Ieva Lībiete: kas ir pandēmijas bioloģiskais un sociālais aspekts

„Nākotnes pietura” šoreiz gaidāmo svētku - Starptautiskās Muzeju dienas, kuru visā pasaulē atzīmē 18. maijā, noskaņās. Saskaņā ar Starptautiskās Muzeju padomes (ICOM) datiem pasaulē esot ap 55 000 visdažādāko muzeju. Tulkojumā no grieķu valodas „muzejs” nozīmē „mūzu templis”,  renesanses laikā ar šo vārdu apzīmētas telpas, kur zinātnieks glabājis savu kolekciju, līdz ar Lielo franču revolūciju 18. gadsimtā radās muzeji, kuru eksponātus varēja apskatīt plašāka publika. Apbrīnojami, bet ap šo pašu laiku  publisko muzeju vēsture sākās arī Latvijas teritorijā - 1773. gadā, kad Nikolausa fon Himzela  kolekcija tika nodota Rīgas pilsētai un atklāts Himzela muzejs, starp citu, pirmais muzejs Baltijā un viens no vecākajiem muzejiem Eiropā. Kas tad bija šis Nikolauss fon Himzels? - ārsts un medicīnas doktors, kurš daudz laika veltījis zinātnei. Un nevilšus rodas paralēles ar  „Nākotnes pieturas” viešņu , arī  Dr.med., docētāja Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas vēstures institūtā, RSU Anatomijas muzeja vadītāju Ievu Lībieti. Anatomijas muzejs - ir viens no jaunākajiem Latvijā, kaut gan pirmsākumi pirms 100 gadiem, un tā pamatā ir pirmā anatomijas mācību kolekcija Latvijā, kas izveidota anatomikumā pagājušā gadsimta 20. - 30. gados. Muzeji sen vairs nav tā vieta, kur aplūkot tikai pagātnes liecības - jaunu formu  meklējumos Anatomijas muzejā notikušas gan sirds un galvaskausa zīmēšanas stundas, gan „Sirds adatomija” - sirds anatomijas izšūšanas meistarklase. Muzeja vadītāja Ieva Lībiete RSU studējusi interno medicīnu, tomēr virsroku guvis medicīnas vēstures valdzinājums un doktora disertācijā tapis pētījums par  psihiatrijas attīstību Latvijā no 1918. līdz 1940. gadam. Rīgas Stradiņa universitātes aprīļa nogalē rīkotajā starptautiskajā konferencē "Ietekme, inovācijas un plānošana” Ieva, atskatoties  medicīnas vēsturē, centās  rast atbildi uz šodienas aktuālo jautājumu saistībā ar dzīvi Covid laikā – kā  beidzas pandēmijas,  kad notiek atgriešanās pie „normālas” dzīves un kas ir pandēmijas bioloģiskais un sociālais aspekts.