Eiropas Savienība turpinās diskusijas par iesaldēto Krievijas valsts aktīvu izmantošanu

Eiropas Savienībā (ES) turpinās diskusijas par to, ko darīt ar iesaldētajiem Krievijas valsts aktīviem vairāku simtu miljardu eiro vērtībā. Atbalstu nav guvis atsevišķu valstu aicinājums konfiscēt šos līdzekļus, lai tos novirzītu visa veida palīdzībai Ukrainai. Tāpēc Briselē izskata citas iespējas, kā izmantot šo naudu tā, lai tā nestu pēc iespējas lielāku labumu Ukrainai. Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā ārvalstīs ir iesaldēti Krievijas valstij piederošie aktīvi vairāk nekā 300 miljardu ASV dolāru (256 miljardi eiro) vērtībā. Aptuveni 210 miljardi eiro ir iesaldēti ES. Lielākā daļa no tiem glabājas vērtspapīru depozitārijā „Euroclear” Beļģijā. Pagājušajā gadā G7 valstis kopā ar ES vienojās piešķirt Ukrainai aizdevumus 50 miljardu dolāru (42 miljardi eiro) apmērā, ko nodrošinās un atmaksās ar ieņēmumiem no iesaldētajiem Krievijas aktīviem. Ukraina saņem arī tā saucamo negaidīto papildu peļņu, kas ir radusies no iesaldēto Krievijas līdzekļu ieguldīšanas akciju tirgos. Bloka dalībvalstu vidū ilgstoši notiek diskusijas par to, ko darīt tālāk ar ES iesaldētajiem Krievijas līdzekļiem. Krievijas agresija ir radījusi simtiem miljardiem eiro lielus zaudējumus Ukrainai, tāpēc Polija un Baltijas valstis uzskata, ka šie līdzekļi ir nekavējoties jākonfiscē un jāizmanto, lai palīdzētu stiprināt Ukrainas aizsardzību, nodrošinātu valsts ikdienas vajadzības un atjaunotu Ukrainu pēc kara beigām. Tajā pašā laikā Beļģija, Vācija, Francija un Itālija uzskata, ka nedrīkst konfiscēt iesaldētos Krievijas aktīvus.