Gunta Ķizāne: Latvijai jādomā par savu enerģētisko neatkarību un savu kodolspēkstaciju

Jau divus gadus visas pasaules zinātnieki, vienojoties cīņā pret Covid,  liek kopā savus gudros prātus, lai radītu gan medikamentus, gan vakcīnas. Bet pēdējos divus mēnešus  karš Ukrainā līdzās visam citam baisajam pievienojis jaunu aktualitāti -  draudus par kodolieroču izmantošanu, līdz ar to bailes no radiācijas. Un atkal jau vēršam skatu zinātnes virzienā, cerot, ka, ja nu kas, mūs var glābt pretradiācijas zāles. Un tiešām - medijus sasniegusi ziņa, ka LU fizikas, ķīmijas un medicīnas pētnieki izstrādā jaunu unikālu antidotu pret radioaktīvo starojumu. Viens no svarīgākajiem aspektiem preparāta izstrādē ir nepieciešamība to izgatavot perorālai lietošanai jeb tablešu formā, kas kodolavāriju gadījumā pasargātu no kaitīgo vielu uzkrāšanās cilvēka organismā, ļautu gan attīrīt ūdeni lielās teritorijās, gan būtu ērti lietojams Latvijas armijas karavīriem. „Nākotnes pieturas” viešņa - viena no pētnieku komandas, kas rada jauno antidotu,turklāt bruņota ne tikai ar akadēmiskajām zināšanām par radiāciju, arī ar milzīgu praktisko pieredzi šajā jomā - LU Ķīmiskās fizikas institūta vadošā pētniece,  Radiācijas procesu nodaļas vadītāja  Dr.chem. Gunta Ķizāne. Kā viena no Latvijas zinātnes spožākajām lappusēm  tiek uzskatīts Salaspils kodolreaktors, kur nodarbojās ar radiācijas izpēti un pētījumiem par enerģijas pārvēršanās procesiem. Reaktoru atklāja 1961. gadā, un tas deva ieguldījumu ar kodolenerģiju saistītas zinātnes un tehnikas attīstībai Latvijā. Tomēr laika gaitā reaktora iekārtas bija novecojušas, tā uzturēšana kļuva pārāk dārga un tika lemts par demontāžu. Gunta Ķizāne sevi sauc par  seno Salaspils reaktora iemītnieku, strādājusi tur kopš atklāšanas un pārliecināta, ka Latvijai jādomā par savu enerģētisko neatkarību un savu kodolspēkstaciju.