Podkāsti vecākiem

Vasara ir klāt, un šķiet, ka slimošanai vajadzētu atkāpties. Bet vai tiešām? LOR ārstu kabineti ir pilni pat jūlija karstumā! ☀️Šajā epizodē Latvijas Vecāku organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa aicina uz sarunu "LOR klīnika" otorinolaringologus – Elzu Rāti un Jāni Sokolovu. Mēs kliedējam paaudzēs iesakņojušos mītus un runājam par reāliem, ikdienišķiem draudiem mūsu un bērnu veselībai, kurus bieži vien provocējam mēs paši.Vai tiešām kakls sāp no apēstā saldējuma? Kāpēc vates kociņi ir ārstu lielākais bieds? Ko darīt, ja bērnam nakts vidū pēkšņi sāp auss, un kāpēc "nepaklausīgs" bērnudārznieks, iespējams, vienkārši jūs nedzird? Atbildes uz šiem un daudziem citiem jautājumiem atradīsi šajā epizodē!

Iegādāties savu pirmo mājokli ir viens no nozīmīgākajiem, satraucošākajiem un finansiāli ietilpīgākajiem lēmumiem jaunas ģimenes dzīvē. Jautājumu ir nebeidzami daudz: ar ko sākt? Kā izvēlēties īsto vietu? Kā saprast banku piedāvājumus, un vai ģimenei izdevīgāk lūkoties uz jauniem vai vecākiem projektiem?Šajā epizodē Latvijas Vecāku organizācijas pārstāve Agnese Gabrāne devās uz nekustamo īpašumu attīstītāja “Merko mājas” jauno dzīvojamo projektu gleznainajā Lucavsalā, lai atrastu atbildes uz šiem jautājumiem. Sarunā ar "Merko Ehitus" grupas vadītāju Latvijā Egiju Smilu mēs atklājam ne tikai nekustamā īpašuma tirgus aizkulises, bet arī dalāmies personīgā pieredzē par to, ko patiesībā nozīmē iekārtot mājas bērniem.💡 Atziņa no epizodes:"Tev ir jāpazīst pašam sevi, un jo tu labāk pazīsi sevi un izvēlēsies sev atbilstošāko projektu, jo, patiesībā, tu tur labāk jutīsies, un tev būs lielāks gandarījums." – Egija Smila.

Šajā reizē dodamies dabā un sarunājamies par vienu no sirsnīgākajiem un ģimenēm draudzīgākajiem festivāliem Latvijā – mūzikas un mākslas festivālu "Laba Daba"! Sarunu vada Inga Akmentiņa-Smildziņa no Latvijas vecāku organizācijas, un viņas viešņa ir festivāla radītāja Gundega Turnele. Kā pirms aptuveni 15 gadiem radās ideja par festivālu ābeļdārzā? Kāpēc cilvēki izvēlas tieši šo vietu, lai atpūstos no ikdienas steigas, baudītu mūziku un pat svinētu kāzas? Uzzināsim, kāpēc šis festivāls ir lieliska vieta digitālajam detoksam, kur bērni var būt bērni, bet pieaugušie var nolikt malā savas ikdienas lomas un vienkārši baudīt dabu ar basām kājām.📌 Šajā sarunā dzirdēsi:Kā viss sākās: no "Bērnības plenēra" līdz unikālam festivālam Ratniekos. Ģimenēm draudzīga vide: kāpēc festivālā vienlīdz labi jūtas gan bērni un pusaudži, gan vecāki un vecvecāki.Tradīcijas un māksla: leģendārie krūšu atlējumi ģipsī un citas aizraujošas radošās darbnīcas.Īpašā atmosfēra: mūzikas programma, telšu pilsētiņa ābeļdārzā un iespēja satikt līdzīgi domājošos.

Latvijas skolās pirmo reizi veikti monitoringa darbi, un to rezultāti ir raisījuši jautājumus gan vecākiem, gan pedagogiem. Lai skaidrotu, ko patiesībā nozīmē šie procenti, Latvijas Vecāku organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa uz sarunu aicināja divas izglītības jomas ekspertes: Daci Namsoni, Latvijas Universitātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra vadošo pētnieci un Intu Ozolu, Valsts izglītības attīstības aģentūras direktori.Bieži vien pirmā reakcija, ieraugot bērna rezultātu – īpaši dabaszinātnēs, kur valsts vidējais rādītājs 6. klasē ir tikai 35% –, ir panika un vēlme meklēt privātskolotāju. Taču ekspertes skaidro, ka šī nav bērna problēma, bet gan signāls sistēmai! 📌 Šajā sarunā noskaidrosim:Ko patiesībā mēra jaunie darbi? Tie prasa spēju lietot zināšanas kompleksās dzīves situācijās. Kāpēc dabaszinātnēs sokas visgrūtāk? Kāpēc šo priekšmetu nevar iemācīties, sēžot solā un lasot grāmatu?Mācīšanās eksperimentējot: kāpēc bērniem ir jādodas ārā, jāeksperimentē ar materiāliem un jāapmeklē reālas ražotnes, lai izprastu inženierzinātņu un fizikas pamatus?"Bārbiju mammas" un bailes sasmērēties: kāpēc vecākiem ir jāmudina skolas vest bērnus dabā, nevis jāiebilst pret darbošanos ārtelpās? Nākotnes plāni izglītībā: vai un kā testēs bērnudārzniekus, un kāpēc drīzumā tiks mērīta arī skolēnu labbūtība? 💡 Ieteikums vecākiem: nesteidziet celt paniku par zemiem procentiem! Noskatieties šo sarunu, lai saprastu, kā pareizi interpretēt datus, kādu palīdzību no valsts saņems skolas un kādus jautājumus uzdot sava bērna skolas vadībai, lai uzlabotu reālo mācību procesu.

Vai zināji, ka gandrīz 40% darbinieku Latvijā ir saskārušies ar mobingu darba vietā? Tas ir krietni vairāk nekā Ziemeļvalstīs (6-8%) vai Vācijā (~17%). Mobings bieži vien nav redzams no malas, bet tas atstāj dziļas un sāpīgas rētas, ko cilvēks var nest sev līdzi gadiem ilgi. Šajā epizodē mēs iedziļināmies līdz šim apjomīgākā pētījuma par mobingu un psiholoģisko drošību darba vidē rezultātos. Pētījumu un informatīvo kampaņu "Neredzamās rētas" īstenoja Latvijas Vecāku organizācija sadarbībā ar pētniekiem.Latvijas Vecāku organizācijas studijā viesojas un ar pētījuma datiem un savu profesionālo pieredzi dalās:Marija Ābeltiņa – zinātņu doktore psiholoģijā un psihoterapeite. Edmunds Vanags – pētnieks. 📌 Šajā epizodē uzzināsi:Kāpēc mobinga rādītāji Latvijā ir tik augsti un vai tam ir saistība ar mūsu vēsturisko mantojumu? Kā atšķirt mobingu no veselīgas darba kritikas? Kas ir ostracisms un kāpēc klusa ignorēšana jeb "izstumšana" bieži vien ir sāpīgāka par atklātu konfliktu?Kādas ir mobinga ekonomiskās un psiholoģiskās sekas – no darbinieku izdegšanas līdz milzīgiem zaudējumiem uzņēmumiem?Kā rīkoties upurim, ja uzņēmumā nav izveidota droša ziņošanas sistēma, un kāpēc "malā stāvētāju" klusēšana ir bīstama?Kā uzņēmumiem ieviest efektīvu pretmobinga politiku un veidot veselīgu darba kultūru?Mobings nav norma, un klusēšana tikai veicina tā turpināšanos.Noklausies šo epizodi, lai iemācītos atpazīt neredzamās rētas sevī un savos kolēģos, un uzzini, kā mēs kopā varam veidot drošāku un iekļaujošāku darba vidi!Pētījumu un kampaņu "Neredzamās rētas" atbalsta uzņēmums Swedbank un Sunstar Group.

Šajā Latvijas Vecāku organizācijas raidījuma epizodē runājam par cukura diabētu - izplatītākajiem mītiem un sabiedrības veselību. Mūsu viešņa ir Latvijas Diabēta asociācijas valdes priekšsēdētāja Gunta Freimane, kura pati sadzīvo ar pirmā tipa cukura diabētu jau 44 gadus. Mēs apspriežam, kāpēc ārstu vienkāršotais padoms "mazāk ēst un vairāk kustēties" bieži vien nestrādā realitātē un kāpēc valstī pārāk maz tiek ieguldīts slimību profilaksē. Uzzināsiet arī par Latvijas Diabēta asociācijas cīņu 33 gadu garumā – no laikiem, kad insulīna šļirces sterilizēja vārot tās mājās, līdz mūsdienu nepieciešamībai pēc valsts apmaksātiem insulīna sūkņiem un nepārtrauktas darbības glikozes sensoriem. 📌 Šajā epizodē uzzināsi:Kā ir mainījusies diabēta pacientu aprūpe un kādas modernās tehnoloģijas (sūkņi un sensori) joprojām nav standartā pieejamas Latvijas pacientiem. Kādas ir atšķirības starp 1. un 2. tipa cukura diabētu.Kāpēc 2. tipa diabēta risks mūsdienās sākas jau no 35 gadu vecuma un skar arvien jaunākus cilvēkus.Kā nepārskatāmas pārtikas produktu etiķetes un norādīto porciju trūkums apgrūtina pareizas insulīna devas aprēķināšanu.Vai akcīzes nodoklis pārāk cukurotiem produktiem (tiem, kuros ir virs 15 gramiem cukura uz 100 gramiem) varētu motivēt veselīgākām izvēlēm un palīdzēt finansēt prevenciju.Kāpēc paradumu maiņai nepieciešams valsts atbalsts, uztura speciālisti un kognitīvi biheviorālā terapija, nevis tikai ārsta aizrādījumi.Kas ir prediabēts (robežstāvoklis) un kā glikozes sensori var palīdzēt ikvienam – pat cilvēkiem bez diabēta – saprast sava organisma reakciju uz ikdienas pārtiku, piemēram, smūtijiem vai maizi.

Šogad sabiedrības līdzdalības platforma "ManaBalss.lv" svin savu 15 gadu jubileju. Sarunā ar platformas vadītāju Imantu Breidaku mēs atskatāmies uz to, kā no izmisuma soļa ekonomiskās krīzes laikā tā ir kļuvusi par vienu no spēcīgākajiem digitālās demokrātijas instrumentiem pasaulē.Kopā ar Latvijas Vecāku organizācijas vadītāju Ingu Akmentiņu-Smildziņu noskaidrosim, kā ikviens pilsonis var kļūt par likteņa lēmēju un kāpēc demokrātija nav tikai došanās pie vēlēšanu urnām reizi četros gados.📌 Šajā epizodē uzzināsi:Kā radās "ManaBalss.lv" un kāds ir tās darbības mehānisms?Kā iedzīvotājiem izdevās panākt atklātas Valsts prezidenta vēlēšanas, bezmaksas epidurālo anestēziju un automātisku nodokļu atmaksu?Kas notiek ar iniciatīvām, kad tās savāc 10 000 parakstu?Kādas absurdas un smieklīgas idejas (piemēram, aizliegt kinzu vai atļaut vīriešiem līdzvērtīgi sievietēm staigāt ar kailu torsu) nekad nenonāk līdz balsošanai?Kāpēc 118 mainīti likumi un aptuveni 200 miljonu eiro ietekme uz valsts budžetu ir pierādījums, ka sabiedrības balss strādā?Tava ietekme ir lielāka, nekā tu domā! Skaties, iedvesmojies un uzzini, kā mēs paši varam veidot labāku un drošāku valsts rītdienu.

Kā no mazas idejas un nakts darba stundām, pārtiekot no picas garoziņām, izaudzēt starptautiski atpazīstamu zīmolu ar 200 darbiniekiem? Šajā Latvijas Vecāku organizācijas raidījuma epizodē viesojas uzņēmēja un "Madara Cosmetics" līdzdibinātāja Lotte Tisenkopfa-Iltnere, kura nesen saņēmusi augsto valsts apbalvojumu – Atzinības krustu. Sarunu vada Latvijas Vecāku organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.Runājam par drosmi uzsākt savu biznesu 23 gadu vecumā un izaicinājumu – kā veiksmīgi savienot uzņēmuma augšanu ar ģimenes dzīvi un bērnu audzināšanu. Lotte dalās savos iekšējā miera avotos, dabas nozīmē viņas ikdienā un atklāj, kā "Pitraga komūnā" tiek atbalstīts un veicināts bērnu radošums un uzņēmēja gēns. 📌 Šajā sarunā uzzināsi:Kādas bija "Madara Cosmetics" pirmās dienas laboratorijā un izdzīvošanas garša. Kā praktiski atšķiras radoša uzņēmēja un strukturēta vadītāja lomas.Kāpēc vadītājai un mammai ir ārkārtīgi svarīgi atrast laiku vienatnei, lai atgūtu līdzsvaru.Kādi ir Lottes ieteikumi ikdienas ādas kopšanai un kāpēc no saules ir jāsargājas.Kā neapslāpēt bērnu vēlmi darboties (piemēram, atverot savu kafejnīcu vai ražojot produktus).Praktiskus ieteikumus cilvēkiem, kuri vēl tikai sapņo par sava biznesa radīšanu "zilajā okeānā".

Šī ir tēma, par kuru bieži gribas aizvērt acis un izlikties, ka tā uz mūsu ģimeni neattiecas, taču realitātē bērnu drošība sākas ar atklātām sarunām un vecāku zināšanām. Saruna tapusi, gaidot Starptautisko bērnu aizsardzības dienu un Bērnu dienas festivālu!Šajā epizodē Inga Akmentiņa-Smildziņa no Latvijas vecāku organizācijas sarunājas ar "Centrs Dardedze" valdes locekli un interešu aizstāvi Andu Avenu.Mēs atklāti runājam par bērnu aizsardzību no seksuālās vardarbības un to, kāpēc vecākiem bieži pietrūkst vārdu, lai ar bērniem pārrunātu šo svarīgo tematu. Statistika ir satraucoša: 85% gadījumu pāridarītājs ir bērnam pazīstams cilvēks, un ļoti bieži šie robežu pārkāpumi sākas jau pirmsskolas (3-6 gadu) vecumā.📌 Šajā sarunā uzzināsi:Kā kļūt par sava bērna drošības salu un veidot uzticpilnas attiecības.Kāpēc ir svarīgi bērnam mācīt par intīmajām ķermeņa daļām, saucot tās īstajos vārdos.Kā ikdienišķās situācijās (piemēram, kutinot vai ģērbjot) iemācīt bērnam pateikt "stop" un cienīt viņa "nē".Kādi ir lielākie riski bērnudārzos diendusas laikā un kā internets veicina bērnu kaitējošu seksuālu uzvedību.Kā pamanīt bērna "iekšējo signalizāciju" un rīkoties, ja bērns pēkšņi maina uzvedību vai noslēdzas sevī.Nāc un tiekamies Bērnu dienas festivālā jau šo svētdien, 31. maijā, Rīgā, Doma laukumā!

Kas notiek, kad bērns vai pusaudzis paceļ klausuli un piezvana uz Uzticības tālruni? Vai zvanīt drīkst arī vecāki un līdzcilvēki, kuri pamanījuši, ka kādam bērnam ir nepieciešama palīdzība? Latvijas Vecāku organizācijas studijā viesojas Bērnu aizsardzības centra Labbūtības veicināšanas departamenta vecākais eksperts un Uzticības tālruņa (116 111) konsultants – Pauls Bertrams Klucis. Sarunu vada Ella Karele.Šajā Latvijas Vecāku organizācijas raidījuma epizodē runājam par bērnu un jauniešu emocionālo veselību, biežākajām problēmām, ar kurām saskaras skolēni, un to, kā atpazīt robežu starp disciplīnu un emocionālo vardarbību. Pārrunājam arī mūsdienu digitālās vides izaicinājumus – kibermobingu, krāpniecību un drošību sociālajos tīklos.📌 Šajā raidījuma epizodē uzzināsi:Kāda ir Uzticības tālruņa ikdiena un cik zvani tiek saņemti.Kāpēc puse no visiem zvanītājiem patiesībā ir pieaugušie.Kā pareizi uzklausīt savu bērnu un sniegt emocionālo atbalstu.Kur un kā jaunieši var saņemt anonīmu palīdzību 24/7.

Kā runāt ar pusaudzi par seksuālo veselību, higiēnu un attiecībām, neradot neveiklības sajūtu? Šajā epizodē Latvijas Vecāku organizācijas studijā sarunājamies ar dermatologu-venerologu Artūru Kaļvu, kurš ikdienā savā kabinetā palīdz jauniešiem un redz sekas tam, kas notiek, ja informācija tiek meklēta tikai sociālajos tīklos. Sarunu vada Ella Karele. 📌 Šajā epizodē apspriežam:Reālo situāciju Latvijā: kāpēc jaunieši bieži baidās vai nevar laicīgi nokļūt pie ārsta, un kāda ir aktuālā statistika ar STS (seksuāli transmisīvajām slimībām).Higiēnas galējības: no nemazgāšanās līdz ādas dabīgā mikrobioma sabojāšanai ar antibakteriālām ziepēm.Kāpēc interneta padomi ādas kopšanā nereti noved pie vēl lielākām problēmām ar akni un rētām.Praktiski padomi vecākiem: kā pareizi un bez nosodījuma reaģēt, ja pusaudzim ir intīmas dabas sūdzības, un kurās situācijās pie ārsta jādodas nekavējoties.Kāpēc parasta "saaukstēšanās" vai neuzkrītoša, nesāpīga čūliņa var slēpt daudz nopietnākas infekcijas.Soli pa solim: kā ģimenē atbalstošā veidā ievadīt sarunu par pubertāti, personīgajām ķermeņa robežām.Gatavojoties Bērnu aizsardzības dienai mēs aicinām vecākus būt drosmīgiem, atmest kaunu un ielikt pamatus atklātai komunikācijai ar saviem bērniem.

Pasaulē, kur ekrāni bieži aizstāj acu kontaktu (kā rāda aptaujas – 41% vecāku lieto telefonu pat kopīgu ģimenes maltīšu laikā!), ir arvien svarīgāk meklēt veidus, kā patiesi būt kopā. Šajā sarunā Latvijas Vecāku organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa tiekas ar folkloristi, lībiežu dziedātāju un folkloras kopas "Skandinieki" vadītāju Julgī Stalti. Bieži uzskatām, ka folklora ir kaut kas tāls un ar mūsdienām nesavienojams, taču Julgī atklāj, ka tautas dzīvesziņā slēpjas fundamentāli psiholoģijas pamati, kas lieliski palīdz navigēt arī mūsdienu digitālajā laikmetā. Sarunā uzzināsi:📱 Kā tautas dziesmas un rituāli var palīdzēt mazināt ekrānu lietošanu un atgūt apzinātību. 👶 Šūpuļdziesmu spēks un saiknes veidošana ar mazuli vēl pirms viņa dzimšanas. ✨ Krustabas: krustvecāku atbildība, rituāla jēga un vai to drīkst izdzīvot arī pieaugušie. 🌿 Vienkāršas ikdienas prakses ģimenei: no "skumju lellīšu" veidošanas līdz spēka "kamoliņa tīšanai", lai atbrīvotos no uzkrātā stresa un negatīvās enerģijas. 🛡️ Kā sevi pasargāt no skaudības, izmantojot senču vizualizācijas metodes (olas un gaismas mūra princips).Mātes dienai veltīto sarunu sēriju atbalsta TELE2.

Maijs ir Ģimenes un Mātes dienas mēnesis – laiks, kad vairāk domājam par attiecībām un to stiprināšanu. Šajā raidījuma epizodē Latvijas Vecāku organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa sarunājas ar modes mākslinieci, vizuālā tēla dizaineri un zīmola radītāju Anitu Altmani. Cik liela nozīme ir mammas personīgajam piemēram? Vai mēs protam izbaudīt dzīvi ārpus viedierīču ekrāniem, un kā atbrīvoties no sabiedrības uzspiestajiem stereotipiem par sievietes vizuālo tēlu? Atklāta saruna par mammas ikdienu, attiecībām ar bērniem un sevis mīlēšanu.📌 Šajā epizodē runājam par:Paaudžu atšķirībām un dzīves baudīšanu: vai varam atļauties baudīt dzīvi, nevis tikai nepārtraukti "pārstrādāties"? Ekrānu lomu ģimenē: pētījumi rāda, ka 48% vecāku lieto telefonu brīžos, kad bērns mēģina viņiem kaut ko stāstīt.Kāpēc ir tik būtiski ieviest kopīgas maltītes bez viedierīcēm?Sociālo tīklu ilūziju un realitāti: vai skaistie ceļojumu foto Instagram "nozog" mūsu patieso mirkļa baudījumu?Sievietes tēlu un modi: kāpēc pavasarī dabiski gribas jaunu kleitu un kādēļ mums būtu jāpārstāj sevi ielikt vecuma rāmjos (kā piemēram, "šis modelis ir 65+")?Kā būt mammai "straumē": kā veidot draudzīgas un atvērtas attiecības ar jau pieaugušiem bērniem, izvairoties no liekas kritikas.Anitas atziņas, dzīvojot un pasniedzot modē Dubaijā."Es ieteiktu tik daudz sevi nekritizēt un vairāk droši vienkārši izelpot un ielpot pa jaunam... un arī nekritizēt citas mammas." – Anita AltmaneMātes dienai veltīto sarunu sēriju atbalsta TELE2.

Šajā Latvijas Vecāku organizācijas raidījuma epizodē pētām, kā mūsu dzimtas vēsture, neizstāstītie stāsti un neredzamās saites veido mūsu šodienas realitāti. Viesos – klīniskā psiholoģe un ģimenes sistēmisko sakārtojumu konsultante Sanita Aišpure. 📌 Sarunā mēs meklējam atbildes uz jautājumiem:Kas ir ģimenes sistēmiskie sakārtojumi? Izzinām metodi, kas palīdz "atpakot" un ieraudzīt dzimtas neizstāstītos stāstus, neatrisinātās lietas un neizsāpētos samazglojumus. Kā dzimtas vēsture ietekmē mūsu dzīvi? Runājam par to, kā neapzinātā lojalitāte pret iepriekšējām paaudzēm var ietekmēt mūsu attiecības, veselību un pat fizioloģisko spēju tikt pie bērna.Kāpēc patiesība ir dziedinoša? Apskatām adopcijas un citu dzimtas noslēpumu ietekmi uz bērna psihisko stāvokli un dabisko nepieciešamību zināt savas patiesās saknes.Kā panākumi darbā un finansēs sakņojas ģimenē?Analizējam, kāpēc bailes no naudas vai "stikla griesti" karjerā bieži vien ir mantotas izdzīvošanas programmas no represētiem vai trūkumā dzīvojušiem senčiem.Kas ir parentifikācija? Noskaidrojam, kas notiek, ja bērns kļūst par "vecāku saviem vecākiem", uzņemoties viņu emocionālo nastu, un kā tas ietekmē viņa paša bērnus.Kā patiesi pieaugt? Mācāmies atdalīties no vecāku scenārijiem, atdot viņiem to, kas pieder viņiem, un pieņemt savu dzīvi kā dāvanu.Ieteikumi vecākiem: kāpēc bērna drošības sajūtai un potenciāla attīstībai svarīgākā ir vecāku emocionālā klātesamība un miers, nevis perfekcija.Ar Sanitu Aišpuri sarunājas Inga Akmentiņa-Smildziņa, Latvijas Vecāku organizācijas vadītāja.☕🍬 Īpašs paldies par gardo atbalstu "Skrīveru saldumiem" un "Tiny Giant Latvija" ražotajām kafijas pupiņām!

Sirsnīgi sveicieni visām mammām Mātes dienā! 🌸 Šajā ļoti īpašajā svētku epizodē mēs piedzīvojam lomu maiņu – šoreiz mikrofonu pārņem mana meita Sāra, un es, Inga Akmentiņa-Smildziņa (Latvijas Vecāku organizācijas vadītāja), sēžos intervējamā krēslā!Mēs runājām burtiski par visu, malkojot kafiju un sapņojot par plānajām pankūkām:Kā tas ir – dzīvot un mācīties BEZ interneta (Sāra beidzot uzzina, kā agrāk mēs tinām atpakaļ kasetes! 📼).Smieklīgākās bērnības atmiņas: dārza ravēšana iedomātā Noras Bumbieres koncertā un pirmā mīlestība bērnudārzā (sveiciens Edgaram ar ragaviņām! 🛷).Dzīves atziņas: kāpēc atzīmes skolā nav pats galvenais, kāpēc iemācīties uztaisīt "ritentiņu" var arī pēc 40 gadu vecuma, un pats svarīgākais – kāpēc sievietēm ir jāmācās mīlēt sevi. ✨Tā ir godīga, smieklīga un ļoti, ļoti mīļa saruna starp mammu un meitu par tām mazajām ikdienas tradīcijām, kas mūsu ģimenes padara tik īpašas.🎧 Paņemiet savu mīļāko dzērienu, iekārtojieties ērti un sviniet šo dienu kopā ar mums!👇 Spiediet "Follow", lai nepalaistu garām nākamās epizodes, un noteikti nosūtiet šo epizodi savai mammai, lai dalītos svētku priekā! ❤️

Vai eksistē grāmata, kas iemācītu būt par perfektu vecāku? Visticamāk, nē, taču mūsu bērni paši ir mūsu lielākie skolotāji. Gaidot Mātes dienu, šajā sarunā pie mums viesojas mūziķe un trīs brīnišķīgu meitu mamma – Ance Krauze. Kopā ar Ingu Akmentiņu-Smildziņu mēs ienirstam tēmās, kas liks pasmaidīt, aizdomāties un, iespējams, ieraudzīt arī savas ģimenes ikdienu no malas.👇 Šajā epizodē runājam par:Mammas lomas līkločiem: kā mainās vecāku pieeja, bērniem augot – no stingras kontroles un hronometriem , līdz paļāvībai un ļaušanai bērniem pašiem izvēlēties savu dzīves ceļu. Ikdienas izaicinājumiem: pusaudžu vecuma pārbaudījumi , viedierīču lietošana ģimenē un zelta noteikums par telefonu nolikšanu malā kopīgu vakariņu laikā. Laiku sev: kā skriešana palīdz uzturēt ne tikai lielisku fizisko formu, bet galvenokārt rūpēties par mentālo veselību, iegūt enerģiju un sakārtot domas. Ģimenes spēku: īpašie mirkļi, kad ģimene apvienojas kopīgā dziesmā, smiekli par ikdienas pārpratumiem un meitu savstarpējās attiecības. Šī saruna ir kā atgādinājums – mums nav jābūt ideālām, mums vienkārši ir jādara tas, ko jūtam, jāmīl savi bērni un jāļauj viņiem būt laimīgiem.Mātes dienai veltīto sarunu sēriju atbalsta TELE2.

Viedierīces arvien biežāk kļūst par iemeslu konfliktiem un emocionālai atsvešinātībai mūsu vistuvāko cilvēku vidū. Mēs bieži aizraujamies ar ekrāna laika ierobežošanu bērniem, taču reti esam gatavi atzīt, ka visstingrākie noteikumi patiesībā ir nepieciešami mums pašiem – pieaugušajiem.Latvijas Vecāku organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa sarunājas ar psiholoģijas doktori Sabīni Bērziņu par to, kā atgūt kontroli pār savu laiku, mazināt ekrānu radīto stresu un veidot jēgpilnākas attiecības ģimenē. Saskaņā ar "Tele2" veikto aptauju "Viedierīču lietošana ģimenē. Vai lietojam par daudz?", 45% cilvēku atzīst, ka ekrānu dēļ mājās izceļas konflikti. Lai gan konflikti var šķist negatīvi, tie bieži vien ir vienīgais veids, kā pamanīt, ka sarunu biedrs ir fiziski klātesošs, bet prātā – pilnībā pazudis savā tālrunī.👇 Šajā sarunā mēs apspriežam:Pārmērīgs patēriņš: mileniāļu paaudze ekrānos vidēji pavada 5 stundas un 20 minūtes dienā, bet jaunākā paaudze – pat 6 stundas.Tehnoloģiju dizains: viedierīces un sociālo tīklu algoritmi ir īpaši izstrādāti, lai maksimāli ilgi noturētu mūsu uzmanību. Tas darbojas līdzīgi kā "čipsu paka" – bioloģiski mēs nespējam apstāties pie pāris gabaliņiem.Neapzināta rīcība: bieži vien mēs slīgstam bezmērķīgā satura ritināšanā jeb doomscrolling, pavadot stundu telefonā un nespējot atcerēties, ko tieši tur redzējām.Salīdzināšanās epidēmija un lētais dopamīnsMūsdienu saturs ir spilgts un emocionāli uzlādēts – vienas minūtes laikā mēs varam izdzīvot prieku, sašutumu, bailes un dusmas, kas milzīgi pārslogo mūsu prātu.Kā atgūt kontroli? Praktiski ieteikumi ģimenēmTele 2 aptaujas dati rāda, ka 70% ģimeņu nav nekādu ekrānu lietošanas noteikumu. Tomēr robežu noteikšana ir vitāli svarīga mūsu mentālajai veselībai.Mērķtiecīga lietošana: līdzīgi kā ar televizoru vai došanos uz veikalu ar iepirkumu sarakstu – pirms atbloķēt telefonu, atbildiet sev uz jautājumu: kādam nolūkam es to tagad daru?Galvenais mērķis nav pilnībā atteikties no tehnoloģijām, bet gan apzināties to ietekmi. Pārstājot būt "digitāliem lūriķiem" , mēs varam atgūt patiesu, klātienes komunikāciju, kas uztur labvēlīgas un dziļas savstarpējās attiecības.

Viss sākās ar vienu komentāru sociālajos tīklos! Kad pie kāda Latvijas Vecāku organizācijas raidījuma Elīna Strautmane komentāros pajautāja: "Man ir četri bērni, kāpēc mani neviens neintervē?" Mēs Latvijas Vecāku organizācijā šo izaicinājumu ar prieku pieņēmām. Jo tieši dažādi skatpunkti un reāla dzīves pieredze ir mūsu lielākā vērtība!Šajā epizodē Inga Akmentiņa-Smildziņa aicina uz sarunu Elīnu Strautmani – juristi, uzņēmēju un četru bērnu (vecumā no 6 līdz 21 gadam) mammu. Viņas pieredze ir apliecinājums tam, kā iestāties par saviem bērniem un nebaidīties mainīt lietas, kas nedarbojas.📌 Šajā sarunā apspriežam:Paaudžu atšķirības: kā bērni ir mainījušies pēdējo 20 gadu laikā un kāpēc mūsdienu bērni ir emocionāli jūtīgāki un atvērtāki.Patstāvība un sadzīve: kāpēc ir vitāli svarīgi dēliem iemācīt uzcept omleti, izmazgāt drēbes un sakārtot māju.Sistēmas skolas vs. bērna individuālais ceļš: kāpēc Elīna izlēma izņemt bērnus no lielajām valsts skolām un kā pāreja uz mazāku, atbalstošāku vidi palīdzēja bērniem izvairīties no izdegšanas un atklāt savus talantus.Mūžīgā dilemma: kā sabalansēt personīgās ambīcijas, juristes un uzņēmējas karjeru ar vēlmi būt klātesošai mammai un saglabāt bērnu emocionālo veselību.Komentētāju kultūra: kāpēc internetā cilvēki mēdz būt tik nežēlīgi un kāpēc mēs kā sabiedrība tik bieži aizmirstam par vienkāršu sirsnību un paldies pateikšanu.Individuālais laiks: kāpēc ir tik svarīgi ieviest tradīciju pavadīt laiku divatā ar katru no bērniem.Elīna sevi sauc par "māti revolucionāri" , kura ir gatava cīnīties par savu bērnu labklājību. Šī epizode ir domāta visiem vecākiem, kuri meklē iedvesmu, atbalstu un reālas dzīves atziņas bez izpušķojumiem.Dzeram Tiny Giant kafiju, cienājamies ar Skrīveru saldumiem un runājam par dzīvi tādu, kāda tā ir!

Kāpēc bērni stundās mēdz uzlikt kājas uz galda un par ko tas liecina? Kāpēc pedagoga teiktais "viss nāk no ģimenes" bieži vien ir ērts, bet neauglīgs aizbildinājums? Un kā mūsu pašu – pieaugušo – savstarpējā komunikācija un konflikti čatos ietekmē to, kā bērni jūtas klasē?Šajā Latvijas Vecāku organizācijas raidījuma epizodē, gaidot pirmo vecāku un skolu sadarbībai veltīto konferenci "Pamats", Latvijas Vecāku organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa sarunājas ar "KiVa" treneri Evitu Kalniņu. Mēs iedziļināmies jautājumos par skolas vidi, vardarbību bērnu starpā un to, kā mēs, pieaugušie, paši veidojam šo problēmu cēloņus.Konference “Pamats”Lai stiprinātu vecāku un skolas sadarbību un veidotu vienotu redzējumu par bērnu izglītību Latvijā, Latvijas Vecāku organizācija turpmāk reizi gadā rīkos Vecāku un skolu konferenci “Pamats”. Konference veidota kā sadarbības platforma, kur vienkopus satiekas vecāki, skolu vadītāji, pedagogi, izglītības politikas veidotāji, pašvaldību pārstāvji, nevalstiskās organizācijas un sociālie partneri – lai diskutētu par būtiskākajiem jautājumiem izglītībā un meklētu kopīgus risinājumus bērnu labākajās interesēs.Pirmā konference “Pamats” notiks 15. aprīlī Rīgā, Hanzas peronā (Hanzas iela 16A), un tajā plānots pulcēt vismaz 400 dalībnieku no visas Latvijas. Pasākuma centrā būs pamatizglītības posms (1.–9. klase), īpašu uzmanību pievēršot vecāku un skolas sadarbībai, mācīšanās kultūras attīstībai un bērnu atbalstam mācību procesā.Konferenci rīko Latvijas Vecāku organizācija, to atbalsta VIAA īstenotais projekts “Skola-kopienā” un Izglītības un zinātnes ministrija. Pasākums tiek organizēts Eiropas Sociālā fonda Plus projekta Nr. 4.2.3.1/1/24/I/001 “Skola – kopienā” ietvaros. Atbalsta: Rīgas valstspilsētas pašvaldība un Latvijas Mobilais Telefons.

Kas notiek ar bērniem, kuri paliek nepamanīti lielo klašu burzmā? Kā mēs varam viņiem palīdzēt, pirms viņi izkrīt no izglītības sistēmas? Šajā epizodē Latvijas Vecāku organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa sarunājas ar Aiju Kalvāni, projekta "Skola - kopienā" vadītāju. Mēs sarunājamies par to, ka skola nav tikai izolēta vieta zināšanu apguvei – tai jākļūst par vietu, kas apvieno visu bērnam apkārt esošo kopienu. Aija atklāj, kā projektā iesaistītie mentori palīdz jauniešiem atgūt motivāciju , kādi ir pirmie iedvesmojošie veiksmes stāsti un kāpēc sadarbība starp skolu un vecākiem prasa mērķtiecīgu darbu no abām pusēm.Konference “Pamats”Lai stiprinātu vecāku un skolas sadarbību un veidotu vienotu redzējumu par bērnu izglītību Latvijā, Latvijas Vecāku organizācija turpmāk reizi gadā rīkos Vecāku un skolu konferenci “Pamats”. Konference veidota kā sadarbības platforma, kur vienkopus satiekas vecāki, skolu vadītāji, pedagogi, izglītības politikas veidotāji, pašvaldību pārstāvji, nevalstiskās organizācijas un sociālie partneri – lai diskutētu par būtiskākajiem jautājumiem izglītībā un meklētu kopīgus risinājumus bērnu labākajās interesēs.Pirmā konference “Pamats” notiks 15. aprīlī Rīgā, Hanzas peronā (Hanzas iela 16A), un tajā plānots pulcēt vismaz 400 dalībnieku no visas Latvijas. Pasākuma centrā būs pamatizglītības posms (1.–9. klase), īpašu uzmanību pievēršot vecāku un skolas sadarbībai, mācīšanās kultūras attīstībai un bērnu atbalstam mācību procesā.Konferenci rīko Latvijas Vecāku organizācija, to atbalsta VIAA īstenotais projekts “Skola-kopienā” un Izglītības un zinātnes ministrija. Pasākums tiek organizēts Eiropas Sociālā fonda Plus projekta Nr. 4.2.3.1/1/24/I/001 “Skola – kopienā” ietvaros. Atbalsta: Rīgas valstspilsētas pašvaldība un Latvijas Mobilais Telefons.

Katrs vecāks ir piedzīvojis vakaru, kad bērns atsakās iet gulēt, jo istabā ir tumšs vai skapī slēpjas mošķis. Bet vai zināji, ka šie izdomātie briesmoņi visbiežāk ir paša bērna neatpazītās un neizpaustās emocijas? Šajā sarunā Latvijas Vecāku organizācijas pārstāve Ella Karele izjautā RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas ārsti psihoterapeiti Leldi Loginu par to, kā palīdzēt bērniem tikt galā ar bailēm. Mēs runājam par visu – sākot no tipiskām bailēm no tumsas, ar ko saskaras 50% līdz 80% bērnu , līdz pat sarežģītām tēmām, piemēram, kā bērnam izskaidrot nāvi un kā atpazīt psihosomatiskas vēdersāpes. Uzzini praktiskus padomus, kā būt par drošu atbalstu savam bērnam un kādas ir trīs galvenās kļūdas, no kurām vecākiem noteikti jāizvairās.

Kas sagaida jauniešus nākotnes darba tirgū? Kuras profesijas drīzumā izzudīs, bet kurās būs milzīgs pieprasījums pēc jauniem speciālistiem? Šajā Latvijas Vecāku organizācijas raidījuma epizodē sarunājamies ar izglītības un zinātnes ministri Daci Melbārdi par to, kā tehnoloģiju attīstība, mākslīgais intelekts un zaļā transformācija neatgriezeniski maina mūsu karjeras iespējas un to, ko mēs sagaidām no izglītības sistēmas. Sarunu vada Latvijas Vecāku organizācijas parstāvis Klāvs Smildziņš.Saruna notiek gatavojoties gaidāmajai vecāku un skolu konferencei “Pamats”.Konference “Pamats”Lai stiprinātu vecāku un skolas sadarbību un veidotu vienotu redzējumu par bērnu izglītību Latvijā, Latvijas Vecāku organizācija turpmāk reizi gadā rīkos Vecāku un skolu konferenci “Pamats”. Konference veidota kā sadarbības platforma, kur vienkopus satiekas vecāki, skolu vadītāji, pedagogi, izglītības politikas veidotāji, pašvaldību pārstāvji, nevalstiskās organizācijas un sociālie partneri – lai diskutētu par būtiskākajiem jautājumiem izglītībā un meklētu kopīgus risinājumus bērnu labākajās interesēs.Pirmā konference “Pamats” notiks 15. aprīlī Rīgā, Hanzas peronā (Hanzas iela 16A), un tajā plānots pulcēt vismaz 400 dalībnieku no visas Latvijas. Pasākuma centrā būs pamatizglītības posms (1.–9. klase), īpašu uzmanību pievēršot vecāku un skolas sadarbībai, mācīšanās kultūras attīstībai un bērnu atbalstam mācību procesā.Konferenci rīko Latvijas Vecāku organizācija, to atbalsta VIAA un Izglītības un zinātnes ministrija. Pasākums tiek organizēts Eiropas Sociālā fonda Plus projekta Nr. 4.2.3.1/1/24/I/001 “Skola – kopienā” ietvaros. Atbalsta: Rīgas valstspilsētas pašvaldība.

Šajā sarunā Latvijas vecāku organizācijas vadītāja Inga Akmetiņa-Smildziņa tiekas ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāju Ingu Vanagu. Gatavojoties vecāku un skolu konferencei "Pamats", abas ekspertes diskutē par skolas un ģimenes sadarbības izaicinājumiem un iespējām Latvijā. Lai gan kopumā vecāku un skolas sadarbība tiek vērtēta augstu, Inga Vanaga uzsver, ka daļa agresīvi noskaņotu vecāku spēj sabojāt skolas ikdienu gan bērniem, gan pedagogiem, bieži vien kļūstot par iemeslu jauno skolotāju aiziešanai no darba.Sarunā tiek meklētas atbildes uz to, kā veidot veselīgu dialogu un kāpēc atbildība par bērna labklājību ir jādala abām pusēm.Konference “Pamats”Lai stiprinātu vecāku un skolas sadarbību un veidotu vienotu redzējumu par bērnu izglītību Latvijā, Latvijas Vecāku organizācija turpmāk reizi gadā rīkos Vecāku un skolu konferenci “Pamats”. Konference veidota kā sadarbības platforma, kur vienkopus satiekas vecāki, skolu vadītāji, pedagogi, izglītības politikas veidotāji, pašvaldību pārstāvji, nevalstiskās organizācijas un sociālie partneri – lai diskutētu par būtiskākajiem jautājumiem izglītībā un meklētu kopīgus risinājumus bērnu labākajās interesēs.Pirmā konference “Pamats” notiks 15. aprīlī Rīgā, Hanzas peronā (Hanzas iela 16A), un tajā plānots pulcēt vismaz 400 dalībnieku no visas Latvijas. Pasākuma centrā būs pamatizglītības posms (1.–9. klase), īpašu uzmanību pievēršot vecāku un skolas sadarbībai, mācīšanās kultūras attīstībai un bērnu atbalstam mācību procesā.Konferenci rīko Latvijas Vecāku organizācija, to atbalsta VIAA un Izglītības un zinātnes ministrija. Pasākums tiek organizēts Eiropas Sociālā fonda Plus projekta Nr. 4.2.3.1/1/24/I/001 “Skola – kopienā” ietvaros. Atbalsta: Rīgas valstspilsētas pašvaldība.

Vai esat piedzīvojuši rītus, kad pirms svarīga notikuma bērnam pēkšņi sāp vēders vai pat paceļas temperatūra? Mēs bieži meklējam vīrusus vai vainojam nepareizu pārtiku, bet dažreiz atbilde slēpjas pavisam citur – bērna emociju pasaulē. Šajā epizodē mēs šķetinām psihosomatikas noslēpumus un meklējam atbildes uz jautājumu: kā neizteiktas jūtas pārvēršas reālās fiziskās sāpēs? Latvijas Vecāku organizācijas studijā viesojas sertificēta ārste psihoterapeite un ģimenes ārste Līva Mača. Sarunu vada Ella Karele no Latvijas Vecāku organizācijas.📌 Šajā sarunā uzzināsi:Kas ir psihosomatika: kāpēc mūsu prāta un ķermeņa saikne ir tik cieša.Emociju valoda: kā palīdzēt bērnam atpazīt un nosaukt savas jūtas pirms tās pārtop slimībā.Kāpēc sāpes ir īstas: kāpēc nekad nevajadzētu bērnam teikt, ka "tas ir tikai tavā galvā".Ārsta nozīme: kāpēc pirms emocionālo iemeslu meklēšanas vienmēr ir jāizslēdz fiziskas saslimšanas pie ģimenes ārsta.Zelta vidusceļš: kad bērnam tiešām vajag palikt mājās, un kad – drosmīgi doties uz skolu.

Vai skola ir vieta, kur bērns jūtas piederīgs un sadzirdēts, vai tikai vieta, kur "atsēdēt" stundas un justies kā tūristam? Kāpēc sadarbība starp vecākiem un pedagogiem nav tikai formalitāte, bet gan izšķirošs faktors bērna panākumiem un labsajūtai? Šajā Latvijas Vecāku organizācijas raidījuma epizodē Inga Akmentiņa-Smildziņa sarunājas ar Latvijas Universitātes profesori un psiholoģi Baibu Martinsoni. Mēs meklējam atbildes uz to, kā ikdienā veidot uzticībā balstītu skolas kopienu un kā rīkoties, kad sadarbība sāk buksēt.Konference “Pamats”Lai stiprinātu vecāku un skolas sadarbību un veidotu vienotu redzējumu par bērnu izglītību Latvijā, Latvijas Vecāku organizācija turpmāk reizi gadā rīkos Vecāku un skolu konferenci “Pamats”. Konference veidota kā sadarbības platforma, kur vienkopus satiekas vecāki, skolu vadītāji, pedagogi, izglītības politikas veidotāji, pašvaldību pārstāvji, nevalstiskās organizācijas un sociālie partneri – lai diskutētu par būtiskākajiem jautājumiem izglītībā un meklētu kopīgus risinājumus bērnu labākajās interesēs.Pirmā konference “Pamats” notiks 15. aprīlī Rīgā, Hanzas peronā (Hanzas iela 16A), un tajā plānots pulcēt vismaz 400 dalībnieku no visas Latvijas. Pasākuma centrā būs pamatizglītības posms (1.–9. klase), īpašu uzmanību pievēršot vecāku un skolas sadarbībai, mācīšanās kultūras attīstībai un bērnu atbalstam mācību procesā.Konferenci rīko Latvijas Vecāku organizācija, to atbalsta VIAA un Izglītības un zinātnes ministrija. Pasākums tiek organizēts Eiropas Sociālā fonda Plus projekta Nr. 4.2.3.1/1/24/I/001 “Skola – kopienā” ietvaros. Atbalsta: Rīgas valstspilsētas pašvaldība.

Bērniņa ienākšana ģimenē ir brīnums, bet būsim godīgi – tas ir arī laiks, kas pilns ar nezināmo. Lai izaudzinātu bērnu, ir vajadzīgs "ciems", taču šis ciems patiesībā ir nepieciešams vecākiem, lai viņi varētu parūpēties par sevi un savu mazuli.Šajā Latvijas Vecāku organizācijas raidījuma epizodē mēs dodamies dziļāk par ikdienas autiņbiksīšu maiņu un barošanu. Kopā ar psiholoģi un PEP mammu (pirmās emocionālās palīdzības speciālisti) Līgu Zelmeni mēs runājam par jauno vecāku un mazuļu nervu sistēmu, emocionālo saikni un izlādēšanās nozīmi. Mēs laužam mītu par to, ka zīdainis būtu jātrenē patstāvībai un viņam būtu "jārūda raksturs". Tā vietā atklājam, kāpēc pirmajos mēnešos pilnīga atkarība no mammas ir mazuļa izdzīvošanas pamatā un kā vecāku iekšējais stāvoklis burtiski veido bērna pasaules uztveri.Šī saruna tapusi Labklājības ministrijas kampaņas "Mazi mirkļi veido lielas attiecības" ietvaros.

Kas paliek pāri, kad esam aizmirsuši visu skolā konkrēti iemācīto? Šajā epizodē mēs tiekamies ar Latvijas Universitātes profesoru un padomes priekšsēdētāju Mārci Auziņu, lai meklētu atbildes uz būtiskiem jautājumiem par izglītības nākotni un tās patieso jēgu. Konference “Pamats”Lai stiprinātu vecāku un skolas sadarbību un veidotu vienotu redzējumu par bērnu izglītību Latvijā, Latvijas Vecāku organizācija turpmāk reizi gadā rīkos Vecāku un skolu konferenci “Pamats”. Konference veidota kā sadarbības platforma, kur vienkopus satiekas vecāki, skolu vadītāji, pedagogi, izglītības politikas veidotāji, pašvaldību pārstāvji, nevalstiskās organizācijas un sociālie partneri – lai diskutētu par būtiskākajiem jautājumiem izglītībā un meklētu kopīgus risinājumus bērnu labākajās interesēs.Pirmā konference “Pamats” notiks 15. aprīlī Rīgā, Hanzas peronā (Hanzas iela 16A), un tajā plānots pulcēt vismaz 400 dalībnieku no visas Latvijas. Pasākuma centrā būs pamatizglītības posms (1.–9. klase), īpašu uzmanību pievēršot vecāku un skolas sadarbībai, mācīšanās kultūras attīstībai un bērnu atbalstam mācību procesā.Konferenci rīko Latvijas Vecāku organizācija, to atbalsta VIAA un Izglītības un zinātnes ministrija. Pasākums tiek organizēts Eiropas Sociālā fonda Plus projekta Nr. 4.2.3.1/1/24/I/001 “Skola – kopienā” ietvaros.

Birokrātija – vārds, kas daudziem asociējas ar bezgalīgām veidlapām un neizprotamiem noteikumiem. Šajā raidījuma epizodē Latvijas vecāku organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa aicina uz sarunu Jāni Endziņu (LTRK valdes padomnieku un birokrātijas mazināšanas grupas vadītāju), lai runātu par to, kāpēc birokrātijas mazināšana šobrīd ir viens no aktuālākajiem jautājumiem Latvijā. Sarunā uzzināsi, kā atšķirt reāli nepieciešamus drošības noteikumus no liekas papīru smērēšanas (piemēram, kāpēc siltumnīcai nevajag tādus pašus saskaņojumus kā tiltam pār Daugavu) , kā aprēķināt viena lieka papīra izmaksas miljonos eiro un kādi ir lielākie līdzšinējie panākumi būvniecības jomā. Tāpat runāsim par to, kā palīdzēt valsts un pašvaldību iestādēm pašām kļūt ieinteresētām mazināt savu birokrātisko slogu. Svarīgākais – tu vari palīdzēt! Neklusē un neburkšķi tikai virtuvē vai sociālajos tīklos! Ja saskaries ar lieku birokrātiju, velti 5 minūtes un iesniedz savu priekšlikumu vietnē: atmetambirokratiju.lv. Katrs pieteikums tiek izlasīts un vērtēts!

Vai zinājāt, ka mūsdienu bērniem arvien biežāk trūkst spējas fantazēt? Kāpēc tā notiek un ko mēs, pieaugušie, varam darīt, lai bērnu valoda, domāšana un tekstu izpratne veiksmīgi veidotos jau no agras bērnības? Šajā Latvijas Vecāku organizācijas raidījumā, kas top, gaidot pirmo Pasaku festivālu , Inga Akmentiņa-Smildziņa (Latvijas Vecāku organizācijas vadītāja) sarunājas ar Inu Dinsbergu – pieredzējušu logopēdi un Rīgas 81. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāju. Mēs runājam par reālām un praktiskām lietām: sākot no viedierīču ietekmes un pasaku lasīšanas nozīmes , beidzot ar to, kāpēc bērnam ir svarīgi grauzt cietu pārtiku un kā ikdienā trenēt fonemātisko dzirdi. Interviju sēriju atbalsta Izglītības un zinātnes ministrija. Noskatieties šo sarunu un iegūstiet vērtīgus, ikdienā viegli pielietojamus padomus sava bērna attīstībai! 🏰🎈 Saruna notiek, gaidot pirmo Pasaku festivālu, ko mēs, Latvijas Vecāku organizācija, rīkojam, lai rosinātu vecākus veidot valodas bagātu vidi mājās.🧚‍♀️ 🏰 👑 🦄 Pasaku festivāls 2026 Norises laiks: sestdien, 21. martā, no plkst. 11.00 līdz 15.00Norises vieta: Rīgā, Tallinas kvartāla Angārā un Koncertzālē Ieeja: bez maksasRīko: Latvijas Vecāku organizācijaPasaku festivālu līdzfinansē: Izglītības un zinātnes ministrija

Sievieti, kuras balss spēja aizkustināt tūkstošus, ikdienā mājās sagaida nevis ovācijas, bet gan gluži citas, daudz personīgākas rūpes – mīlestība, siltums un neliela, bet ļoti dzīvīga deva haosa. Viņa ir atpazīstama dziedātāja un tagad arī divu bērnu māmiņa – Ieva Sutugova. Sarunā, kas norisinājās Labklājības ministrijas kampaņas "Mazi mirkļi veido lielas attiecības" ietvaros, Ieva atklāti un sirsnīgi dalījās pārdomās ar Latvijas vecāku organizācijas pārstāvi Ellu Kareli. Viņas stāsts atklāj gan priekus un izaicinājumus, ar kuriem saskaras jaunie vecāki, gan to, kā saglabāt sevi un veselo saprātu mūsdienu izaicinošajā informatīvajā telpā.

Vai audzināt dvīņus nozīmē dubultas grūtības vai tomēr dubultu prieku? Vecāku organizācija uz sarunu aicināja fotogrāfu un divu bērnu tēti Mārci Gaujenieti, lai atklāti parunātu par to, kāda ir reālā ikdiena, audzinot divgadniekus — Emīliju un Magnusu.Saruna notiek Labklājības ministrijas kampaņas "Mazi mirkļi veido lielas attiecības" ietvaros un tā ir piepildīta ar humoru, vērtīgām atziņām un praktiskiem padomiem ikvienam vecākam, kurš meklē līdzsvaru starp darbu, ģimeni un personīgo laiku.. Kampaņu "Mazi mirkļi veido lielas attiecības" veido Latvijas Vecāku organizācija.👇 Mārcis dalās pieredzē par:Rīta hronikām: kā veiksmīgi uzsākt dienu, kad nakts laikā bērni cēlušies vairākkārt. Adaptāciju dārziņā: kāpēc viņu ģimene izvēlējās bērnudārza gaitas uzsākt jau no viena gada vecuma. Ceļošanas izaicinājumiem: piedzīvojumi Berlīnē un Kanāriju salās, un kā izturēt sešu stundu lidojumu ar diviem mazuļiem. Vecāku "izdzīvošanas" komplektu: kāpēc ir svarīgi bērnus likt gulēt laicīgi un kā sports palīdz saglabāt veselo saprātu. Tēta superspēju: prasmi nolasīt situāciju bērnu laukumiņā un paredzēt, kurš no bērniem pirmais mēģinās izdarīt ko bīstamu.

Bērna izglītība sākas nevis skolas solā vai bērnudārzā, bet gan mājās – ar pirmo šūpuļdziesmu, sirsnīgu pasaku un dzīvu sarunu. Gatavojoties gaidāmajam Pasaku festivālam, Latvijas vecāku organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa aicināja uz sarunu Izglītības un zinātnes ministri Daci Melbārdi. Šīs sarunas centrā ir lasītprasme, tekstpratība un tas, cik neatsverama bērna attīstībā ir valodas bagāta vide jau no pašām pirmajām dzīves dienām.🏰🎈 Saruna notiek, gaidot pirmo Pasaku festivālu, ko mēs, Latvijas Vecāku organizācija, rīkojam, lai rosinātu vecākus veidot valodas bagātu vidi mājās.🧚‍♀️ 🏰 👑 🦄 Pasaku festivāls 2026 Norises laiks: sestdien, 21. martā, no plkst. 11.00 līdz 15.00Norises vieta: Rīgā, Tallinas kvartāla Angārā un Koncertzālē Ieeja: bez maksasRīko: Latvijas Vecāku organizācijaPasaku festivālu līdzfinansē: Izglītības un zinātnes ministrija

Uz skatuves viņš ir grupas "Sudden Lights" līderis, kura balss aizrauj tūkstošus, taču mājās viņš ir tētis divarpus gadus vecajam Miķelim. Andrejs Reinis Zitmanis stāsta par to, kā roka šūpuļdziesmas, "nepareizi" uzbūvētas Lego mājas un vienas un tās pašas grāmatas lasīšana simto reizi māca pacietību un ļauj no jauna piedzīvot bērnību. Saruna notiek Labklājības ministrijas kampaņas "Mazi mirkļi veido lielas attiecības" ietvaros un Andrejs Reinis Zitmanis dalās pārdomās par tēva lomu, bērnību, radošumu un ģimenes ikdienu. Kampaņu "Mazi mirkļi veido lielas attiecības" veido Latvijas Vecāku organizācija.Kļūšana par vecāku ir transformācija, kas maina ne tikai dienas ritmu, bet pašu cilvēka būtību. Andrejam šis ceļš sākās pirms divarpus gadiem – laikā, kad viņa karjera ar grupu "Sudden Lights" uzņēma vēl nebijušus apgriezienus. Atskatoties uz šo laiku, mūziķis atzīst, ka tēva loma ir intuitīvs process, kurā galvenā mācībstunda ir būšana "šeit un tagad".

Viņi ir vieni no Latvijas spilgtākajām TV un radio personībām, taču aiz ekrāna un mikrofoniem Rūta un Kaspars Dvinski ir vecāki trim meitām – Grietai, Dorai un pastarītei Trīnei. Sarunā ar Latvijas Vecāku organizācijas vadītāju Ingu Akmentiņu-Smildziņu Dvinski stāsta par rīta loģistiku, kas līdzinās militārai operācijai, par bailēm, kas nāk komplektā ar mīlestību, un par to, kā nepazaudēt vienam otru starp bērnu niķiem un autiņbiksītēm.Saruna notiek Labklājības ministrijas kampaņas "Mazi mirkļi veido lielas attiecības" ietvaros. Kampaņu veido Latvijas Vecāku organizācija.Viens no vērtīgākajiem Dvinsku ģimenes atklājumiem ir apzināta "viens pret viens" laika plānošana ar bērniem. Ģimenē, kurā aug trīs bērni, uzmanības deficīts ir reāls drauds, tāpēc Rūta un Kaspars ir ieviesuši īpašu stratēģiju."Mēs ļoti apzināti cenšamies ieplānot brīžus, kad katram bērnam veltām nedalītu uzmanību," stāsta Rūta. "Piemēram, Kaspars brauc ar vecāko meitu uz basketbola spēli – tikai ar viņu. Es braucu ar vidējo bērnu mini ceļojumā. Arī trešajam bērnam kādreiz ir jābūt vienīgajam."

Ikdienas skrējienā un vēlmes dot saviem bērniem pašu labāko, mēs, vecāki, bieži mēdzam apmaldīties grandiozās ekspektācijās. Attiecības starp vecākiem un bērniem neveidojas vienā lielā notikumā. Tās aug ikdienā – mazās sarunās, kopīgās pastaigās un vienkāršā kopā būšanā. Ārsts psihoterapeits Artūrs Miksons atklāj, kāpēc tieši mazie mirkļi ir tie, kas būvē bērna personību, un kā vecākiem iemācīties nelaist tos garām.Saruna notiek Labklājības ministrijas kampaņas "Mazi mirkļi veido lielas attiecības" ietvaros. Kampaņu veido Latvijas Vecāku organizācija.Kas patiesībā stiprina attiecības?Kvalitatīva kopā būšana nenozīmē obligāti kļūt par bērnu izklaidētāju. Lūk, dažas Miksona atziņas par to, kā veidot saikni dabiski:Atrodi savu komforta zonu: ja tev nepatīk zīmēt kopā ar bērnu, jums tas nav jādara – varat vienkārši sēdēt parkā un pētīt koku lapas.Ielaid bērnu savā pasaulē: tētis var paņemt bērnu līdzi uz garāžu, lai vienkārši parādītu instrumentus, akumulatorus vai mašīnas. Bērns ar sajūsmu skatīsies un priecāsies par to, ka viņam ir ļauts piedalīties vecāka aizraušanās procesā.Vienkāršas lietas paliek atmiņā: pat saldējuma gatavošana mājās tikai divas reizes var kļūt par vienu no bērna spilgtākajām un mīļākajām atmiņām par tēti.Nevajag visu pārvērst par skolu: bērnam nav nemitīgi kaut kas jāmāca vai jāstimulē; reizēm visvērtīgākais ir ļaut bērnam mazliet garlaikoties, nedarot neko.

Vai zinājāt, ka vecākiem būtu jāpārtīra bērnu zobi līdz pat 12 gadu vecumam? Šajā Vecāku organizācijas raidījuma epizodē viesojas Elīna Krūziņa, zobu higiēniste no ortodontijas klīnikas "Concordia", lai kliedētu mītus un sniegtu praktiskus padomus par bērnu mutes veselību.Mēs runājam par visu – sākot no brīža, kad bērna mutē parādās pirmais zobiņš, līdz pat pusaudžu gadu izaicinājumiem un pareizai tehnoloģiju izvēlei.Šajā epizodē uzzināsiet:🔹 Kad jāsāk tīrīt zobi? Higiēna sākas līdz ar pašu pirmo zobiņu, parasti ap sešu mēnešu vecumu. 🔹 Zobu pastas dozēšana: kāpēc līdz 2 gadu vecumam pietiek ar rīsa grauda lieluma pastas daudzumu un kāpēc ir svarīgi ievērot fluorīda koncentrāciju (1000 ppm). 🔹 Pirmā vizīte pie zobārsta: kāpēc pirmo reizi speciālists būtu jāapmeklē jau līdz viena gada vecumam. 🔹 Elektriskā pret manuālo birsti: kāpēc elektriskā zobu birste ir par 100% efektīvāka un kā tā palīdz bērnam pierast pie vizītēm kabinetā. 🔹 Uztura "slazdi": patiesība par svaigi spiestām sulām, kas var saturēt tikpat daudz cukura kā saldināts ūdens. 🔹 Slepenie ienaidnieki: kā inhalācijas un medikamenti slimošanas laikā var strauji sabojāt bērna zobu emalju.🔹 Pusaudžu higiēna: kā motivēt pusaudzi rūpēties par zobiem hormonālo pārmaiņu laikā.

Vai zinājāt, ka Latvijā vairāk nekā 90% bērnu ir kariesa pieredze? Šajā raidījuma epizodē Latvijas vecāku organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa sarunājas ar RSU vadošo pētnieci un bērnu zobārsti Ilzi Maldupu par to, kā pārmērīgs cukura patēriņš grauj ne tikai mūsu zobus, bet visu organismu kopumā.👇 Šajā epizodē uzzināsi:Kāpēc cukurs ir "lētākā kalorija" un kāpēc to pievieno pat produktiem, kurus uzskatām par veselīgiem.Mikrobioma nozīme: kā cukurs "izēd" labās baktērijas un kāpēc tas ir tieši saistīts ar depresiju un pat pašnāvību risku pieaugušā vecumā.Pirmās 1000 dienas: kāpēc uzturs līdz divu gadu vecumam ietekmē sirds slimību un onkoloģijas risku pēc 40 gadiem.Industrijas viltības: kāpēc "beibīšu pārtika" un marķējumi var būt maldinoši.Praktiski padomi: kā atšķirt "īstu ēdienu" no ultra-pārstrādātiem produktiem un kāpēc ir vērts izvairīties no saldumiem līdz bērna 3 gadu vecumam.

Bērnudārza gaitu uzsākšana bieži vien nāk komplektā ar nebeidzamām iesnām un negaidītiem vīrusiem, īpaši ziemas periodā. Vai no tā var izvairīties? Kā atšķirt parastas iesnas no nopietnākas saslimšanas vai alerģijas? Un kāpēc temperatūra ne vienmēr ir ienaidnieks?Šajā Latvijas Vecāku organizācijas epizodē pie mums viesojas bērnu pediatre Dana Isarova, lai kliedētu vecāku bažas un sniegtu praktiskus, realitātē balstītus padomus. Mēs runājam par imunitātes veidošanos (kuru ārste trāpīgi salīdzina ar auto vadīšanas apgūšanu) , pareizu zāļu došanu , nebeidzamajiem vēdera vīrusiem un to, kāpēc vecākiem ir jābeidz sevi vainot bērna slimošanā.Ja tavs bērns drīz dosies uz dārziņu vai jau atrodas mūžīgajā "puņķu fāzē", šī saruna ir tieši tev!Paldies Philips Latvija par Philips LatteGo Café Aromis kafijas automātu un Tiny Giant Latvijā ražotām kafijas pupiņām gardākai sarunai.Mēs atrodamies Latvijas Vecāku organizācijas studijā, kas iekārtota ar mēbelēm no Decco centra Inovation dīvānu salona: inno.lv

Kāpēc ir svarīgi nosaukt lietas īstajos vārdos? Vai digitālajā laikmetā mēs nezaudējam spēju sarunāties un fantazēt? Un kāpēc vecākiem nevajadzētu baidīties lasīt bērniem priekšā, pat ja balss dreb? Par valodu, lasīšanu un dzīves garšas atgūšanu sarunājas aktrise, runas pedagoģe un grāmatu autore Zane Daudziņa un "Latvijas Vecāku organizācijas" vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.Zane Daudziņa valodu definē kā kaut ko daudz dziļāku par vienkāršu vārdu krājumu. "Valoda ir tautas asinsrite," viņa uzsver. "Cilvēka dzīvē valoda ir būtisks pamatdzīvības elements, bez kā tā dzīve būtu tikai eksistence." Viņasprāt, spēja izteikties un uztvert pasauli caur vārdiem ir neatņemama cilvēciska kategorija, kas ir jālolo.Sarunu sēriju par priekšā lasīšanas nozīmi un valodas bagātu vidi mājās atbalsta Izglītības un zinātnes ministrija.

Mūsdienās vecāki bieži saskaras ar izaicinājumiem pie vakariņu galda: viens bērns ēd tikai "plikus" makaronus, otrs atsakās no jebkā zaļa, bet trešais paziņo, ka nav izsalcis, lai gan pēdējo reizi ēdis pirms piecām stundām. Uztura speciāliste Lizete Puga skaidro, ka bērna ēšanas paradumi sāk veidoties jau pirms dzimšanas, un vecāku loma šajā procesā ir būt par pacietīgiem mentoriem.Lūk, ko tu uzzināsi šajā sarunā: 👉 Mīts vai patiesība: Vai grūtniecības laikā tiešām jāēd absolūti viss, lai bērns vēlāk nebūtu izvēlīgs? 👉 Kāpēc dārzeņi zaudē saldumiem? Bioloģiskais iemesls, kāpēc bērna garšas kārpiņas "brāķē" rūgtas notis. 👉 "Fakta un izvēles" metode: Kā iemācīt bērnu ēst veselīgi, neizmantojot piespiešanu. 👉 Tekstūru nozīme: Kāpēc pārāk ilga palikšana pie biezeņiem var traucēt bērna attīstībai?Lizete uzsver: "Mēs, pieaugušie, esam mentori, kas visu laiku iedrošina." Nepadodies pēc pirmā "nē" – ēst mēs mācāmies tāpat kā lasīt!#uzturs #bernuuzturs #lizetepuga #padomivecakiem #vecākiem #uzturaspecialists #bernuveseliba #VecākuOrganizācija

Kāpēc ceļš uz bērna pirmajiem vārdiem sākas krietni pirms pirmā "mamma" vai "tētis"? Šajā Vecāku organizācijas raidījuma epizodē sarunājamies ar logopēdi Evitu Murāni, lai izprastu, kā veidojas bērna valodas "saknes" un kāda ir vecāku loma šajā procesā.🏰🎈 Saruna notiek, gaidot pirmo Pasaku festivālu, ko mēs, Latvijas Vecāku organizācija, rīkojam, lai rosinātu vecākus veidot valodas bagātu vidi mājās. Tas ir, sarunāties, dziedāt, stāstīt stāstus, uzklausīt, kopā fantazēt, citiem vārdiem – lai runa mājās čalot čalo! Tāpat iedrošinām saviem bērniem lasīt priekšā pēc iespējas agrākā vecumā – pat ja mazais pats vēl neprot pateikt ne zilbes. Jo tieši valodas bagāta vide ir tā, kas palīdz bērnam iemācīties runāt, vēlāk lasīt, kā arī izteikt sevi un savas domas vārdos.🧚‍♀️ 🏰 👑 🦄 Pasaku festivāls 2026 Norises laiks: sestdien, 21. martā, no plkst. 11.00 līdz 15.00Norises vieta: Rīgā, Tallinas kvartāla Angārā un Koncertzālē Ieeja: bez maksasPasaku festivālu līdzfinansē: Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija

Mēs visi vēlamies, lai mūsu bērni būtu drošībā. Taču brīdī, kad dienaskārtībā nonāk tēma "seksualitāte", daudzi vecāki sastingst. Kā pārvarēt mulsumu? Kā nekļūt par moralizētāju, bet par uzticības personu? Klīniskā psiholoģe Kristīne Balode uzsver: seksualitāte nav tikai bioloģija, tā ir saruna par attiecībām, robežām un dzīvesprieku.Bieži vien vecāki ieņem nogaidošu pozīciju, cerot, ka bērns pats atnāks ar jautājumiem, kad pienāks īstais laiks. Kristīne Balode šo ilūziju kliedē: "Mēs no pusaudžiem varam jautājumus nesagaidīt. Tas būs atkarīgs no tā, kādas attiecības veidojušās pirms tam." Atšķirībā no maziem bērniem, kuri skrien klāt un grib visu izstāstīt, pusaudžu periods ir atdalīšanās laiks."Pusaudža vecāka uzdevums ir aicināt pusaudzi uz sarunu, nevis gaidīt, ka pusaudzis aicinās vecāku," uzsver Balode. Tas nenozīmē, ka vecākam jāzina visas atbildes. Tas nozīmē vienkārši atvērt durvis dialogam, parādot, ka šī tēma ģimenē nav tabu.

Vai ģenialitāte ir iedzimta, vai to var "izaudzināt"? Vai ideāls vecāks vispār eksistē? Šajā sarunā bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs ar zinātnisku precizitāti un cilvēcīgu siltumu skaidro, kas patiesībā notiek bērna smadzenēs no dzimšanas līdz pat pieauguša cilvēka vecumam.Uzziniet, kāpēc pusaudža uzvedība bieži vien līdzinās divgadnieka krīzei, ko nozīmē "pietiekami labs vecāks" un kāpēc vecāka spēja nomierināt sevi ir labākā dāvana bērnam.📍 TIEKAMIES KLĀTIENĒ LIEPĀJĀ!Vēlies dzirdēt Ņikitu Bezborodovu klātienē un uzdot savus jautājumus?Latvijas Vecāku organizācija uzsāk reģionālo forumu ciklu "Kopā Augšup"!🗓 Kad: 28. februārīKur: Liepājā, Promenade Hotel🎟 Dalība: Bez maksas (ar iepriekšēju reģistrāciju)🔗 Reģistrējies šeit: https://vecakuorganizacija.lv/nodarbibas/latvijas-vecaku-organizacija-uzsak-jaunu-tradiciju-regionalos-forumus-vecakiem-kopa-augsup-visa-latvija/Šis ir pirmais no četriem forumiem, kas notiks arī Siguldā, Jelgavā un Tukumā, pulcējot vadošos ekspertus.

Ziema ar mazu bērnu vecākiem bieži nāk ne tikai ar sniegu, bet arī ar milzumu jautājumu un baiļu. Vai drīkst iet ārā, ja termometrs rāda mīnus 10? Vai iesnas ir iemesls palikt mājās? Un kāpēc šalle pār seju ir bīstama?Šajā Vecāku organizācijas raidījuma epizodē sarunājamies ar pieredzējušu neonatoloģi un pediatri Jeļenu Liepu, kura sniedz skaidras un zinātnē balstītas atbildes, lai jūs varētu baudīt ziemu kopā ar mazuli bez lieka stresa.Šajā sarunā uzzināsi:❄️ Maģiskā temperatūras robeža: ārste skaidro, ka ar ratiņos guļošu zīdaini ārā drīkst būt līdz mīnus 10 grādiem (pēc sajūtām) , savukārt lielāki, aktīvi bērni drīkst baudīt ziemas priekus pat līdz mīnus 20 grādiem. ❄️ Lielākā kļūda ģērbjoties: kāpēc nekad nevajadzētu likt šalli vai sedziņu priekšā bērna degunam un mutei (un kā tas veicina apsaldējumus).❄️ Iesnas un pastaigas: un kāpēc ar iesnām nevis drīkst, bet IR jāiet ārā, un kāpēc iesnas ziemā ir norma.❄️ Imunitātes stiprināšana: kāpēc sauss gaiss mājās ir lielākais ienaidnieks un kāpēc bērnam mājās jāskraida basām kājām.❄️ Pirmā palīdzība: rīcības plāns, ja mazulis pēkšņi saslimst – šķidrums, zāļu devas un mierīga mamma.

Daudziem no mums vismaz reizi dzīvē ir iezagusies domā – kā būtu, ja mēs visu pamestu un pārceltos tuvāk dabai, tuvāk mieram? Santa Margeviča, Liepājas domes priekšsēdētāja padomniece, un Silva Vucena, Liepājas bibliotēkas vadītājas vietniece, to izdarīja. Viena – mīlestības dēļ, otra – meklējot dzīves balansu. No Rīgas uz Liepāju.Santas stāsts sākās pirms astoņiem gadiem. Viņa sevi uzskatīja par pārliecinātu "Rīgas meiteni", kurai patika savs darbs un dzīves ritms galvaspilsētā. "Es noteikti nebūtu apzināti spērusi tādu soli, ka es gribu pārvākties," atzīst Santa. Tomēr dzīve ieviesa savas korekcijas – viņa iemīlējās liepājniekā. Pēc pāris gadu braukāšanas starp pilsētām un attiecībām no attāluma, Santa nolēma riskēt. "Es teicu, ka es dodu Liepājai iespēju," viņa atceras, piebilstot, ka lēmumu atviegloja uzvara konkursā par sabiedrisko attiecību vadītājas vietu tolaik tikko uzceltajā koncertzālē "Lielais dzintars". Tas bija zīmīgs mājiens, ka viss notiek tā, kā tam jānotiek.Savukārt Silva uz Liepāju pārcēlās Covid-19 pandēmijas laikā, pirms tam 15 gadus nodzīvojusi Rīgā. Lai gan viņa nāk no Ventspils, Rīga viņai ļoti patika, taču vienā brīdī kopā ar vīru sapratusi – galvaspilsētas ir pietiekami. "Gribas sabremzēties, negribas vairs to lielo mutuli, gribas tādu mājīgāku sajūtu," savas sajūtas raksturo Silva. Izvēle par labu Liepājai krita, pateicoties jūras tuvumam un dinamiskajai kultūras dzīvei.

Vai zināji, ka populārie šļūkšanas "pūšļi" ir vieni no bīstamākajiem ziemas izklaides rīkiem? Un kāpēc mediķi iesaka automašīnā ziemā tomēr nodrošināties ar siltām drēbēm, nevis paļauties tikai uz apsildi?Šajā epizodē tiekamies ar NMPD Pirmās palīdzības apmācības sistēmas organizēšanas nodaļas galveno speciālistu Miķeli Puķīti. Runājam par to, kā pasargāt sevi un bērnus ziemas periodā – gan uz kalna, gan ceļu satiksmē. Miķelis dalās ar skarbu statistiku, praktiskiem padomiem un demonstrē, kā pareizi veikt atdzīvināšanu bērnam un pieaugušajam.🚑 Šajā sarunā uzzināsi: ✅ Kuri šļūcamrīki ir "mugurkaula bendes"? ✅ Kāpēc avārijas gadījumā ziemā izdzīvošana atkarīga no tavas jakas? ✅ 30:2 vai 15:2? Kā pareizi veikt sirds masāžu bērnam (VIDEO pamācība). ✅ Patiesi stāsti no NMPD ikdienas.

Vai mūzika ir tikai vaļasprieks, vai tomēr pamats bērna attīstībai? Šajā Vecāku organizācijas raidījuma epizodē tiekamies ar Yamaha mūzikas skolas skolotāju Inetu Lipšāni, lai runātu par drosmīgiem dzīves pagriezieniem un mūzikas lomu mazuļa dzīvē.Inetas stāsts ir piemērs tam, ka nekad nav par vēlu sekot saviem sapņiem. Lai gan jau 1. klases sacerējumā viņa rakstīja, ka vēlas mācīt bērniem mūziku, dzīve viņu sākotnēji aizveda citur – studēt pedagoģiju, strādāt skolā un vēlāk pievērsties tiesību zinātnēm un darbam ar juridiskiem dokumentiem ministrijās. Tomēr brīdī, kad pašai piedzima bērni un viņa nonāca Yamaha skoliņā kā mamma, Ineta saprata, ka vēlas atstāt līdzšinējo karjeru un atgriezties pie sava bērnības sapņa.Šajā sarunā uzzināsi:🎹 Par drosmi mainīt dzīvi: Kāpēc Ineta pameta juristes karjeru, lai kļūtu par mūzikas skolotāju, un kāpēc “nekad nav par vēlu”.👶 Mūzika no 4 mēnešu vecuma: ko zīdainis iegūst nodarbībās un kāpēc mammas balss ir svarīgākais instruments bērna emocionālajai drošībai.🧠 Attīstība un valoda: kā mūzikas klausīšanās un ritma izjūta palīdz bērnam vēlāk apgūt valodu un lasītprasmi.🏃‍♂️ Aktīvie bērni: vai nodarbībās ir jāsēž mierā? Ineta skaidro, kāpēc kustība ir būtiska mācību procesa sastāvdaļa.👨‍👩‍👧 Emocionālā saikne: kā kopīga muzicēšana stiprina attiecības starp bērnu un vecākiem.🎸 Motivācija: kā rīkoties, ja bērns vēlas pamest mūzikas skolu, un kā Yamaha metode atšķiras no klasiskās pieejas (uzsvars uz prieku, nevis eksāmeniem)"Mēs nodarbībās ieliekam pamatus ne tikai muzikālajā pusē, bet pamatus arī drošībai un pārliecībai par saviem spēkiem, kas ir noteicošais faktors visam atlikušajam mūžam." – Ineta Lipšāne.

Jaunais gads bieži sākas ar apņemšanos notievēt, taču statistika ir skarba – vairums cilvēku ātri vien atgriežas pie vecajiem paradumiem. Vai tā ir rakstura vājība, vai tomēr cīņa ar savu bioloģiju?Šajā Latvijas Vecāku organizācijas raidījumā sarunājamies ar Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra endokrinoloģi Kristīni Ducenu, lai noskaidrotu, kāpēc "ēst mazāk un kustēties vairāk" bieži vien nestrādā un kāda loma svara kontrolē ir mūsu gēniem un hormoniem.Sarunā uzzināsi:🧬 Ģenētika vs. Dzīvesveids: pētījumi rāda, ka aptuveni 60–70% mūsu svara nosaka tieši ģenētika, atstājot dzīvesveidam vien 30–40% ietekmi.💊 "Tievēšanas potes" un medikamenti: kā patiesībā strādā populārie diabēta medikamenti, kurus izmanto svara zaudēšanai, un ar kādām blaknēm jārēķinās.😴 Miega nozīme: kāpēc neizgulēšanās liek mums kārot saldumus un kā viena negulēta nakts ietekmē smadzenes līdzīgi kā alkohola reibums.🥗 Mīti par ēšanu: kāpēc "bada režīms" un pārāk strauja tievēšana liek ķermenim ieslēgt taupības režīmu un atgūt svaru ar uzviju.🍽️ Pārtrauktā gavēšana (Intermittent Fasting): vai 16 stundu neēšanas pauze ir veselīga, vai tomēr kārtējā kampaņa?

"Saudzē sevi!", "Tagad tev jāatpūšas par diviem", "Necel neko smagāku par karoti!" – šie ieteikumi, ko, iespējams, dzirdējusi gandrīz katra sieviete, paziņojot jaunumus par gaidāmo mazuli. Taču, vai dīvāns tiešām ir labākais sabiedrotais šajā laikā? Sarunā ar sporta kluba "MyFitness" treneri Aiju Novicku-Pušņakovu skaidrojam, kāpēc kustība ir nepieciešamība.Mēs zinām, ka sievietes ķermenis, radot jaunu dzīvību, veic neticamu darbu. Taču nereti tieši bailes un apkārtējo spiediens liek topošajām māmiņām atteikties no fiziskajām aktivitātēm. Treneres pieredze rāda pretējo – pārdomāta un mērena slodze ne tikai atvieglo gaidību laiku, bet ir ļoti svarīga pēcdzemdību atlabšanai.

Lindu Lorbergu pazīstam kā talantīgu kāzu fotogrāfi, kuras konts ir pilns mīlestības un estētikas. Taču kādā brīdī viņas profilā parādījās papildinājums – "solo mamma". Latvijas Vecāku organizācijas raidījuma sarunā ar Ingu Akmentiņu-Smildziņu Linda atklāti stāsta par to, kas slēpjas aiz skaistajām bildēm: par izdegšanu, šķiršanos, "ne-seksīgo" disciplīnu, kas palīdzēja sakārtot dzīvi, un savas sapņu mājas būvniecību Ogrē.Linda uzsver, ka neviens cilvēks nav definējams tikai ar vienu lietu – profesiju. "Es esmu sieviete, es esmu mamma, es esmu fotogrāfs, bet esmu arī cilvēks, kurš daudz lasa, gatavo un iekārto māju," stāsta Linda. Lēmums publiski saukt sevi par solo mammu bija apzināts solis, lai parādītu sekotājiem savu personību pilnībā – ne tikai kā pakalpojuma sniedzēju, bet kā cilvēku ar savu stāstu.