Ģirta Zāģera „zinātniskā mīlestība” pieder datorsimulacijām

Mēs dzīvojam datorsimulāciju laikmetā, kad ar dažādu matemātisko moduļu palīdzību iespējams prognozēt ne tikai nākotni, bet arī ielūkoties pagātnē. Piemēram, simulācijā, izmantojot fizikas un meteoroloģijas likumus, pārbaudīts Bībelē sacītais par Mozu, kas, pāršķirot Sarkano jūru, izvedis Izraēlas bērnus no verdzības Ēģiptē. Datorsimulācijā, kas ģenerē sniegpārslas, variējot temperatūras un tvaika spiedienu, pētīti sniega kristālu augšanas noslēpumi. Datorsimulācijas palīdz modelēt un noskaidrot notikušu autoavāriju apstākļus un, pavisam biedējoši - atklāj, ka Krievijas kodoltrieciena rezultātā 5 stundu laikā ietu bojā 34 miljoni cilvēku. Eksistē pat tik šķietami „traka” hipotēze, ka, iespējams, cilvēce dzīvo nevis reālā pasaulē, bet simulētā un modelētā Visumā. Arī „Nākotnes pieturas” viesa „zinātniskā mīlestība” pieder datorsimulacijām - tādām, kas ļauj labāk izprast procesus dažādās industriālās iekārtās un meklēt veidus, kā tās uzlabot un padarīt efektīvākas. Neparasti - bet LU Skaitliskās modelēšanas institūta pētnieks Ģirts Zāģeris ir arī skolotājs Rīgas Valsts 1. Ģimnāzijā (turklāt  2019. gadā ieguvis Ekselences balvu un atzīts par labāko fizikas skolotāju Latvijā), Jauno Fiziķu skolas vadītājs, vecākais eksperts projektā Skola 2030, satura komandas vadītājs projektam, kas veido metodiskos materiālus “Fizika I” kursa mācīšanai skolās, un šogad arī skolēnu erudīcijas konkursa “FIZMIX Eksperiments” iedvesmotājs  un jaunrades un energoefektivitātes eksperts. Ģirts tic kritiskajai domāšanai, bijis "Gada Fizmats 2015" un "Gada students 2016",  dzied vienā no Latvijas top-koriem  „Pa saulei” un fano par basketbolu.