Brigita Tamuža dokumentē latviešu dzīvi Dienvidamerikā, Kanādā un Sibīrijā

Kas kopīgs  šīm vietām, kas izkaisītas pa visu plašo pasauli, dažādos ģeogrāfiskā platuma grādos, dažādās klimata joslās un dažādos kontinentos - Sanpaulu, Rionova un Urubisija  Brazīlijā, Toronto, Monreāla, Otava un Hamiltona  Kanādā, Timofejevka, Suhonoja un Lejas Bulāna Sibīrijā, Diždundaga Latvijā? Šeit visur ar savām cerībām un sapņiem, vēlmēm atrast laimi vai bēgot no nelaimes un iznīcības, centieniem saglabāt savu kultūru un uzturēt dzīvu savu valodu, mituši  un joprojām mīt latvieši. Turklāt šīs ir vietas, kuras ar mērķi meklēt un saglabāt liecības, uzklausīt dzīvesstāstus, aizpildīt vēstures baltās lappuses un  neļaut tām pazust, apmeklējusi un pētījusi „Nākotnes pieturas” viešņa, vēsturniece, muzeja un pētniecības centra "Latvieši pasaulē" projektu  vadītāja Brigita Tamuža. Izceļošana no Latvijas sākusies jau 19.gs. otrajā pusē un bijusi saistīta ar labāku dzīves apstākļu meklējumiem un bēgšanu no politiskajām represijām, arī Otrais pasaules karš bija iemesls, kas tūkstošiem cilvēku piespieda doties bēgļu gaitās. Savukārt  vēlme pēc saules un pārticības, arī reliģiskie motīvi daudzus latviešus 20.gs. sākumā aizveda uz tālo aizokeāna zemi - Brazīliju. Brigitas Tamužas pētījumu galamērķis vairākkārt bijusi Brazīlija, to rezultātā savulaik tapusi pilnmetrāžas dokumentālā filmas par latviešu koloniju "Vārpa” „VĀRPA – apsolītā zeme”, kas  sniedz ieskatu līdz šim maz zināmā latviešu izceļošanas vēstures lappusē – latviešu baptistu izceļošanā no Latvijas uz Brazīliju 20.gs. 20. gadu sākumā. Brigita  kopā ar kolēģiem veikusi arī lauka pētījumus Sibīrijas latviešu ciemos - Timofejevkā (Novosibirskas apg.), Suhonojā (Krasnojarskas apg.) un Lejas Bulānā (Krasnojarskas apg.), arī devusies ekspedīcijās uz Kanādas Austrumu krasta lielākajiem latviešu centriem, kur  iegūtās materiālās liecības - priekšmeti, dokumenti, fotogrāfijas un stāsti par tiem realizējušies izstādē „Latvieša koferis Kanādā”.