Ginta Pērle-Sīle: Tautasdziesmai ir jāiet līdzi laikam

„Nākotnes pieturā” Latvijas svētku noskaņās par mūsu latvisko kodu un identitātes zīmi, mūsu tautas ētikas kodeksu, kurā ir viss - spēks, daile, gudrība, dzīves likumi un latviskie tikumi. Uzmanības centrā - viena no mūsu lielākajām daudzos gadsimtos krātajām un papildinātajām vērtībām – tautasdziesmas, to glabāšana, apstrāde un tulkošana. Latviešu folkloras krātuves arhīvā atrodama lielākā latviešu tautasdziesmu kolekcija – ap 1 miljons tautasdziesmu tekstu. Lai šo vērtīgo kultūras mantojumu darītu publiski pieejamu, 1979. gadā uzsākta akadēmiskā izdevuma „Latviešu tautasdziesmas” izdošana. Strādājot vairākām folkloristu paaudzēm, līdz šim sakārtoti un publicēti 11 „Latviešu tautasdziesmu” sējumi ar gandrīz 5000 000 tautasdziesmu tekstu un tos komentējošiem zinātniskiem rakstiem. „Nākotnes pieturas” viešņa LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves pētniece Ginta Pērle-Sīle. Ar moto: „Tautasdziesmai ir jāiet līdzi laikam”, Ginta kopā ar kolēģiem radījusi vienlaikus izglītojošu un azartisku digitālu, tiešsaistē spēlējamu spēli “Saliec tautasdziesmu!”. Tā veidota, lai mudinātu spēlētāju iepazīt pēc iespējas vairāk daudzveidīgu un mazāk zināmu tautasdziesmu tekstu un izceltu dažādas tautas tradīcijas. Spēlē ir 14 līmeņi, katrā 3 tautasdziesmas, par darbībām tiek piešķirti vai noņemti punkti, tādējādi dalībnieki piedalās sacensībās. Atkarībā no saņemtajiem punktiem balvā tiek piešķirts kāda putna-Zinošā Krauklīša, Līdzsvilpēja Strazda vai Viendziesmītes Griezes vai augstākais - Dziesmu Zinātājas Lakstīgalas tituls. Savukārt pati spēles radītāja Ginta Pērle-Sīle tikko atgriezusies no Vācijas, kur saņēmusi vācbaltiešu tiesību zinātnieka Dītriha A. Lēbera vārdā nosaukto balvu, kas tiek piešķirta studentiem un doktorantiem, kas nodarbojas ar Baltijas valstu vēsturisko, sociālo, kultūras vai sociālekonomisko un politisko aspektu izpēti pagātnē un mūsdienās. Balva tika pasniegta Darmštatē, starptautisko Mare-Baltikum kultūras dienu ietvaros, kur Ginta prezentēja savu pētījumu, kura centrā ir Palsmanes mācītājs Frīdrihs Daniels Vārs, kurš savācis un 1808. gadā izdevis vienu no pirmajām tautasdziesmu kolekcijām, pirmo lielāko izdoto vienas personas vākumu, kas kalpojis arī par bāzi vēlākajiem tautasdziesmu vākumiem, tai skaitā “Latvju dainām” - “Palcmariešu dziesmu krājums”.