Emociju loma dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un pārmantošanā

 „Nākotnes pieturā”  pakavējāmies lielās un skaistās, šobrīd pat, šķiet, nedaudz sirreālās atmiņās par laiku, kad visa Latvija dienu un nakti virmoja skaņās un dziesmās, kad dienu un nakti Rīgas ielas bija pilnas ar skaistiem un laimīgiem cilvēkiem, kad dvēsele gavilēja un Imants Ziedonis rakstīja: „Debesis vēl nebija sākušas līt. Visu laiku, kamēr lielā estrāde elpoja ārā tīru varenību, stāvēja gaiša plaisa mākoņos…Lija pa kreisi un pa labi, tepat aiz Vecāķiem, tepat aiz Mežaparka. Šie bija stipri svētki. Ar neizbeidzamu dziesmu. Tā skanēja vēl naktī kaut kur no ielām un no pieminekļiem. Gribējās iet laukā, būt tur, kur dzied. Šajā naktī gatavojos nākošajiem Dziesmu svētkiem. Vienkārši tā sēdēju, skatījos tumsā un gatavojos. Tie būs ļoti skaisti svētki.”  „Nākotnes pieturā”, gaidot nākamos un, cerams, ne citādos, bet „normālos” Dziesmu svētkus, viesojās LKA zinātniskā asistente un Dr. sc. soc. Līga Vinogradova. Jaunā zinātniece pavisam nesen ieguvusi doktora grādu par pētījumu, pie kura dažādos projektos strādājusi vairāku gadu garumā, "Emociju loma dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un pārmantošanā". Saskaņā ar 2017. gadā veiktās aptaujas datiem Dziesmu un deju svētki ir Latvijas kultūras fenomens, ar kuru kādā savas dzīves posmā gan kā dalībnieki, viņu ģimenes locekļi, skatītāji utt. bijuši saistīti 87 % Latvijas iedzīvotāju. Līgas promocijas darba teorētiskais pamats ir balstīts emociju socioloģijā un Rendala Kolinsa mijiedarbības rituālu teorijā. R. Kolinsa ideja par mijiedarbības rituālu ķēdēm cita starpā izceļ kolektīvo pacilājumu, kas ir kā sastāvdaļu kopuma kombinācija, kas nodrošina rituāla rezultātus kā veselumu. Līga Vinogradova  pētījusi 14 amatiermākslas kolektīvus, veikusi 37 foto izdibināšanas un 15 padziļinātās intervijas ar kolektīvu dalībniekiem un vadītājiem. Ikdienas prakšu pētījums parādījis, ka līdzdalība amatiermākslas kolektīvos kā brīvprātīgs brīvā laika pavadīšanas veids ir tādā apjomā integrēts dalībnieku dzīvēs, ka kļūst par nozīmīgu dzīves stila daļu. Analizējot ikdienas prakšu emociju dinamiku, ticis secinās, ka tajās pastāv pozitīvo emociju pārsvars. Izteikti pozitīvas emocijas nodrošina tādi aspekti kā iespēja radoši izpausties, tikt novērtētam un saņemt atzinību, apliecināt latvisko identitāti, kā arī neformālās aktivitātes un dažādi mirklīgi notikumi.