Iecerētie grozījumi Audžuģimeņu regulējumā raisa nevalstisko organizāciju kritiku

Kad Labklājības ministrija nodeva saskaņošanai grozījumus audžuģimeņu noteikumos, kuri paredz, ka vienā audžuģimenē var ievietot ne vairāk kā četrus bērnus no dažādām ģimenēm, sekoja paskaidrojums anotācijā - "mērens bērnu skaits ļauj saglabāt to ikdienas ritmu, struktūru un atmosfēru, kas atgādina normālu ģimeni, nevis aprūpes iestādi". Šis formulējums aizskāra daudzbērnu vecākus, to kritizēja arī audžuģimeņu pārstāvji, norādot, ka ģimeņu iespējas ievērojami atšķiras un ka ir ģimenes, kas spēj nodrošināt kvalitatīvu aprūpi arī pieciem, sešiem un vairāk bērniem. Tāpat ģimenes norādīja, ka šādi Labklājības ministrijas apgalvojumi demogrāfiskās krīzes apstākļos ir pat kaitnieciski un pretvalstiski. Pēc emociju vētras Labklājības ministrijas ierēdņi atvainojās un solīja labot neveiklās frāzes. Bet jautājums paliek - kas ir "mērens bērnu skaits" ģimenē un kas ir "normāla ģimene"? Ģimenes studijā sarunājas sociālantropologs, Rīgas Stradiņa Universitātes asociētais profesors Klāvs Sedlenieks, Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes locekle, 11 bērnu mamma Baiba Ozola, Audžuģimeņu atbalsta centra "Tilts" vadītājs Kaspars Prūsis.