aktīvisti, kas varētu piedalīties ārvalstu vēlēšanu iecirkņu organizēšanā un vēlēšanu komisiju darbā. Mārīte Kļaviņa bijusi vēlēšanu iecirkņa vadītāja gan Eiropas Parlamenta, gan Saeimas vēlēšanās, tāpēc ir gatava dalīties gan ar savu pieredzi, gan padomiem un palīdzību.       

Tālu ceļu uz Ameriku, uz Kolorādo Latviešu kultūras centru mērojusi Latvijas Nacionālās bibliotēkas sarūpētā izstāde, kas veltīta pirmās latviešu valodā iespiestās grāmatas piecsimtgadei un vēsta par pirmo latviešu valodā nodrukāto grāmatu. Savukārt pretējā virzienā - no Čikāgas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā nonācis apjomīgs, vērtīgs un kultūrvēsturisks sūtījums - Čikāgas latviešu radio arhīva materiāli, kas aptver plašu tematisko loku trimdas dzīvē un Latvijā, to vidū visdažādāko notikumu atspoguļojumu, intervijas ar pazīstamām personībām un ārpus Latvijas tapuši mūzikas ierakstus un skaņuplates. Šie ieraksti papildinās LNB krājumu, tiks digitalizēti, padarīti pieejami plašākai sabiedrībai un kļūs par noderīgu avotu pētniecībā, izglītībā un diasporas mantojuma saglabāšanā.  Čikāgas latviešu radio raidījumi skanējuši 73 gadus un ir pasaules visvecākie nepārtrauktie ārpus Latvijas latviešu valodas raidījumi, kuros katru pirmdienas vakaru ēterā bijušas dzirdamas latviešu dziesmas, intervijas, ziņas, sludinājumi utt. Pirmais raidījums Čikāgas radio viļņos „gājis gaisā” 1952. gada 28. decembrī. Pēc daudzu gadu desmitu skanēšanas ārpus Latvijas, Čikāgas latviešu radio beidz raidīt un visu radio ierakstu krājumus pārceļ uz Rīgu. „Latviešiem pasaulē” sazinājāmies ar Čikāgas latviešu radio ētera balsi Silviju Kļaviņu-Bershney, kura ar lielu rūpību visus materiālus pakojusi kastēs un rūpējusies par to nogādāšanu Latvijā. Silvija dzimusi Amerikā, aktīvi darbojusies diasporas latviešu sabiedrībā, ir Čikāgas Ciānas draudzes priekšniece, bijusi skolotāja Čikāgas Krišjāņa Barona latviešu skolā, mācījusi dziedāšanu, teātra mākslu un ticības mācību, diriģējusi korus, bijusi grupas „Kabarē” vadītāja, arī XI Vispārējo latviešu dziesmu svētku ASV, Čikāgā virsdiriģente, bet visā drīzumā divatā ar vīru nolēmuši pārcelties uz Latviju. Tikmēr „Latviešiem pasaulē” vēl uz brīdi uzkavēsies Ziemeļamerikā un dosies uz Kanādu, Toronto, lai paviesotos Toronto Latviešu Biedrības Sestdienas skolā un satiktos ar tās pārzini un vadītāju Ilzi Maksiņu. Toronto Latviešu biedrības Sestdienas skola dibināta 1951. gadā un šogad 30. maijā svinēs savu 75to jubileju, uz kuru mīļi gaidīti visi bijušie, esošie un topošie skolas absolventi, kā arī visi skolas draugi un atbalstītāji. Mazie Kanādas latvieši Sestdienas skolā mācās valodu, vēsturi, ģeogrāfiju, ticības mācību, tautas dejas, dziedāšanu un koklēšanu. Īpašās tradīcijas ir uzstāšanās karavīru piemiņas sarīkojumā Saulainē, Ķekatas, Latvijas dzimšanas dienas svinības 18. novembrī, Ziemassvētki, Draudzīgais aicinājums, Kalpaka piemiņas brīdis, operas apmeklējums, muzikāls priekšnesums veco ļaužu mītnē „Kristus dārzs", Ģimenes diena un izlaidums. Ilze Maksiņa Toronto Latviešu biedrības Sestdienas skolas jubileju ieskandinās un ar personīgu stāstu par skolas vēsturi 29. janvārī viesosies Toronto Latviešu Pensionāru Apvienības ikceturtdienas tikšanās reizē, kurai ar Facebbok, Zoom vai YouTube starpniecību var pievienoties ikviens, no jebkuras vietas pasaulē.  

Pēc garajām Ziemassvētku un Jaungada brīvdienām darbīgajā ierindā atgriežas visas pasaules latviešu radošais gars, kurš neapšaubāmi arī 2026. gadā būs diasporas tautiešu uzticamais pavadonis. Šoreiz „Latviešiem pasaulē” galvenajās lomās bija teātris un deja. Kad pērnajā vasarā, apceļojot Eiropu, arī Latvijā viesojies interneta slavenība IShowSpeed un vēlējies nodejot kādu latviešu tautas deju, Rīgas Latviešu biedrības kopienai „Rīgas Danči” radusies ideja mūsu tautas seno kultūras mantojumu papildināt ar jaunradītām dejām, tāpēc ticis izsludināts Vispasaules tautas dejas konkurss „Krustami dejama”. Tradicionālās latviešu Krusta dejas ir gan senie deju paraugi, piem., Skalu deja, gan arī vēlāku laiku horeogrāfiskā jaunrade, piemēram, Krusta polka un Latviešu kadriļa. Krusta deju senākās formas dejo ar dažādiem priekšmetiem – plēstiem skaliem, nūjām, kātiem, jostām u.c. Parasti šos atribūtus liek zemē krusta formā un, krustojot kājas, dejo tiem pāri. Četrus mēnešus, no augusta līdz Ziemassvētkiem diasporas dejotāji studējuši mūsu senākās krustdejas, radījuši savas variācijas un deju video sūtījuši Rīgas Latviešu biedrības Folkloras komisijai. Atsaucība bijusi liela, bet visvairāk deju iesūtījuši Anglijas, Vācijas, ASV, Zviedrijas un Kanādas latvieši. „Latviešiem pasaulē” ar savām konkursa krusta dejām iepazīstināja Stokholmas TDK „Zibenītis”  vadītāja Iveta Lāce un Kanādas latviete Laura Legzdiņa.  „Zibenīša” „Meža Mikita” ieguvusi ne vien galveno balvu, bet arī TDA „Zelta Sietiņš“ un Latviešu Folkloras krātuves apbalvojumus. Savukārt Lauras Legzdiņas solo „Kokles deja”, kas filmēta gleznainā vietā, pie 16 jūdžu strauta Okvilā, Ontario provincē novērtēta ar īpašo Rīgas Latviešu biedrības balvu. Bezgala rosīgi jaunais gads sācies arī Īrijas Latviešu teātrim „Sliedes”. Savu 5 gadu jubileju pašā Dublinas centrā, Teachers Club Mazajā teātra zālē trīs dienu garumā, no 23. - 25. janvārim viņi svinēs ar „Izrāžu maratonu”. „Sliedes” jubilejas maratonā piedalīsies arī vieskolektīvi – Birmingemas Mazais teātris un Londonas teātris „Trepes”, arī Norvēģijas teātris „LATiBergen”. Programmā iekļautie iestudējumi ir atzinīgi novērtēti Latvijas teātra ekspertu un kritiķu vidū, kā arī guvuši nominācijas un balvas starptautiskos festivālos. Visas izrādes tiks spēlētas latviešu valodā, piedāvājot daudzveidīgu repertuāru gan bērniem un pusaudžiem, gan pieaugušajiem. Turklāt tikšot nodrošināts sinhronais tulkojums arī angļu valodā, tāpēc skatītāju pulkā aicināti arī īru draugi un ģimenes locekļi. Īrijas Latviešu teātra „Sliedes” jubilejas „Izrāžu maratona” priekšvakarā LR2 studijā un „Latviešiem pasaulē” viesojās Pasaules Latviešu Amatierteātru savienības priekšsēde, arī viena no „Sliedes” režisorēm Sandra Bondarevska (attēlā).    

Mūsu izcilajam un ģeniālajam komponistam Raimondam Paulam 12.janvārī aprit apaļi deviņdesmit. Latvijas Radio 2 mīļotā Maestro jubileju svin ar 90 stundu Maestro Mūzikas Maratonu - MMM, un tas nozīmē, ka tieši 90 stundas, sākot no 9.janvāra plkst. 6 rītā līdz 12. janvāra pusnaktij, LR2 ēterā skan tikai un vienīgi Raimonda Paula brīnišķīgā un daudzveidīgā mūzika. Turklāt ēterā ar stāstiem par savām mīļākajām un īpašajām Paula dziesmām rubrikā „Katram savs Pauls” bija dzirdamas gan dažādas populāras personības, piemēram, Vaira Vīķe–Freiberga, Edgars Rinkēvičs, Sandis Ozoliņš, Dairis Bertāns, Kaspars Daugaviņš, Matīss Kaža, Ance Krauze, Ints Teterovskis, Ingmārs Čaklais, Lauris Reiniks, Kaspars Roga, gan mūsu klausītāji. Savukārt ar sarunām par radošo sadarbību LR2 studijā viesojās Maestro muzikālie un radošie draugi – diriģenti Māris Sirmais, Jānis Erenštreits un Arvīds Platpers, komponists Juris Vaivods, dziedātājs Viktors Lapčenoks, aktrise Marija Bērziņa u.c. Bet īstajā dzimšanas dienā - 12. janvārī komponistu ar muzikāliem karaoke sveicieniem „Dziedi ar Paulu” sumināja LR2 dziedošās personības. Raimonda Paula mūzika skanējusi dažādos laikos, palīdzējusi uzturēt mūsu latvisko garu un joprojām ir viena no tām kultūras vērtībām, kas vieno visas pasaules latviešus. Maestro Mūzikas Maratonu kuplinās arī raidījums „Latviešiem pasaulē” – tajā ar saviem stāstiem piedalīsies vairāki diasporas koru diriģenti un dziedātāji: Itālijas latviešu kora „Saule” diriģentei Ilzei Atardo bijis īpašs prieks Raimondu Paulu satikt pagājušajā vasarā, Skolēnu dziesmu svētku laikā, kad viņa ar saviem mazajiem dziedātājiem viesojās Latvijas Radio, lai piedalītos raidījumā „Latviešiem pasaulē”. Igaunijas latviešu kora „Ziemeļmeita” diriģenta Matīsa Brieža vectētiņš esot Maestro vienaudzis. Parīzes latviešu kora „Latve” diriģentei Inārai Bražei bērnības „repertuārā uz bis” bijusi „Dāvāja Māriņa”. Īrijas latviešu korim „LA’IR” vislabāk patīkot dziedāt „Manai dzimtenei”, kas ne reizi vien skanējusi lielajos Dziesmu svētkos, un „Es nāku no mazas tautas”, bet dziedātāja Dace Skudra kā savu mīļāko nosauc „Svētvakaru”. Savukārt Īrijas latviešu korim „eLVē” un viņu diriģentei Ingunai Grietiņai-Dārziņai neoficiālo ballīšu atklāšanas himna esot Raimonda Paula vasarīgi lustīgā „Tā es tevi mīlēšu”. Mīlestībā un patiesā cieņā pret mūsu dižo Maestro, arī „Latviešiem pasaulē” vienojas daudzbalsīgā korī un saka: „Daudz laimes dzimšanas dienā!”

Ar piparkūku, mandarīnu un eglīšu smaržu, arī ar sniegputeņiem, salu un slideniem ceļiem Latvijā ieradies Jaunais gads. Iespējams, latvieši visā pasaulē to svinējuši tā, kā lārtīgiem latviešiem pienākas - ar pīrāgiem, rasolu un štovētiem kāpostiem, bet tikpat ļoti iespējams - ievērojot vietējās visai neparastās tradīcijas: Piemēram, izrādās, ka Grieķijā vislabākās dāvanas esot akmeņi, turklāt - jo lielāks un smagāks, jo svarīgāks nākamgad būšot apdāvinātā maciņš. Lai jaunais gads būtu materiāli nodrošināts un turīgs, Vācijā Vecgada naktī, pulkstenim nositot divpadsmit, rokās esot jātur monēta. Arī Čehijā, lai piesaistītu bagātību, Vecgada vakarā jāpiepilda kabatas ar naudu. Itālijā, sagaidot jauno gadu, jāatbrīvojas no vecām lietām, tās izmetot pa logu. Somijā tradicionālajā svētku galdā pieņemts celt plūmju ķīseli un saldu rīsu putru. Bet Spānijā plkst. 12 naktī esot jāapēd 12 veiksmes vīnogas. Dānijā, jauno gadu sagaidot, esot jālec no krēsla, tādējādi „ielecot” gan nākamajā gadā, gan pie viena aizbaidot ļaunos garus. Savukārt Brazīlijā, lai tos aizgaiņātu, jaunais gads esot jāsagaida baltā apģērbā, bet, lai piepildītos septiņas vēlēšanās, esot jālec pāri 7 viļņiem. Lai vai kā, cerams, visas pasaules latvieši arī Jaunajā, 2026. turpinās brīnišķīgo tradīciju - svētdienās pēc Latvijas laika plkst.5os pēcpusdienā atrasties uz LR2 viļņa un vienoties, klausoties raidījumu „Latviešiem pasaulē”. Aizejošais gads bijis visdažādākajiem svētkiem, jubilejām un notikumiem bagāts un tikpat daudzkrāsains solās būt arī Jaunais. Gada pirmajā „Latviešiem pasaulē” pievērsīsimies divām gadskārtām: šogad nozīmīgu, 75to jubileju svinēs Eiropas Latviešu apvienība, bet janvārī aprit 35. gadadiena kopš 1991. gada Barikāžu notikumiem. Ik gadu ar īpašu pasākumu Barikādes un tā laika piemiņu godina Lielbritānijas latvieši. Arī šoreiz, atceroties to dienu notikumus, kad Latvijas neatkarības cīnītāji devās uz barikādēm, lai demonstrētu vienotību un nevardarbīgā veidā aizstāvētu Latvijas brīvību, 17. janvārī visi mīļi gaidīti uz piemiņas brīdi Londonas Daugavas Vanagu namā. Tajā skanēs Barikāžu dalībnieku atmiņu stāsti un visi varēs nobaudīt maizniekmeistara Aigara Opihtina cepto īpašo kliņģeri. Aigars tolaik dzīvoja Latvijā, strādāja Dobeles maizes kombinātā un 1991. gadā bija viens no Barikāžu dalībniekiem, bet šobrīd Londonā vada Barikāžu aizstāvju grupu. Savukārt Eiropas Latviešu apvienībai šis gads aizritēs apaļās 75tās jubilejas zīmē, un svinību kulminācija tiek plānota septembrī, Latvijā. ELA pirmsākumi meklējami 1951. gada jūlijā Londonā, kad ar ideju sekmēt Latvijas atbrīvošanu un valstiskuma atjaunošanu un piedaloties pārstāvjiem no Latviešu Nacionālās padomes Lielbritānijā, Beļģijas Latviešu nacionālās komitejas, Latviešu apvienības Dānijā, Latviešu palīdzības komitejas Francijā, Francijas Latviešu biedrības, Latviešu centrālās padomes Vācijā un Zviedrijas latviešu nacionālās padomes dalībniekiem, ticis dibināts Latvijas Atbrīvošanas komitejas Eiropas centrs. Šobrīd ELA mērķis ir veicināt Eiropas valstīs dzīvojošo tautiešu latviskās identitātes saglabāšanu un latviešu kultūras popularizēšanu, atbalstīt dažādas diasporas organizācijas, skolas un mākslinieciskās kopas, veidot ciešas saites starp Latviju un diasporu un nostiprināt apziņu, ka ikviens tautietis ir piederīgs un var būt noderīgs Latvijai. „Latviešiem pasaulē” ELA jubilejas gadu ieskicēja tās priekšsēde Justīne Krēsliņa.

Kamēr Latvija joprojām gaida ziemas baltumu, tikmēr „Latviešiem pasaulē” ar prieku secina, ka aizejošais gads bijis jo krāsains, daudzām apaļām jubilejām, aizraujošiem svētkiem, skanīgiem koncertiem, brīnumainām teātra izrādēm un citiem vērienīgiem pasākumiem pārpilns! Ap pusmiljona mūsu tautiešu mīt ārpus Latvijas, un ar daudziem no viņiem šogad satikāmies, iepazināmies un pat sadraudzējāmies. Gada noslēdzošajā raidījumā „Latviešiem pasaulē” gan atskatījāmies uz 2025. gada pasaules latviešu spilgtākajiem notikumiem, gan sagaidījām viesus - jau iepazītos Mārtiņu un Luannu Stākus (attēlā). Viņi no Amerikas Latvijā ieradušies ne vien lai nosvinētu Ziemassvētkus un sagaidītu Jauno gadu, bet arī lai piedalītos „Daugavas Vanagu” 80 gadu jubilejas svinībās. Mārtiņš Stāks ir ASV „Daugavas Vanagu” priekšnieks un darbojas arī Daugavas Vanagu” Centrālajā valdē. Organizācija „Daugavas Vanagi” dibināta 1945. gada 28. decembrī Zedelgemas karagūstekņu nometnē Beļģijā. Tolaik tur atradās bijušie latviešu leģionāri -  ap 12 000 bijušo latviešu karavīru un vairāk nekā 350 virsnieku, un organizācijas dibināšanai atbalstu izteica gandrīz 8 tūkstoši tur esošo karavīru. Sākotnēji „Daugavas Vanagi” bija atvaļināto karavīru un viņu ģimeņu aprūpes organizācija, turklāt viens no tās uzdevumiem bija savākt un savienot latviešus, lai saglabātu latviešu nācijas vienotību. Vēlākos gados tās ģeogrāfija un mērķi paplašinājās - šobrīd „Daugavas Vanagi” izpletuši spārnus un darbojas vairākās pasaules valstīs – Latvijā, ASV, Kanādā, Lielbritānijā, Vācijā, Zviedrijā un Austrālijā, tās  misija ir apvienot latviešus visā pasaulē, atbalstīt grūtībās nonākušos tautiešus, veicināt latviešu kultūru un izglītību, kā arī uzturēt ticību Latvijas neatkarībai. Šobrīd organizācijas rindās ir ap 2500 biedru. Īpaša vieta, kur pulcēties un pieminēt visus Otrajā pasaules karā kritušos latviešu leģiona karavīrus izveidota Lestenē, kur atrodas brāļu kapu memoriālais ansamblis, pavasarī tur atklāts  piemineklis „Latvijas stāvstrops brīvībai”, bet rudenī, Lāčplēša dienas priekšvakarā – topošā muzeja nams. Austrālijas Latviešu Kultūras dienu ietvaros „Daugavas Vanagu” nozīmīgā 80. gadadiena ar izstādi tiek godināta Adelaides Daugavas Vanagu namā, bet Latvijā - ar izstādi Latviešu biedrības namā un īpašu sarīkojumu Okupācijas muzejā. „Latviešiem pasaulē” par to plašāk uzzinājām no jubilejas pasākuma koordinatores Lindas Ahinovičas (attēlā). 

Laikā, kad lielā daļā pasaules pilnā sparā rit ziema, „Latviešiem pasaulē” mēros tālu ceļu uz vietu, kur lēkā ķenguri, eikaliptu lapas grauž koala lācīši, kur vasara un gaisa temperatūra šobrīd pakāpusies virs + 30, tātad uz Austrāliju! Tur latviešu kultūrai ir dziļas un spēcīgas saknes, 1951. gadā aizsākās nozīmīga diasporas tradīcija - Austrālijas Latviešu Kultūras dienas. Kopš tā laika tās notiek ik pēc diviem gadiem, ikreiz citā pilsētā, un šogad Adelaidē no 26. - 31. decembrim Kultūras dienas norisināsies jau sešdesmito reizi. Šī gada Kultūras dienu tēma ir „Latvju tauta mirdz un zied”, tādējādi apliecinot latviešu radošumu, vienotību, latviskās identitātes spēku un bagātīgo kultūras mantojumu un tā dzīvīgumu diasporā. Jubilejas, 60.Austrālijas Latviešu Kultūras dienas būs patiesi vērienīgs un grandiozs diasporas notikums ar koncertiem, izstādēm un meistarklasēm. Gada nogales nedēļa būs piesātināta ar dejām, dziesmām un latvisku kopābūšanu vairākās Adelaides vietās – Sv. Pētera baznīcā, Adelaides Latviešu biedrības namā, „Tālavas” zālē, koncertzālē „Elder" un pat Nacionālajā vīna centrā. Kultūras dienu programmā iekļauti vairāki muzikāli pasākumi -  kora koncerti, tostarp - kopkora koncerts, tautas deju lieluzvedums, danču vakars, dzejniekam Jānim Peteram veltīts koncertuzvedums „Uz mūžiem piederīgs”, sadziedāšanās vakars, mākslas izstāde „Staro”, izstāde „Daugavas Vanagiem 80”, īsfilmu festivāls „Dille”, brīvā mikrofona vakars „Zem zvaigznēm”, meistarklases ar šefpavāru Ēriku Dreibantu un Vecgada vakarā - lustīga Kultūras dienu noslēguma balle. Dalībnieku vidū būs gan daudzi Austrālijas latviešu kolektīvi- kori un deju kolektīvi, gan viesi no Latvijas, Brazīlijas un Īrijas - koris „Aura”, Īrijas latviešu koris „eLVē”, postfolka grupa „Iļģi” un māsas Katrīna un Laima Dimantas. „Latviešiem pasaulē” sazinājās ar Austrālijas Latviešu Kultūras dienu epicentru - Adelaidi, ar Adelaides Latviešu biedrības priekšsēdi Ilzi Radziņu un vieskolektīva, Īrijas Latviešu kora „eLVē” diriģenti Ingunu Grietiņu-Dārziņu. Inguna ar nepacietību gaida atkalredzēšnos ar Austrālijas latviešiem, jo ar saviem dziedātājiem jau reiz, 2014. gadā viņi bijuši Austrālijas Latviešu Kultūras dienu dalībnieki. Savukārt Ilze Radziņa pastāstīs ne vien par gaidāmajiem svētkiem, bet arī par citām Adelaides latviešu aktivitātēm - šī gada nogalē tapis tradicionālais - 2026. gada kalendārs, gaidot Ziemassvētkus, lielu piekrišanu izpelnījušās Ziemassvētku gardumu meistarklases, turklāt turienes latvieši piedalījušies aizraujošā projektā - Stobija stabu apgleznošanā. Stobija stabi ir raksturīgi vienīgi Adelaides reģionam, un tie ir pret termītiem izturīgi tērauda elektrības stabi, kurus pagājušā gadsimta sākumā izgudrojis Adelaidas Elektroapgādes uzņēmuma inženieris Džeimss Stobijs. Lai tie izskatītos skaistāk, daudzi Stobija stabi tiek dekorēti ar mākslas darbiem vai izdaiļoti ar augiem. Adelaides latvieši izpaudušies ar savu radošumu un apgleznojuši Stobija stabus ar dažādiem latviskiem simboliem - tautiskiem rakstiem, Latvijas ziediem, gadalaikiem un pat visā pasaulē slaveno „Straumes” kaķi.    

Visas pasaules latvieši pamazām noskaņojas Ziemassvētkiem: Hamburgā ar Ziemassvētku pasaciņām nosvinēti „Jautrie ziemas svētki”, ar kopīgu svētku galdu un dzejolīšiem, kas skaitīti pie eglītes, Īrijas latvieši baudījuši „Ziemassvētku gaidīšanas vakariņas”, Norvēģijā Stavangeres latviešu biedrība rīkojusi sirsnīgu un radošu pasākumu visai ģimenei „Ziemassvētku noslēpums", Ņujorkas latviešu koris aicinājis uz tradicionālo, ikgadējo Adventes koncertu „Baltā eņģeļa miers", Latvijas vēstniecībā Austrijā pie Ziemassvētku eglītes pulcējušās diasporas ģimenes un studenti no Austrijas, Lihtenšteinas, Slovākijas un Šveices, bet Latvijas vēstniecībā Gruzijā ģimenes un bērni satikušies ar Ziemassvētku vecīti. „Latviešiem pasaulē” trešajā Adventes svētdienā satikās ar viešņām no Ziemassvētku vecīša kaimiņzemes Zviedrijas - projekta „RaDi latvieši” vadītāju Guntu Enerūtu un Stokholmas Latviešu skolas pārzini Agnesi Blaubārdi. Vasaras sākumā ar vērienīgu balli Stokholmas Latviešu skola nosvinējusi apaļo un lielo 80to dzimšanas dienu, un arī gada nogale joprojām aizrit jubilejas zīmē. Skolas FB kontā tiek veidots Stokholmas Latviešu skolas Adventes kalendār s- katrā decembra dienā tiek atvērts viens kalendāra lodziņš, kurā lasāmi sirsnīgi stāstiņi par cilvēkiem un mirkļiem no skolas vēstures. Savukārt sestdienu nodarbībās bērni jau labu laiku gatavojušies Ziemassvētkiem - robotikas nodarbībās būvējuši ziemeļbriežus, skatījušies Ziemassvētku filmas, mācījušies Ziemassvētku tradīcijas un dziesmas un aizrautīgi gatavojušies lielajam koncertam - krāšņai un skanīgai Ziemassvētku Popielai. Gada nogale sagaidīta ar vēl kādu priecīgu un ievērojamu notikumu - izdevniecībā jau nonācis un drīz atvēršanas svētkus piedzīvos Guntas Enerūtas daudzu gadu garumā veidotais krājums "Latvieši Zviedrijā" – raksti, stāsti, atmiņas”, kurā apkopoti gan atmiņu stāsti, gan personiskas liecības par savulaik trimdā dibinātajām un šobrīd aktīvajām organizācijām un radošajām kopām, gan zinātniskie pētījumi. Līdz šim daudzi no šiem stāstiem glabājušies mapēs un bijuši zināmi tikai šauram lokam. Otrā pasaules kara noslēgumā tūkstošiem latviešu nonāca Zviedrijā, izveidojot aktīvu trimdas kopienu, kas gadu desmitiem saglabāja valodu, kultūru, ticību un cerību brīvai Latvijai, kas iedvesmoja ikdienā turpināt runāt latviski un brīvo laiku veltīt latvietības saglabāšanai: dziedot koros, spēlējot teātri un basketbolu, dibinot latviešu skolas, pulcējoties svētbrīžos, rakstot un izdodot grāmatas. Krājuma "Latvieši Zviedrijā" – raksti, stāsti, atmiņas" idejas autore  Gunta teic, ka izdevums tapis, kā „sirsnīga pateicība visiem aktīvajiem latviešiem – gan tiem, kuri jau gadu desmitiem darbojās, gan tiem, kuri turpina uzturēt latvietību ārpus Latvijas!”.

Šīs nedēļas nogale Grācā aizritējusi latviešu kora “Pilskalns” 10 gadu jubilejas zīmē, Londonas Latviešu namā Ziemassvētku tirdziņā goda vietā celtas sveces, rotas, dekori, piparkūkas, Ziemassvētku pupiņu zupa un kāposti ar desiņām, un svētku atmosfēra ar latviskiem gardumiem baudīta arī Ziemassvētku tirdziņā Bostonas latviešu evaņģēliski luteriskās Trimdas draudzes zālē. Par gardām lietām šoreiz parūpējies arī LR2. Iespējams, daudzās latviešu mājās svētku galdā tiks celti pašu skābēti gurķīši, bet „Latviešiem pasaulē” gatavs piedāvāt kādu interesantu ideju, kā papildināt Ziemassvētku (un ne tikai) garšu buķeti. Jau ceturto reizi izdots sienas „Fermentēšanas kalendārs”. Ar vārdu „fermentēšana” saprot gan skābēšanu, gan raudzēšanu un brūvēšanu. Fermentēti produkti esot veselīgi, jo bagātina mūsu zarnu mikrobiomu ar labajām baktērijām. Fermentēšanas procesa rezultātā top, piemēram, dabīgais kvass, kefīrs, skābētie kāposti un gurķi un daudzi plaši pazīstami pārtikas produkti. „Fermentēšanas kalendāra” autore, fermentēšanas „guru” Baiba Rudoviča ne vien pati eksperimentējusi, izgudrojusi un izmēģinājusi dažnedažādas, pat visnegaidītākās receptes, bet arī dalās ar savām zināšanām, rīko meistarklases Vācijā, Latvijā un arī tiešsaistē un vada „Fermentēšanas" grupu FB, kurā ir vairāk nekā 10 tūkstoši dalībnieku. Baiba pati dzīvo Vācijā, arī viņas kolēģes, kas piedalījušās kalendāra tapšanā - fotogrāfe Elīze Zaļuma un redaktore Zane Pudule, mīt Vācijā. Baiba Rudoviča teic, ka, pateicoties viņas meistarklasēm, daudzi vācieši izrādījuši interesi par Latviju un mūsu valsti izvēlējušies kā sava ceļojuma galamērķi. Savukārt „Latviešiem pasaulē” klausītāji tiks „iekārdināti” ar kādu interesantu, gardu, bet ne pārāk sarežģītu recepti. Tāpēc esiet gatavi - nolieciet pa rokai savu recepšu kladīti un kādu rakstāmo! Tikmēr „garīgo barību” smēlāmies Grieķijā. „Latviešiem pasaulē” ne reizi vien jau esam satikušies ar Latviešu draugu kopas Atēnās vadītāju Alisi Vītolu. Šoreiz Alisei pievienojās arī grieķis Sotiris Vandis. Viņš lieliski runā latviski, daudzus gadus dzīvojis Latvijā un, starp citu, viņa meitiņa apmeklē latviešu bērnu skoliņu Atēnās „Jautrais apelsīns”. Sotiris kopā ar kolēģiem no LU piedalījies jaungrieķu - latviešu valodas vārdnīcas izveidē, bet tikko viņa tulkojumā grieķu valodā iznākusi rakstnieka Jāņa Joņeva populārā grāmata „Jelgava 94”. Sotiris Vandis nesen viesojies Latvijas vēstniecībā Grieķijā, kur „Grāmatu apmaiņas biedrības Atēnās” pasākumā stāstījis par „Jelgava 94” tulkošanas norisi un gaitu. Savukārt 8. decembrī Grieķijas mazos latviešus gaida aizraujoša tikšanās ar mākslinieci, animācijas filmu autori un grāmatu ilustratori Aneti Meleci, kuras iemīļotā bērnu grāmata „Kiosks" izdota arī grieķu valodā.  

Ar dažādiem pasākumiem, koncertiem, dievkalpojumiem, dziesmām, rotaļām un Ziemassvētku puzuru, kroņu un vainagu meistarklasēm pasaules latviešu sabiedrība daudzviet ieskandinājusi pirmo Adventi. Savukārt mēs, „Latviešiem pasaulē” novembra pēdējā svētdienā un patriotu mēneša izskaņā vēl nedaudz pakavēsimies tajā piedzīvotajās sajūtās. 18. novembrī, Latvijas Republikas proklamēšana gadadienā prezidēta pilī tradicionāli tika pasniegti Latvijas valsts augstākie apbalvojumi. Tos saņēma arī dažas diasporas personības. Par nesavtīgu mūža darbu latvietības saglabāšanā un ievērojamu sabiedrisko aktivitāti, sniedzot atbalstu Ukrainai, tās civiliedzīvotājiem un karavīriem par Atzinības krusta virsnieci tika iecelta ilggadējā latviešu sabiedriskā un izglītības darbiniece, Ņujorkas latviešu organizāciju padomes priekšsēde, savulaik arī ALA priekšsēde Anita Bataraga. Šis saviļņojošais notikums bija iemesls, lai Anita svētku laikā viesotos Latvijā un LR2 „Latviešiem pasaulē”. Viņa devusi nenovērtējamu ieguldījumu latviešu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā - uzrunājusi Amerikas latviešus un vākusi gan retas grāmatas Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, gan mākslas darbus Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam un Pasaules latviešu mākslas centram Cēsīs, gan vēsturiskas pavārgrāmatas un citus priekšmetus LaPa muzejam un pētniecības centram. 90to gadu sākumā Anita Bataraga (attēlā) kopā ar kolēģi dibinājusi vienu no pirmajiem neatkarīgās Latvijas un ASV kopuzņēmumiem „Latvian American Shipping Line”, kas nodarbojas ar kravu transportēšanu starp ASV un Baltijas valstīm.  Kompānijas gandrīz 35 gadu darbības laikā uz Latviju sūtītas gan privātās paciņas, gan humānā palīdzība, arī grāmatas un mākslas darbi, gan pretējā virzienā - uz Ameriku - Latvijā ražoti pārtikas produkti. Pēdējā laikā Amerikas tautiešu palīdzība - medicīniskie žņaugi, aizsargtīkli, guļammaisi, drēbes un citas nepieciešamās lietas tiek nogādātas uz Ukrainu. Pirms pāris gadiem Anita uzsāka akciju, kas turpinās joprojām – viņa aicina ziedot dažādas rotaslietas, ko pārdot labdarības tirdziņos, bet par iegūto naudu iegādāties nepieciešamo Ukrainas karavīru atbalstam. Amerikā dzimusi, bet šobrīd, pateicoties mūzikas studijām, nonākusi Eiropa un Vācijā,  vēl cita „Latviešiem pasaulē” viešņa - jaunā un talantīgā dziedātāja Annija Dziesma Teteris (attēlos - galerijā). Viņa studējusi Manhetenas Mūzikas skolā Ņujorkā, uzstājusies daudzos latviešu sabiedrībai nozīmīgos koncertos, tostarp dziedājusi solo XV Vispārējos Minesotas Dziesmu svētkos, bijusi gan Ņujorkas Latviešu kora, gan deju kopas „Jumalīte” dalībniece, bet šogad uzsākusi mācības Berlīnes Operas akadēmijā. Šīs nedēļas nogalē Annija ieradusies Latvijā, lai startētu jauno izpildītāju konkursa „Ineses Galantes talanti” finālā, kas norisinās Dzintaru koncertzālē, un piedalītos sacensībā gan par prestižā konkursa laureāta godu, gan titulu „Publikas simpātija”.  

"Mēs esam spēcīga tauta" - tā savā 18. novembra svētku uzrunā teica Latvijas Valsts prezidents, piebilstot, ka „mēs nedrīkstam zaudēt mūsu Latviju, dzenoties pēc maldugunīm. Mūsu brīvības gaisma nāk no rietumiem, nevis austrumiem.”. Daudzviet pasaulē šīs nedēļas nogale aizvien aizrit Latvijas dzimšanas dienas zīmē - ar Latvijas Zemessardzes orķestra, Losandželosas latviešu skolas audzēkņu, tautas deju kopas „Pērkonītis" un kora koncertu Losandželosas latviešu namā, ar svētku pasākumu „Sanāciet, sadziediet, sadancojiet!” un Londonas Latviešu kori, tautas deju kolektīviem „Jautrais Pāris", „Salinieki" un „Londona Dejo" un folkloras kopu „Kokļu Zapte" Londonā, ar Miku Galvanovski viesos Minsterē, bet Anci Krauzi - Parīzē. Savukārt Lielbritānijā, Latviešu Kultūras centrs Birmingemā jau ceturto reizi rīko starptautisko diasporas teātra festivālu „5 Salas”, kurā ir iespēja noskatīties 9 izrādes un kurā piedalās Londonas teātris „Trepes”, "Birmingemas Mazais teātris",  Stokholmas atraktīvais latviešu amatierteātris „Sala”, Pīterboro teātra studija „Saime", Latviešu teātris Īrijā „Sliedes", kā arī viesteātri no Latvijas. Tikmēr citviet jau drīzumā ieskandinās Adventa laiku un Ziemassvētkus. Kad ziemas miers apskauj kalnus, Norvēģijas latviešu koris „Laipa” un viņu draugi - „Nordisk kor” pirmajā Adventa svētdienā aicina uz koncertu Oslo, Holmenkollen kapell, kur mūzika un gaisma savīsies sirds siltumā un kopības skaņā. Koncertā piedalīsies arī jaunie latviešu mūziķi, kuri studē Oslo Mūzikas akadēmijā, un tajā skanēs latviešu, norvēģu un cittautu komponistu Ziemassvētku dziesmas. „Latviešiem pasaulē” par gaidāmo pasākumu un citām šīs sezonas aktualitātēm stāstīs „Laipas” diriģente Ilga Šarkovska. Savukārt Toronto Pensionāru apvienības 4. decembra saietā ar aizraujošu ziemas džeza programmu viesosies latviešu dziedātāja un komponiste no Ņujorkas - Arta Jēkabsone (attēlā). Ar Artu tikāmies arī „Latviešiem pasaulē”. Viņa gandrīz pirms desmit gadiem no Latvijas devusies uz Ņujorku, lai tur studētu mūziku. Arta ne vien bieži uzstājas Amerikas latviešu pasākumos, bet arī ir aranžējusi vairāk nekā 45 latviešu tautasdziesmas, attīstot savu unikālo muzikālo valodu, kas savieno Baltijas saknes ar starptautiskās džeza skatuves pieredzi. Viņas mūzikā skan tautas dainu dvēsele, vienlaikus elpojot brīvībā, harmonijā un pasaules mūzikas valodā. Oktobrī iznācis Artas Jēkabsones ilgi lolotais albumu „Dziesmu Kamoliņš”, kurā kopā ar latviešu dziedātāju piedalās spilgta Artas draugu - mūziķu komanda no visas pasaules: Amerikas, Japānas, Taizemes, Marokas, Argentīnas, Itālijas, Izraēlas un Latvijas. Protams, arī „Latviešiem pasaulē” klausītājus priecēja pāris melodijas no jaunā „Dziesmu Kamoliņa”.

Latviešiem pasaulē tiekamies svētku noskaņā, kad ar tūkstošiem svecīšu liesmām, lāpu gājieniem, skanīgiem koncertiem un brīvības cīnītāju pieminēšanu tikko aizvadīta Lāčplēša diena, bet sarkanbaltsarkanie karogi joprojām lepni plīvo, jo pavisam drīz, Latviju sveiksim dzimšanas dienā. Kaut īstais datums ir 18. novembris, tomēr daudzviet pasaulē svinības rit jau pilnā sparā: Somijas latvieši valsts neatkarības 107. gadadienu atzīmējuši, klausoties Ievas Akurāteres dziesmās, Beļģijas latviešus priecēja Annija Putniņa, Uģis Roze un Briseles latviešu koris, Itālijas latvieši pulcējās Milānā uz Itālijas latviešu kora „Saule" un Eiropas bērnu un jauniešu kora koncertu, turklāt ballē visus izdancināja „Eslingenas orķestris”, savukārt jauktais koris Mainas balsis", sieviešu koris „Silava", tautas deju kopa „Dimdari" un folkloras kopa „Upe" uzstājās svētku pasākumā Hamburgā. Izskrienot Latvijas kontūru, sportiskās noskaņās 18. novembris tiks aizvadīts Briselē un Bergenā. Protams, ar dziesmām , dejām un svinīgām uzrunām Latvijas dzimšanas diena tiek svinēta arī viņpus okeāniem - Amerikā, Kanādā un Austrālijā. Bet „Latviešiem pasaulē” un LR2 studijā svētku priekšvakarā satikāmies ar tāliem viesiem no Amerikas - Sanfrancisko jauno teātri un diviem šarmantiem, ar Amerikas dziesmu svētku kustību saistītiem kungiem - Paulu Berkoldu un Aivaru Osvaldu. Sanfrancisko Jaunais teātris Latvijā bija ieradies uz Diasporas amatierteātru festivālu "LAIPA 2025". Tajā  izrādījis savu jaunāko iestudējumu - humoristiska gotiska žanra  izrādi „Tīrelis”, turklāt festivālā „ievācis” pamatīgu nomināciju un godalgu „ražu”! Bez tam ar „Tīreļa” viesizrādi viesojies arī Jūrmalas teātrī. Ar Sanfrancisko jaunā teātra režisori Māru Lewis „Latviešiem pasaulē” vairākkārtīgi esam sazinājušies telefoniski. Šoreiz bija iespēja tikties klātienē ne vien ar Māru, bet arī diviem brīnišķīgiem aktieriem Nataliju Da Cruz un Mārtiņu Zinbergu (attēlā). Amerikā jau labu laiku notiek aktīva gatavošanās nākamās vasaras XVI Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem Grand Rapidos. Jau gandrīz nokomplektēts dalībnieku un viesu sastāvs, zināma svētku programma, tikko saņemtas jaunās dziesmu grāmatas. Tajās, pārskatot repertuāru - pārsteigums! Līdzās koru klasikai kopkora repertuārā iekļauta arī populārā „Bermudu divstūra” dziesma „Sarkanbaltsarkans”! „Latviešiem pasaulē” svētku tapšanā ielūkojāmies kopā ar Paulu Berkoldu un Aivaru Osvaldu (attēlā). Pauls darbojas ASV Rietumkrasta Dziesmu svētku padomē un ir Dziesmu svētku mūzikas nozares vadītājs. Bez tam viņš pats ir mūziķis - diriģents, pedagogs un operdziedātājs, ir uzstājies operās, oratorijās un mūziklos ASV, Kanādā, Austrālijā, Eiropā un Latvijā. Savukārt Aivars Osvalds ir ne vien kustības „2x2” atjaunotājs un semināru vadītājs, bet arī Latviešu dziesmu un deju svētku fonda, kurš finansiāli atbalsta dziesmu un deju svētku kustību ASV, priekšsēdis. Turklāt pats aizrautīgs Vašingtonas Latviešu kora dziedātājs!

Turpinās novembris - Patriotu mēnesis, un „Latviešiem Pasaulē” patiess prieks un gods šoreiz satikt cilvēkus, kuri, lai arī mīt tālu no Latvijas, tomēr varam saukt par īstiem Latvijas patriotiem, cilvēkus, kuri daudz darījuši mūsu kultūras labā un kuru veikums pamanīts un novērtēts. Eiropas Latviešu apvienības izglītības referente, Milānas un Boloņas latviešu skolu skolotāja, Itālijas Latviešu kora „Saule” un Eiropas bērnu un jauniešu kora vadītāja Ilze Atardo šoruden saņēmusi titulu „Gada cilvēks Latvijas diasporā" 2025. Ilze ne reizi vien viesojusies „Latviešiem pasaulē”, reizēm arī kopā ar saviem lielajiem un mazajiem koristiem un vasaras nometnes „Daugavas stāsti” bērniem. Arī šoreiz, būdama Latvijā, viņa atrada laiku, lai, kā vienmēr – enerģijā kūsājoša un ideju pārpilna, uz brīdi „ieskrietu” LR2 studijā un izstāstītu par  tuvākajā laikā Itālijas latviešu diasporā gaidāmajiem notikumiem. Ilze Atardo darbojas arī Itālijas un itāļu Šveices latviešu biedrībā ALISI, kurai šogad, tāpat kā Itālijas latviešu korim „Saule” aprit apaļi 10 gadi. Jubilejas svinības iecerētas nākamās nedēļas nogalē, turklāt Latvijas 107tās dzimšanas dienas zīmē. Milānā San Pietro di Sala draudzē ar svētku koncertu priecēs Itālijas latviešu koris „Saule” un Eiropas bērnu un jauniešu koris, kam šogad piepucējušies jauni dalībnieki un arī Milānas un Boloņas latviešu skolu bērni. Pasākuma viesiem būs iespēja noskatīties Itālijas latviešu teātra „Momento” izrādi ģimenei „Rūķu vakara pasakas”. Svinībās piedalīsies arī Latvijas vēstniece Itālijā Elita Gavele, bet Latvijas Valsts prezidents būšot atsūtījis video sveicienu. Ja Ilze Atardo ir „Latviešiem Pasaulē” sens draugs, tad pirmo reizi satikāmies ar Ievu un Robinu Hull (attēlā) no Šveices. Viņi abi aktīvi darbojas biedrībā „Šveice – Latvija”, kas atbalsta dažādus latviešu kultūras projektus un Šveice organizē gan  Latvijas  valsts svētku un gadskārtu svinības, gan citus ar latviešu kultūru saistītus pasākumus. Turklāt Ieva un Robins ir vieni no nozīmīgākajiem Operetes teātra mecenātiem. Viņi atbalstījuši iestudējumu „Trīs zvaigznes. Zigfrīds” un tieši Robina ideja bijusi par mūzikla „Mežrozīte. Pilsētas romance divās daļās” radīšanu. Ieva un Robin Hull ir snieguši finansiālu atbalstu filmu „Zeme kas dzied” un  „Mātes piens” tapšanā. Šovasar mecenātiem un biedrībai „Šveice – Latvija” par ieguldījumu Latvijas kultūras attīstībā, Latvijas – Šveices sadarbības stiprināšanā un latviešu diasporas Šveicē atbalstā tika pasniegts Kultūras ministrijas Pateicības raksts. Ieva un Robins Hull kļuvuši arī par jaunās Dzintara Dreiberga filmas „Tīklā. TTT leģendas dzimšana” patroniem un šobrīd ieradušies Latvijā uz tās pirmizrādi.  

Ikviena tautai līdzās citām nacionālajām vērtībām un kultūras mantojumam neapšaubāmi atrodami arī dažādi īpašie gardumi, tradicionālie ēdieni, kas tiek celti gan svētku galdā, gan baudīti ikdienā, kā arī rūpīgi glabātās un lolotās vecmāmiņu un vecvecmāmiņu īpašās receptes un kulinārijas noslēpumi. Ēdiens kā viens no dzīves pamatelementiem ir arī spēcīgs identitātes nesējs un atklājējs, mīļas un pazīstamās „māju garšas” palīdz justies kā mājās, esot tālu prom no savējiem. Viens no muzeja „Latvieši pasaulē” pētniecības virzieniem ir latviešu ēdieni ārpus Latvijas. Vācot stāstus par ēdienu receptēm un ēšanas paradumiem, muzejs ir guvis gan vērtīgu un bagātīgu ieskatu latviešu diasporas kopienu dzīvē, gan arī atklājis mūsu tautiešu radošo pieeju kulināro tradīciju uzturēšanā un tālāknodošanā. Šoruden uzsākts aizraujošs „Māju garšas” sarunu cikls, kurā ik mēnesi tiešsaistes raidījumos tiks apskatīts kāds no latviešu ēdieniem un tā izpausmes ārpus Latvijas: oktobrī uzmanības centrā bija rudens veltes, sēnes un skābēšana, decembrī tiks runāts par iemīļotajiem latviešu Ziemassvēku ēdieniem – piparkūkām, pīrāgiem un pelēkajiem zirņiem, bet nākamā gada februārī – par rupjmaizi un saldskābmaizi. Uzmanību! - muzeja darbinieki aicina arī ikvienu latvieti ārzemēs iesaistīties sarunā pa mēneša ēdienu – dalīties ar savām atmiņām, izšķirstīt savas ģimenes pavārgrāmatas un albumus, sūtīt muzejam receptes, fotogrāfijas, video ierakstus un stāstus par šo ēdienu! Viss iesūtītais tiks apkopots „LaPa” muzeja mājas lapā, savukārt nākamā gada nogalē plānots izdot ēdienu recepšu un stāstu grāmatu. „Latviešiem pasaulē” „Māju garšu” baudījām kopā ar „LaPa” muzeja pētnieci Ievu Vītolu (attēlā). Ne vien skanīgas dziesmas, bet arī bufete ar latviskiem un vāciskiem gardumiem tiek solīta koncerta „Kopā mēs dziedam varenāk” apmeklētājiem. Par unikālu varam saukt latviešu pārrobežu ģimeņu kori „Staro”, kurā reizi mēnesī uz mēģinājumiem Strasbūrā ierodas dziedātāji no vairākām valstīm -  Francijas, Vācijas, Šveices, Luksemburgas. Korī kopā ar vecākiem dzied arī bērni un pusaudži, tas koncertējis Šveicē, Francijā un Vācijā, arī Latvijas pārstāvniecībā Eiropas Padomē Strasbūrā un Eiropas Parlamentā. 15. novembrī „Staro” ciemosies Ķeizarkalna vīna pakalnu ielokā, Vācijas vīndaru ciemā Īringenē, kur kopā ar turienes poproka kori „Intermezzo” uzstāsies sadraudzības koncertā „Zusammen singen wir stärker” – „Kopā mēs dziedam varenāk”. Latviešu koris “Staro” sniegs ieskatu latviešu kormūzikā, atskaņojot gan tautasdziesmu apdares, gan latviešu kormūzikas klasiku, skanēs svilpaunieki, trejdekšņi un celma bungas. Savukārt vācu poproka koris „Intermezzo” dziedās zināmu pasaules un vācu roka un popa klasikas gabalu aranžējumus korim, tostarp dziedātājas  Bejonsē „Texashold`em” un Igija Popa „The Passenger”. Pēc koncerta paredzēta neoficiālā daļa ar sadziedāšanos, Ķeizarkrēsla vīnu baudīšanu, kā arī ar vācu un latviešu bufetes gardumu degustēšanu. „Latviešiem pasaulē” tikāmies ar koncerta idejas autori un vienu no organizētājām, „Staro” un „Intermezzo” dziedātāju, žurnālisti Zani Puduli. Savukārt no Kanādas žurnālistes Māras Gulēnas uzzinājām par Toronto Latviešu Pensionāru apvienībā novembrī un decembrī gaidāmajiem notikumiem. Tuvākajā no tiem visus gaida tikšanās ar Latvijas vēstnieku Kanādā Kasparu Ozoliņu, kurš sagatavojis interesantu stāstu par Rīgas unikālo jūgendstila arhitektūru.    

Džūlija Lamberte, saturies! Jo uz vērienīgo diasporas amatierteātru festivālu „PLATS solis” Lielbritānijā no 11 valstīm ierodas 24 latviešu teātri: daudzas lieliskas aktrises, kuras visas nepašaubāmi ir dīvas, un neatvairāmi kā Ivars Kalniņš latviešu kungi un jaunskungi, kuriem teātris ir gan iespēja izpausties, gan uzturēt latvisko radošumu. Dažas dienas oktobra nogalē, no 23. - 26. oktobrim Apvienotās Karalistes pilsēta Pīterboro kļūs par īstu teātru karaļvalsti: Saieta programmā iekļautas 20 izrādes, no kurām 18 ir latviešu dramaturgu lugu iestudējumi. Viena no Pasaules  Latviešu Amatierteātru savienības (PLATS) misijām ir pasaulē popularizēt Latvijas dramaturgu darbus ne tikai diasporā dzīvojošajiem latviešiem, bet arī cittautiešiem. Lai vietējā publika pilnībā varētu baudīt visas PLATS solis izrādes, tās visas ar sinhronā tulkojuma palīdzību varēs klausīties arī angļu valodā. Iestudējumi tiks rādīti divās teātra zālēs - divos teātros - Key Theatre (Mazā zāle) un New Theatre (Lielā zāle). Savukārt atklāšanas un noslēguma pasākums notiks majestātiskajā Pīterboro katedrālē. Bez tam, lai teātra trupas ne tikai atrādītu savu gada laikā paveikto, bet arī spodrinātu savu meistarību, ik gadu saieta programmā iekļautas vairākas meistarklases, kuras vada Latvijā atzītas skatuves personības. Tā kā Pīterboro mīt daudz latviešu, tad arī turienes diasporas mākslinieciskie kolektīvi būs „PLATS solis” dalībnieku vidū. Festivāls svarīgs ne tikai mums - latviešiem. Dalību atklāšanas pasākumā ir apstiprinājis arī Karaļnama pārstāvis vicelords Tims Sīls (Tim Seal) un Pīterboro mēra vietnieks, padomes loceklis Pīters Hilljē (Peter Hillier) kopā ar konsorta padomes locekli Sāru Hilljē (Sarah Hillier). Ideja ik gadu kādā no valstīm pulcēt diasporas teātrus pieder diviem „trakiem” cilvēkiem- Pasaules Latviešu Amtierteātru savienības priekšsēdei, arī dramaturģei un režisorei Sandrai Bondarevskai un Birmingemas Latviešu kultūras centra vadītājam, arī Birmingemas Mazā teātra un Londonas teātra „Trepes” vadītājam un režisoram Ingmāram Čaklajam. Jau otro gadu arī LR2 raida no paša notikumu epicentra: māksliniekus apbrīnos, „ķers” emocijas un iedvesmu, baudīs bezgala draudzīgo un sirsnīgo atmosfēru un klausītājiem centīsies radīt klātbūtnes sajūtu - Kaspars Mauriņš un Baiba Palkavniece. Jo „šī ir īstā dzīve. Teātris ir tur ārā”.

Latvijas Radio 2 turpina turēt roku uz pasaules diasporas latviešu notikumu pulsa! No 23.- 26. oktobrim Lielbritānijas pilsētā Pīterboro notiek pasaulē vērienīgākie diasporas teātru svētki  „PLATS solis 2025”. Saiets pulcēs  24 latviešu teātrus no 11 valstīm. Tā kā Pīterboro mīt daudz latviešu, tad sarīkojumu kuplinās arī 15 Pīterboro mītošās latviešu mākslinieciskās kopas - vairākas deju kopas, vokālās grupas, latviešu ģimeņu asociācija, latviešu skoliņa „Pūcītes Akadēmija” u.c. Turklāt, lai vērtētu, pasniegtu meistarklases un palīdzētu radošajā izaugsmē, no Latvijas uz „PLATU soli” dosies pieredzējusi ar skatuves mākslu saistīta ekspertu komanda- teātra zinātniece un kritiķe Guna Zeltiņa, horeogrāfs un dejas pedagogs Jānis Purviņš, aktieris, režisors un mūziķis Ģirts Šolis, rakstnieks un režisors Andris Zeibots u.c. Iedvesmojošas satikšanās, jaunas iepazīšanās, teatrālus pārsteigumus un radošo atmosfēru baudiet LR2 tiešraides reportāžās un svētdienas, 26. oktobra raidījumā „Latviešiem pasaulē”, jo LR2 raida no Apvienotās Karalistes Pasaules Amatierteātru saieta „PLATS solis 2025”!!! LR2 tiešraides no Pīterboro „PLATS solis 2025”:  23. okt., plkst.16.10 - reportāža no PLATS solis atklāšanas Pīterboro Katedrālē 24. okt., plkst.9.40 - reportāža/ intervija ar dalībniekiem 24. okt., plkst.15.30 - reportāža/ intervija ar dalībniekiem 24. okt., plkst.20.05 - reportāža/ intervija ar dalībniekiem 25. okt., plkst.10.10 - reportāža/ intervija ar dalībniekiem 25. okt., plkst.10.40 - reportāža/ intervija ar dalībniekiem 25. okt., plkst.14.30 - reportāža/ intervija ar dalībniekiem 26. okt., plkst.10.30 - reportāža/ intervija ar dalībniekiem 26. okt., plkst.17.00 - 18.00 raidījums "Latviešiem pasaulē" skan no notikuma vietas Lai dzīvo teātris un latvieši!

Kamēr vairāk nekā 20 diasporas teātri oktobra nogalē pulcēsies Lielbritānijā, Pīterboro, lai piedalītos vērienīgajā Pasaules Latviešu amatierteātru savienības rīkotajā saietā „PLATS solis”, tikmēr dažas no teātra trupām, tostarp Sanfrancisko Jaunais teātris priecēs Latvijas skatītājus Diasporas amatierteātru festivālā „Laipa 2025”, kas no 24. - 26. oktobrim norisināsies Birzgalē. Sanfrancisko Jaunais teātris uz Latviju ved Dženas Silvermenas humoristiski gotiskā žanra lugu „Tīrelis”. Tās centrā ir divas līdz izmisumam nelaimīgas māsas, kuras kopā ar kalponi un ģimenes suni dzīvo nomaļā un nomāktības pārņemtā Anglijas tīrelī, līdz kādu dienu viņu noslēpumiem apvītajā namā ierodas guvernante, kas soli pa solim atklāj, ka nama iedzīvotājām ir kas slēpjams. Tiem latviešu teātramīļiem, kuriem neizdosies doties uz Birzgali, būs iespēja ar Sanfrancisko Jauno teātri sastapties 1. novembrī Bulduros, kur ar izrādi „Tīrelis” viņi viesosies Jūrmalas teātrī. Šoruden Sanfrancisko Jaunais teātris atzīmē savas radošās darbības 15 gadus. 2010. gadā to nodibināja Sanfrancisko līča apkārtnes latviešu sabiedrības teātra mākslas entuziasti. Teātra trupa uzstājusies Bostonā un Vašingtonā, Oslo un Reikjavīkā, arī Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos ASV, Baltimorā un Minesotā. Viņiem veidojusies sadarbībā ar populārām Latvijas skatuves personībām: lugu „Ķēves dēls Kurbads” iestudējis viesrežisors - Viesturs Meikšāns, savukārt  izrādē „Anšlavs un Veronika” titullomu spēlējis vieskatieris - Jaunā Rīgas teātra grands Kaspars Znotiņš. Latvijas viesizrāžu priekšvakarā LR2 raidījumā „Latviešiem pasaulē” attālināti tikāmies ar Sanfrancisko Jaunā teātra režisori un producenti Māru Lewis. Savukārt pirms došanās uz ASV, lai dziedātu Amerikas latviešiem, LR2 studijā viesojās populārā un ne vien Latvijā, bet arī diasporas latviešu vidū iemīļotā dziedātāja, „Made in Latvia” - Olga Rajecka (attēlā). Viņa priecējusi latviešus daudzviet pasaulē, arī dažādās Amerikas vietās uzstājusies vairakkārt. Šoreiz tautiešiem Olgu būs iespēja satikt novembrī, Latvijas dzimšanas dienas svētku pasākumos un koncertos, viesojoties pie Indianapoles latviešiem un tiekoties ar Indianapoles Latviešu skolas bērniem, kuriem Olga sola gan kopīgu dziedāšanu, gan iešanu rotaļās. Bet sadraudzības vakarā ar Čikāgas latviešu sabiedrību kāds no pazīstamajiem hitiem noteikti tikšot sadziedāts kopīgi ar slaveno „Čikāgas piecīti” Armandu Birkenu.  

Šis rudens ir bagāts ne vien ar sēņu un ogu ražu Latvijas mežos un ne vien ar āboliem, burkāniem, tomātiem un ķirbjiem Latvijas dārzos. Raženas radošās jubilejas tiek svinētas arī diasporas pasaulē: Stokholmas Latviešu korim - 80, Grācas Latviešu korim „Pilskalns” decembrī apritēs 10, desmitajā dzimšanas dienā jau līksmojusi arī Frankfurtes deju kopā „Dimdari”, drīz uz desmitās jubilejas ballīti aicinās arī Štutgartes Latviešu kultūras biedrība „Saime”, savukārt Lielbritānijas „Straumēni” jau saņēmuši apsveikumus savā simtgadē. Bet „Latviešiem pasaulē” jau atkal spodrina balles kurpes, lai šoreiz postos uz LR2 seno draugu, kas neskaitāmas reizes savas skanīgās balsis ievijuši Gadsimta garākajā līgodziesmā” – Luksemburgas postfolka grupas „Rudzurika” 10tās dzimšanas dienas svinībām. Vēlme kopā muzicēt, improvizēt, meklēt dzīves jēgu senajās arhīvu melodijās un dainu tekstos, tos apaudzējot ar šodienas modernā, Luksemburgas multikulturālajā vidē dzīvojoša cilvēka dzīves sajūtu un garšu - tāds esot bijis iemesls, lai savulaik apvienotos mazliet dullu un bezgala radošu latviešu pulciņš un rastos „Rudzurika”. Desmit gadu laikā viņu balsis skanējušas gan Starsbūrā, Eslingenā, Bāzelē, gan Latvijā un citviet Eiropā, gan Amerikā - Sanfrancisko, bet visvairāk Mozeles augstākajā vīna kalnā. Arī jubilejas ballītes norisei izraudzīta īpaši ekskluzīvā vietā: vīna darītava Weinbau Albert Dostert. Programmā plānota „Rudzurikas” 10 gadu lielāko hitu izlase, bet pēc koncerta „afterpartija” kopā ar jubilāriem, iespējams, būšot vēl garāka un jestrāka nekā pats koncerts. „ „Rudzurika” mūs stiprina ikdienā un dod iespēju pacelties virs ikdienas rūpēm” - tā atzīst postfolka grupas vadītāja Aiga Ožehovska un „Latviešiem pasaulē” aicina: „Svinēsim kopā!”. Arī diasporas teātra pasaulei rudens ir ražas ievākšanas laiks, kad garajos mēģinājumos pavadītās stundas vainagojas ar iespēju priecēt sevi, kolēģus un publiku ikrudens vērienīgajā diasporas teātru saietā „PLATS solis”. „PLATS solis” ir lielākie amatierteātru svētki diasporā, kas pulcina kopā vairāk nekā 300 dalībnieku. Saieta laikā tiek izrādīti vairāk nekā 20 iestudējumi, kurus vērtē profesionāla un kompetenta ekspertu komanda, savukārt jaunas prasmes aktiermeistarībā var apgūt daudzveidīgās meistarklasēs. Šogad festivāls norisināsies no 23. - 26. oktobrim, un par tā mājvietu izraudzīta Lielbritānijas pilsēta Pīterboro (Peterborough), kur mājastēvu lomu uzņēmies Birmingemas Mazais teātris un Londonas teātris „Trepes”. Viesmākslinieku lomā uzstāsies latviešu teātru trupas no Norvēģijas, Zviedrijas, Dānijas, Šveices, Itālijas, Vācijas, Īrijas, Apvienotās Karalistes, Amerikas, Austrālijas un Latvijas. Ekspertu un meistarklašu vadītāju vidū būs tādas teātra un skatuves izcilības kā Pēteris Krilovs, Ģirts Šolis, Guna Zeltiņa, Andris Zeibots u.c. Tā kā Pīterboro mīt daudz darbīgu un aktīvu latviešu, tad šogad saietu kuplinās arī vietējie teātri, pašdarbības kopas, skoliņa, Lielbritānijā dzīvojošie latviešu mākslinieki un radošās personības. Ļoti iespējams, ka arī LR2 ne vien klātienē baudīs festivāla iedvesmojošo atmosfēru, bet arī vairākās tiešraides reportāžās, sarunās un raidījumā „Latviešiem pasaulē” klausītājiem vēstīts par skatuves un aizkulišu notikumiem. Šoreiz „Latviešiem pasaulē” gaidāmajā diasporas teātru saietā „PLATS solis” ielūkojāmies kopā ar diviem tā galvenajiem „vilcējspēkiem” - Pasaules Latviešu amatierteātru savienības priekšsēdi Sandru Bondarevsku un Birmingemas Latviešu kultūras centra vadītāju Ingmāru Čaklo.

„Latviešiem pasaulē” kā vienmēr cenšas „turēt roku” uz pasaules latviešu aktuālo kultūras notikumu pulsa. Tāpēc šoreiz jutāmies ļoti pagodināti satikties ar sirmo astoņdesmitgadnieku, bet joprojām jauneklīgo Stokholmas latviešu kori, kā arī aicinājām ielūkoties LaPa jeb „Latvieši pasaulē” muzeja un pētniecības centra jaunākajā izstādē „Neērtais aicinājums: sievietes garīdznieces luteriskajā baznīcā”. Tās galvenās varones būs latviešu sievietes – mācītājas un viņu loma luteriskajā baznīcā diasporā. Dieva dots aicinājums nav atkarīgs no cilvēka dzimuma, etniskās piederības vai sociālā stāvokļa, tāpēc Kristīgajā baznīcā sākotnēji sievietes varēja piedalīties evaņģēlija sludināšanā, taču laika gaitā viņu iespējas garīgi kalpot tika pakāpeniski ierobežotas un daļēji liegtas. Šodien lielākajā daļā Pasaules Luterāņu federācijas baznīcu – 82 % – sievietes tiek ordinētas mācītājas amatā un var ieņemt augstākos amatus. Latvijas luterāņu baznīcā sieviešu ordinācija sākās 1974. gadā Vācijā, Eslingenā, kad Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīcā ārpus Latvijas (LELBĀL) tika ordinēta Agnese Pone. Tomēr pagājušā gadsimta 90tajos gados sieviešu ordinācija LELB tika apturēta. Šis lēmums ir izraisījis plašas teoloģiskas un sabiedriskas diskusijas gan Latvijā, gan starptautiskā baznīcu kopienā. Kopš tā laika vairāk nekā divdesmit sievietēm nācies pamest mājas un savu aicinājumu - kļūt par mācītājām - īstenot svešumā. Latviešu garīdznieces, kuras dzīvo ārpus Latvijas, turpina darbu draudzēs, uztur latvisko kultūru, aktīvi iesaistās sabiedriskajā dzīvē un iestājušās par Latvijas brīvību un neatkarības atjaunošanu. Šobrīd Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīcā pasaulē (LELBP) kalpo 44 garīdznieces. „Latviešiem pasaulē” viesosies jaunās „LaPa” muzeja izstādes, kura Berga bazārā būs aplūkojama līdz nākamā gada janvārim, autore Arta Skuja. Gatavojot materiālus, viņa gan klātienē, gan zooma sarunās tikusies ar dažādu valstu diasporas garīdzniecēm. Pavisam nesen, šī gada sākumā arī pati Arta svinīgā ceremonijā tika ordinēta mācītājas amatā. Tikmēr Stokholmā, Somu baznīcas draudzes telpās mēģinājumu mājvietai telpas radis Stokholmas Latviešu koris. To dibinājis leģendārais diriģents Teodors Reiters, kurš Otrā Pasaules kara izskaņā, dodoties bēgļu gaitās, atrada patvērumu Zviedrijā. 1945. gada 22. maijā Stokholmā kopā esot sanākuši 18 latvieši un varējis sākties Reitera kora pirmais mēģinājums. Kopš tā laika kolektīva darbība turpinājusies bez pārtraukuma, tas ir piedalījies visos Eiropas latviešu dziesmu svētkos – Hamburgā, Hanoverā, Ķelnē, Londonā, Visbijā, Līdsā, Minsterē, Helsingborgā un Eslingenā, koristi devušies arī uz dziesmu svētkiem Amerikā un Kanādā. Arī šī vasara bijusi notikumiem bagāta - piedzīvoti Eiropas Latviešu Kultūras svētki ELKS III Bradfordā un „Dziesma dejo. Deja skan” Mežaparka Sidraba birzī. Savukārt 18. oktobrī Stokholmas Latviešu koris savas diriģentes Gaidas Rulles vadībā aicina uz savas 80tās jubilejas koncertu „Dziedot mūžu nodzīvošu”. Tajā piedalīsies arī draugu kori no Latvijas - Rīgas Lutera draudzes koris un LU absolventu koris „Jubilate”, kā arī tiek gaidīts kāds slepenais viesis - komponists. „Latviešiem pasaulē” Stokholmas Latviešu kora vēsturē atskatījāmies un gaidāmajā svētku koncertā ielūkojāmies kopā ar tā dziedātājiem Ingu Stranti, Astru Šakiru, Daci Lagerborg un Pēteri Kancānu.

Šoreiz „Latviešiem pasaulē” klausītāji varēja gatavoties uz kārtīgu tortes izēšanos, jo virtuālo jubilejas torti svētku galdā cēla Frankfurtes latviešu deju kopa „Dimdari” un Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktore Dagnija Baltiņa! Grāmata un lasīšana ir bijis tas spēka avots, kas ļāvis mums kā tautai uzturēt savu pašapziņu un valodu. Vēstures lappusēs atrodamas liecības, ka pirms 500 gadiem ticis nodrukāts pirmais teksts latviešu valodā, pētnieki ir atraduši tā laika pierakstus, ka tas ir noticis tieši 8. novembrī un 1525. gadā no Vācijas uz Rīgu ceļu pa jūru uzsākuši pirmie drukātie darbi latviešu un igauņu valodā. Diemžēl sūtījums līdz Rīgai tomēr neesot nenonācis - Lībekas pilsētā grāmatas tikušas „arestētas”, jo tās saturējušas katoļu baznīcai nepieņemamu saturu – luterāņu tekstus, kas sludināja reformas. Atzīmējot grāmatas dzimšanas dienu, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 8. novembrī ar diskusijām, izstādēm, sarunām, savienošanos ar diasporu un reģionu bibliotēkām norisināsies jubilejas svinības „Latviešu grāmatai 500". LNB ikvienu visā pasaulē aicina piedalīties akcijā „Mans grāmatplaukts” un atsūtīt fotogrāfiju, kurā esat redzams Jūs un Jūsu grāmatplaukts. Visas fotogrāfijas tiks apkopotas vienā sējumā, kas veidos unikālu mūsu laikmeta liecību. Līdztekus tam  Latvijas Nacionālajai bibliotēkai kā ziedojumi tiek meklēti reti grāmatu eksemplāri, jo būtisks krājuma papildināšanas avots ir dāvinājumi. 90. gadu sākumā, atjaunojoties valsts neatkarībai, tautieši no visām mītnes zemēm sūtījuši un bibliotēkai turpina dāvināt trimdā izdotās grāmatas. Arī šobrīd Amerikas Latviešu apvienība ir izziņojusi akciju, kurā var piedalīties, meklējot savos grāmatplauktos un nosūtot uz Latviju trimdā izdotas latviešu grāmatas, kuru Latvijas Nacionālajai bibliotēkai nav vai trūkst nepieciešamo eksemplāru. Grāmatas būs ziedojums bibliotēkai un paliks tās rīcībā un mūžīgā glabāšanā. Savukārt arī bērni un jaunieši aicināti izveidot paši savas grāmatiņas, kas tiks apkopotas īpašā „Jauno grāmatnieku izstādē". Ja pirms 500 gadiem grāmatas no Vācijas uzsāka ceļu uz Latviju, tad šoreiz „Latviešiem pasaulē” dosies pretējā virzienā. Tieši piecdesmit reizes jaunāka nekā pirmā latviešu grāmata ir Frankfurtes latviešu deju kopa „Dimdari”, kas 4. oktobrī svinēs savu apaļo dzimšanas dienu. Pirms 10 gadiem, iedvesmojušies no Eiropas Latviešu kultūras svētkiem Briselē, Frankfurtes latvieši nolēmuši dibināt savu deju kopu. Tās pirmā vadītāja Laura Putāne savējos dejotājus vedusi gan uz Eslingenas Dziesmu svētkiem, gan vietējiem folkloras festivāliem un, protams, uz Dziesmu un Deju svētkiem Latvijā. Desmitgades jubilejas koncertā „Dimdariem” pievienosies Štutgartes deju kopa „Trejdeksnītis”, viesu deju kolektīvs no Latvijas „DimDari” un lietuviešu „Ąžuolaitis”, kā arī Frankfurtes jauktais koris „Mainas balsis” un „Eslingenas Orķestris”, kas pēc svinīgā koncertā spēlēs balli. Svētku priekšvakarā „Latviešiem pasaulē” satikāmies ar „Dimdaru” šībrīža vadītāju Sandru Zeseri un Mariku Birznieci, kas kopā dejo no tās dibināšanas brīža.      

Lielie sporta svētki, kad Rīga kļuva par basketbola zvaigžņu un fanu epicentru, noslēgušies, bet „Latviešiem pasaulē” jau gatavi nākamajiem – Miķeļdienai. Tos šoreiz svinēsim kopā ar Grācas Latviešu kultūras biedrību „KopāBūt" un tās vadītāju Ilzi Dūmiņu un Latviešu draugu kopu Atēnās un tās aktīvistēm Alisi Vītolu un Ievu Puķīti. Ja runājam par basketbolu, tad Latvijas galvaspilsētā notiekošajā tika pievērstas miljoniem televīzijas skatītāju acis visā pasaulē. Finālspēli Turcijā pie TV ekrāniem vai digitālajās platformās vērojuši vairāk nekā 18 miljoni, bet Vācijā - vairāk nekā pieci ar pusi miljoni. Bronzas maču Somijā skatījies vairāk nekā 1,5 miljons un Grieķijā tā translācijai sekojuši aptuveni 70% visas TV auditorijas. Spriežot pēc Latviešu draugu kopas Atēnās FB ierakstiem, pilnīgi noteikti zināms, ka viņi ir arī Lielā basketbola draugi. Grieķijā dzīvo ap pustūkstotis latviešu, Atēnās - tikai pāris desmiti, toties bezgala radoši un darbīgi, organizē dažādus pasākumus - koncertus, radošās darbnīcas un, protams, gadskārtu un valsts svētku atzīmēšanu latviskās tradīcijās. Vasarā kopā ar Grieķijas Lietuviešu biedrību nosvinēti Jāņi, bet nu laiks Miķeļdienai. Tāpēc nākamās nedēļas nogalē visi dosies uz kalnu ciematu Varnavas, uz Eiropas Maizes muzeju. Tur bērniem iecerētas radošās darbnīcas, savukārt pieaugušie varēšot piedalīties pastkaršu veidošanas nodarbībā. Protams, visu papildinās latviešu dziesmas, dejas un rotaļas. Vienlaikus tiks atklāta arī bērnu klubiņa -skoliņas Jautrie apelsīni" jaunā sezona.  Arī Grācas Latviešu kultūras biedrība „KopāBūt" cenšas uzturēt un attīstīt latviešu kultūru, valodu un tradīcijas, un viņu rīkotajos pasākumos piedalās latvieši no Grācas, Vīnes, Zalcburgas un Zagrebas. Rudens un Miķeļdienas svētki 27. septembrī tikšot svinēti gardi un sirsnīgi, un dalībnieki aicināti tērpties saules krāsās, kas atgādinās par rudens sauli un tās siltumu - dzeltenā, oranžā vai zeltainā. Arī turpmākā sezona Grācas Latviešu kultūras biedrībai solās būt aizraujoša - Latvijas dzimšanas dienā Austrijas latviešus priecēs izcilais ģitārists Kaspars Zemītis, bet Ziemassvētku gaidīšanas laiku ieskandinās Ziemassvētku vainagu meistarklase „Mans Gaismas vainags”. Arī Grācas latviešu koris jau atsācis mēģinājumus, decembra sākumā ar koncertu svinēs savu 10to jubileju, bet nākamā gada pirmā puse paies Raimonda Paula zīmē, gatavojoties dziesmu svētkiem „Manai dzimtenei" Rīgā Mežaparka Sidraba birzī.    

Pasaules latvieši sarosījušies rudens sezonai, un notikumu kalendāros tiek iezīmēti gaidāmie koncerti, svētki, jubilejas, festivāli un citi pasākumi. Jau šīs nedēļas nogalē Apvienotajā Karalistē Latviešu Kultūras centrs Birmingemā aicina uz dzejas un mūzikas svētkiem, kuros dzejā un dziesmās tiks godināta izcilā latviešu dzejnieka Māra Čaklā 85. jubileja. Luksemburgā folkloras kopa „Dzērves” ar dziesmām, dejām un tradicionālo gājienu svinēs Vīna svētkus. Savukārt Oregonas Latviešu centrā notiks dokumentālās filmas „Vairāk nekā deja” seanss. Filma stāsta par latviešu tautas dejas un dziesmas spēku diasporā, par piederību, identitāti un kopību, un tās centrā ir Toronto latviešu tautas deju kopa „Daugaviņa” un viņu vadītāja Selga Apse. Savukārt „Latviešiem pasaulē” klausītājiem bija iespēja satikties ar Selgas māsu Māru Gulēnu (attēlā). Māra visu vasaru čakli darbojusies, lai Toronto Latviešu Pensionāru apvienībai saplānotu tradicionālās ikceturtdienas satikšanās. Sezona tiks atklāta jau 18. septembrī ar ceļojuma iespaidiem par maģisko zemi Puertoriko. Turpmākajās ceturtdienās gaidāmas aizraujošas sarunas, kurās dominēs mūzika - vēlreiz tiks izdzīvotas vasaras un Skolēnu dziesmu svētku saviļņojošās emocijas; varēs iepazīties ar 10 kanādiešu kormūzikas komponistu un diriģentu atziņām, kuri bija devušies uz Latviju un Igauniju, lai satiktos ar mūsu koriem un diriģentiem un pētītu Baltijas valstu koru kultūru; bet klātienē varēs baudīt Jūrmalas folkloras kopas „Mare” koncertu. Bez tam septembra nogalē Kanādas latvieši pošas uz ikgadējiem Rudens svētkiem Saulainē. Tajos varēs piedalīties skicēšnas pārgājienā, vērot „Daugaviņas” deju uzvedumu un izdancoties jautrā ballītē ar grupu „Lusts”. Tikmēr „Latviešiem Pasaulē” par muzikālu pārsteigumu parūpējās kādreiz Latvijā visai pazīstamā dziedātāja, savulaik populārās grupas „Eldorado” soliste Inese (attēlā). Droši vien daudzi joprojām var uzdungot līdzi „Eldorado” pirmajai dziesmai, kas tieši pirms 30 gadiem - 1995. gadā  tika izdota kasetē „Latvijas deju mūzikas izlase Nr. 1” - megahitam „Pludmalē”. Jau daudzus gadus Inese dzīvo Francijā un vairs aktīvi nemuzicē, tomēr dziedāšanu nav aizmirsusi. Šobrīd viņa ieradusies Latvijā, līdzi atvedusi jaunu dziesmu un, protams, viesosies arī LR2 studijā.