Benedikts Kalnačs: Nacionālās enciklopēdijas papildināšana ir nepārtraukts process

Savā simtajā dzimšanas dienā Latvija saņēma vērienīgu dāvanu - Nacionālās enciklopēdijas digitālo versiju, un tās pirmsākumos elektroniskajā vietnē www.enciklopedija.lv bija gandrīz 800 šķirkļu, kuru tapšanā tikuši iesaistīti vairāki simti dažādu jomu vadošie speciālisti. Saturu papildināja fotogrāfijas, tabulas, grafiki, kartes, audio un video ieraksti. Pērnā gada nogalē Nacionālās enciklopēdijas digitālā versija svinēja savu piekto jubileju, un bija lepna, ka piecu gadu laikā tās apjoms nu jau ir pieaudzis vairāk nekā četras reizes, sasniedzot 4 191 šķirkli. Vairojies arī lietotāju skaits, kopējam enciklopēdijas skatījumu skaitam tuvojoties 10 miljoniem. Turklāt Nacionālās enciklopēdijas papildināšana ir nepārtraukts process, un šobrīd projekta komandā iesaistījušies vairāk nekā 740 visdažādāko jomu un nozaru eksperti. Enciklopēdijas pastāvēšanas piecgadē apkopots arī vislasītāko šķirkļu “Top 10”, tā augšgalā ierindojot divus, katru ap 71 tūkstoti reižu aplūkotos šķirkļus: Eposs “Lāčplēsis” un aprakstu, kas veltīts Blaumaņa „Pazudušajam dēlam”. „Nākotnes pieturā” tiekamies ar populārāko šķirkļu autoru, literatūrzinātnieku, Latvijas Zinātņu akadēmijas īsteno locekli, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošo pētnieku, Liepājas Universitātes profesoru, Dr.habil. philol. Benediktu Kalnaču. Viņš tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu ievērojamākiem latviešu drāmas vēstures zinātniekiem, veltījis monogrāfijas Jūlija Pētersona un Mārtiņa Zīverta daiļradei, meklējis kopsakarības Baltijas valstu postkoloniālās drāmas naratīvos, pievērsies jaunām, Rietumu literatūrzinātnes teorijās sakņotām pētniecības metodēm. Literatūrzinātnieks guvis iespaidīgu starptautisko pieredzi: Saņēmis Fulbraita stipendiju Vašingtona Universitātē, Sietlā (ASV) un IREX/USIA stipendiju Viskonsinas Universitātē Madisonā (ASV), bijis viesdocents Vestfāles Vilhelma universitātes Baltijas starpdisciplināro studiju institūtā Minsterē (Vācijā), piedalījies pētniecības projektos Henrika Ibsena centrā Oslo (Norvēģijā) un Minsteres latviešu ģimnāzijā (Vācijā). Pēdējā laikā Valsts pētījumu programmas “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” projekta “Naratīvs, forma un balss: literatūras iesakņotība kultūrā un sabiedrībā” ietvaros uzstājies vairākās starptautiskās konferencēs. Par ilggadīgu Baltijas jūras valstu literāro kontaktu izpēti Benedikts Kalnačs  saņēmis Baltijas Zinātņu akadēmiju medaļu, savukārt pērn par fundamentālo pētniecisko monogrāfiju "Pavērsiens. Rūdolfs Blaumanis latviešu un Eiropas literatūrā" godalgots ar Gada balvu literatūrā, kategorijā “Spilgtākais darbs literatūrzinātnē”.