Artūrs Brēķis: It visur nepieciešama elektrība!

„Nākotnes pieturā” pievērsīsimies parādībai, precīzāk - procesu kopumam bez kura, šķiet mūsu dzīve apstātos: gaisma, ēdiens, medicīna, sakari, transports, sākot ar tik ierastajiem skrejriteņiem un beidzot ar vilcieniem un nu arī automašīnām – it visur nepieciešama elektrība. Lai cik dīvaini tas arī nebūtu, izrādās, ka nosaukuma „elektrība” pamatā ir grieķu valodas vārds „élektron” , kas latviskā tulkojumā ir "dzintars". Tieši senie grieķi jau 6.gs. pirms m.ē. pirmie pievērsušies elektrības izpētei, bet grieķu filozofs Taless atklājis, ka, berzējot dzintaru ar kaķa spalvu, rodas elektriskā strāva. Vārdu „elektrība” vairākus gadu tūkstošus vēlāk sācis lietot britu fiziķis un dabas pētnieks Viljams Gilberts, kurš secinājis, ka berzes ceļā elektriskās īpašības iegūst ne tikai dzintars, bet arī dimants, safīrs, ametists, kalnu kristāls, sērs, stikls, piķis u.c. Savu artavu elektrības izpētē devušas arī vardes. Itāļu ārsts, fiziķis, biologs un filozofs Luidži Galvāni savos eksperimentos izmantojis preparētas vardes, pētījis to kāju muskuļu raustīšanos elektriskās strāvas ietekmē un publicējis zinātnisku darbu "Traktāts par elektrības spēkiem muskuļu kustībā". Izlaižot visus pārējos posmus elektrības evolūcijā, nonākam līdz šodienai, kad pirmo reizi pasaulē nodemonstrēts jauna tipa elektrības ieguves paņēmiens, ko varētu izmantot ekstremāli tālās kosmosa misijās. Unikālā iekārta ir ieinteresējusi Eiropas Kosmosa aģentūru, jo šādi Eiropas zinātnei paveras iespējas nodrošināt tehnoloģisko neatkarību misijās aiz Saules sistēmas robežām. Varam būt patiesi lepni, ka prototips “SpaceTRIPS” izgatavots Latvijas Universitātes Fizikas institūtā. Un pie tā šūpuļa stāvējis „Nākotnes pieturas” viesis LU Fizikas institūta Magnētiskās hidromehānikas laboratorijas vadošais pētnieks, Ph.D. Artūrs Brēķis. Fundamentāli jaunā izgudrojuma „veiksmes atslēga” slēpjas tajā, ka ir ticis atrasts paņēmiens, kā nodrošināt specifisku maiņvirziena šķidruma kustību. Tas sastāv no divām mašīnām: termoakustiskā dzinēja – iekārtas, kas kosmosā pārveidos kodoldegvielas siltumu skaņā, un ģeneratora, kas, izmantojot šķidra metāla svārstības magnētiskajā laukā, skaņu pārveido elektrībā. Projekts „Ar termoakustisku dzinēju darbināms magnetohidrodinamiskais ģenerators pielietojumiem ekstremāli tālās kosmosa misijas” saņēmis arī novērtējumu kā viens no pērnā gada nozīmīgākajiem sasniegumiem Latvijas zinātnē. Savukārt Artūra Brēķa klāstā ir Latvijas Zinātņu akadēmijas un AS „Latvenergo" Balvas par panākumiem enerģētikā jaunajiem zinātniekiem, viņš ir Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas konkursu laureāts un iekļauts RTU Zelta fondā. Pētnieks  ir programmas "Nākotnes enerģētikas līderi Latvijā" (NELL) dalībnieks, kā arī  docents RTU Elektrisko mašīnu un aparātu katedrā.