Daina Feldmane: Latvija kļuvusi bagātāka ar vēl vienu ķirša šķirni

Šoreiz „Nākotnes pieturas” galvenā varoņa godā celsim koku, kas pavasarī mūs priecē ar baltām ziedu kupenām, vasarā to augļi lutina garšas kārpiņas, bet ziemas krājumos ir lielisks C vitamīna, kālija, fosfora, kalcija un magnija avots, palīdz mazināt augstu asinsspiedienu un paaugstinātu holesterīna līmeni, normalizē insulīna līmeni, palīdz vairoties labajām zarnu baktērijām. Šim kokam veltīta viena no Annas Sakses „Pasakām par ziediem”, kurā Dārznieks to, kā savu dēlu, sargāja no ļaunā Ziemeļvēja; ziemā apsedzot ar baltu seģeni, bet vasarā tā zaļo ietērpu rotāja ar sarkanām podziņām. Šis skaistais un vērtīgais koks - ķirsis – Eiropā pazīstams un tā ogas uzturā lietotas jau kopš 4000-5000 p.m.ē., savukārt kultivēšanas un audzēšanas vēsture aptver vairāk nekā 2 tūkstošus gadu. Latvijā ķiršu koki ieceļojuši ap 17. - 18. gadsimtu, un jau 19. gadsimtā tie tikuši pavairoti stādaudzētavās. Šobrīd Eiropā lielākās saldo ķiršu eksportētājvalstis ir Turcija, Itālija un Spānija. Vai mums nākotnē ir cerība pievienoties šim ķiršu lielvalstu klubiņam, kādi tam priekšnoteikumi un izaicinājumi, kā arī dažos ķiršu audzēšanas un selekcijas noslēpumos ar „Nākotnes pieturas” klausītājiem dalījās Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Dārzkopības institūta vadošā pētniece, Dr. agr. Daina Feldmane. Dainas uzmanības lokā ir saldo un skābo ķiršu audzēšana – stādīšana, vainagu veidošana, augsnes kopšana un mēslošana, ģenētisko resursu izpēte un selekcijas materiāla izvērtēšana, šķirņu, potcelmu un audzēšanas sistēmu pārbaude, ziemcietības pētījumi un augu aizsardzība saldajiem un skābajiem ķiršiem. Šovasar Latvija kļuvusi bagātāka ar vēl vienu ķirša šķirni - Daina Feldmane kopā ar kolēģi Silviju Ruisu selekcionējusi jaunu saldā ķirša šķirni, kurai, godinot Borisa un Ināras Teterevu fonda ilggadējās labdarības aktivitātes, devusi vārdu „Ināra Tetereva”.