Cukura diabēts: kāpēc ar “ēd mazāk, kusties vairāk” nepietiek? | Saruna ar Guntu Freimani

Šajā Latvijas Vecāku organizācijas raidījuma epizodē runājam par cukura diabētu - izplatītākajiem mītiem un sabiedrības veselību. Mūsu viešņa ir Latvijas Diabēta asociācijas valdes priekšsēdētāja Gunta Freimane, kura pati sadzīvo ar pirmā tipa cukura diabētu jau 44 gadus. Mēs apspriežam, kāpēc ārstu vienkāršotais padoms "mazāk ēst un vairāk kustēties" bieži vien nestrādā realitātē un kāpēc valstī pārāk maz tiek ieguldīts slimību profilaksē. Uzzināsiet arī par Latvijas Diabēta asociācijas cīņu 33 gadu garumā – no laikiem, kad insulīna šļirces sterilizēja vārot tās mājās, līdz mūsdienu nepieciešamībai pēc valsts apmaksātiem insulīna sūkņiem un nepārtrauktas darbības glikozes sensoriem. 📌 Šajā epizodē uzzināsi:Kā ir mainījusies diabēta pacientu aprūpe un kādas modernās tehnoloģijas (sūkņi un sensori) joprojām nav standartā pieejamas Latvijas pacientiem. Kādas ir atšķirības starp 1. un 2. tipa cukura diabētu.Kāpēc 2. tipa diabēta risks mūsdienās sākas jau no 35 gadu vecuma un skar arvien jaunākus cilvēkus.Kā nepārskatāmas pārtikas produktu etiķetes un norādīto porciju trūkums apgrūtina pareizas insulīna devas aprēķināšanu.Vai akcīzes nodoklis pārāk cukurotiem produktiem (tiem, kuros ir virs 15 gramiem cukura uz 100 gramiem) varētu motivēt veselīgākām izvēlēm un palīdzēt finansēt prevenciju.Kāpēc paradumu maiņai nepieciešams valsts atbalsts, uztura speciālisti un kognitīvi biheviorālā terapija, nevis tikai ārsta aizrādījumi.Kas ir prediabēts (robežstāvoklis) un kā glikozes sensori var palīdzēt ikvienam – pat cilvēkiem bez diabēta – saprast sava organisma reakciju uz ikdienas pārtiku, piemēram, smūtijiem vai maizi.