Ieskandinām Jauno gadu ar janvāra Barikāžu atceri un Eiropas Latviešu apvienības jubileju

Ar piparkūku, mandarīnu un eglīšu smaržu, arī ar sniegputeņiem, salu un slideniem ceļiem Latvijā ieradies Jaunais gads. Iespējams, latvieši visā pasaulē to svinējuši tā, kā lārtīgiem latviešiem pienākas - ar pīrāgiem, rasolu un štovētiem kāpostiem, bet tikpat ļoti iespējams - ievērojot vietējās visai neparastās tradīcijas: Piemēram, izrādās, ka Grieķijā vislabākās dāvanas esot akmeņi, turklāt - jo lielāks un smagāks, jo svarīgāks nākamgad būšot apdāvinātā maciņš. Lai jaunais gads būtu materiāli nodrošināts un turīgs, Vācijā Vecgada naktī, pulkstenim nositot divpadsmit, rokās esot jātur monēta. Arī Čehijā, lai piesaistītu bagātību, Vecgada vakarā jāpiepilda kabatas ar naudu. Itālijā, sagaidot jauno gadu, jāatbrīvojas no vecām lietām, tās izmetot pa logu. Somijā tradicionālajā svētku galdā pieņemts celt plūmju ķīseli un saldu rīsu putru. Bet Spānijā plkst. 12 naktī esot jāapēd 12 veiksmes vīnogas. Dānijā, jauno gadu sagaidot, esot jālec no krēsla, tādējādi „ielecot” gan nākamajā gadā, gan pie viena aizbaidot ļaunos garus. Savukārt Brazīlijā, lai tos aizgaiņātu, jaunais gads esot jāsagaida baltā apģērbā, bet, lai piepildītos septiņas vēlēšanās, esot jālec pāri 7 viļņiem. Lai vai kā, cerams, visas pasaules latvieši arī Jaunajā, 2026. turpinās brīnišķīgo tradīciju - svētdienās pēc Latvijas laika plkst.5os pēcpusdienā atrasties uz LR2 viļņa un vienoties, klausoties raidījumu „Latviešiem pasaulē”. Aizejošais gads bijis visdažādākajiem svētkiem, jubilejām un notikumiem bagāts un tikpat daudzkrāsains solās būt arī Jaunais. Gada pirmajā „Latviešiem pasaulē” pievērsīsimies divām gadskārtām: šogad nozīmīgu, 75to jubileju svinēs Eiropas Latviešu apvienība, bet janvārī aprit 35. gadadiena kopš 1991. gada Barikāžu notikumiem. Ik gadu ar īpašu pasākumu Barikādes un tā laika piemiņu godina Lielbritānijas latvieši. Arī šoreiz, atceroties to dienu notikumus, kad Latvijas neatkarības cīnītāji devās uz barikādēm, lai demonstrētu vienotību un nevardarbīgā veidā aizstāvētu Latvijas brīvību, 17. janvārī visi mīļi gaidīti uz piemiņas brīdi Londonas Daugavas Vanagu namā. Tajā skanēs Barikāžu dalībnieku atmiņu stāsti un visi varēs nobaudīt maizniekmeistara Aigara Opihtina cepto īpašo kliņģeri. Aigars tolaik dzīvoja Latvijā, strādāja Dobeles maizes kombinātā un 1991. gadā bija viens no Barikāžu dalībniekiem, bet šobrīd Londonā vada Barikāžu aizstāvju grupu. Savukārt Eiropas Latviešu apvienībai šis gads aizritēs apaļās 75tās jubilejas zīmē, un svinību kulminācija tiek plānota septembrī, Latvijā. ELA pirmsākumi meklējami 1951. gada jūlijā Londonā, kad ar ideju sekmēt Latvijas atbrīvošanu un valstiskuma atjaunošanu un piedaloties pārstāvjiem no Latviešu Nacionālās padomes Lielbritānijā, Beļģijas Latviešu nacionālās komitejas, Latviešu apvienības Dānijā, Latviešu palīdzības komitejas Francijā, Francijas Latviešu biedrības, Latviešu centrālās padomes Vācijā un Zviedrijas latviešu nacionālās padomes dalībniekiem, ticis dibināts Latvijas Atbrīvošanas komitejas Eiropas centrs. Šobrīd ELA mērķis ir veicināt Eiropas valstīs dzīvojošo tautiešu latviskās identitātes saglabāšanu un latviešu kultūras popularizēšanu, atbalstīt dažādas diasporas organizācijas, skolas un mākslinieciskās kopas, veidot ciešas saites starp Latviju un diasporu un nostiprināt apziņu, ka ikviens tautietis ir piederīgs un var būt noderīgs Latvijai. „Latviešiem pasaulē” ELA jubilejas gadu ieskicēja tās priekšsēde Justīne Krēsliņa.