Igaunijas sabiedriskā medija vadītājs: Mūsu kaujas lauks ir domāšanas veids, nevis valoda

Politiskais spiediens uz Igaunijas sabiedrisko mediju, ja salīdzina ar Lietuvu, ir ievērojami mazāks. Taču finansiālā spiediena ietekmi, ja vien netiks kaut vai nedaudz atrisināts līdzekļu trūkuma jautājums, varētu visai drīz just kaimiņvalsts sabiedriskā medija veidotajā saturā.  Par šiem, kā arī auditorijas piesaistes un saglabāšanas jautājumiem plašā sarunā, brīžiem ar nelielu igauņu humora devu, nesen runāja Igaunijas sabiedriskās raidorganizācijas – Igaunijas Nacionālās raidorganizācijas (Eesti Rahvusringhääling (ERR)) valdes priekšsēdētājs Ēriks Roze. Tallinā viņu uz sarunu aicināja Latvijas Radio žurnālists Rihards Millers.  Rihards Millers: Es vēlētos sākt ar jautājumu par interviju, kas jums bija ar Anvaru Samostu pirms pāris mēnešiem (Rozem janvāra beigās bija saruna ar ERR ziņu dienesta vadītāju – red.). Jūs izvērsti runājāt par finansējuma trūkumu, ar ko saskaras ERR. Cita starpā jūs teicāt, ka tas ietekmēs jauna oriģinālsatura veidošanu šajā gadā. Kas šajos divos mēnešos kopš intervijas ir mainījies? Vai ir bijusi kāda reakcija lēmumu pieņēmēju līmenī vai kaut kas līdzīgs konkrētam solījumam vai lēmumam patiesībā palielināt ERR finansējumu?  Ēriks Roze: Teiksim tā – lietas tik ātri neattīstās. Vispirms tā (intervija – red.) īsti nebija vērsta uz politiķiem, bet gan drīzāk kā priekšstats auditorijai par to, kur mēs esam un kā virzāmies. Jā, par mūsu finansējumu lemj varbūt mazliet līdzīgi kā Latvijā – reizi gadā valsts budžeta ietvaros. Šopavasar, šovasar tiks skatīts valsts budžets. Kaut kad rudenī, ziemas sākumā uzzināsim nākamā gada finansējuma līmeni. Kā jau minēju, nav nekāda formula vai sistēma, kā Lietuvā, kur ir noteikts nodokļa modelis. Šajā ziņā vairāk vai mazāk varam teikt, ka šis ir tas pats naudas daudzums, kāds bija pagājušajā gadā.  Kāpēc es biju mazliet kritisks un to minēju kā problēmu numur viens mums? Tas tāpēc, ka Igaunija pēc [Krievijas] pilna mēroga iebrukuma Ukrainā – gluži kā mūsu kaimiņvalstis – ievērojami palielināja izdevumus aizsardzībai. Šī iemesla dēļ visā valsts pārvaldē nācās zināmā mērā samazināt izdevumus, tai skaitā mums. Saprotot šo faktu, šis samazinājums mūsu budžetam pirms gada, kas bija apmēram 4–5 procenti, bija visai ievērojams. Tas ir tas fons, kurā aktualizēju bažas par mūsu spēju pildīt uzdevumus.  Pēdējais, ko vēlos norādīt, – kas ir īpaši krāšņi, ja salīdzinām ar mūsu labiem kaimiņiem. Latvijā, Lietuvā un Igaunijā daudzus gadus bija līdzīga aina. Mūsu budžets vairāk vai mazāk bija salīdzinoši tāda paša lieluma. Taču pēdējo dažu gadu notikumi dažādu iemeslu dēļ – Lietuvā finansējuma modelis, Latvijā radio un televīzijas apvienošana – abiem mūsu dienvidu kaimiņiem ir daudz lielāks sabiedrisko mediju budžets nekā Igaunijai. Un tik liela atšķirība ir pirmo reizi.