Ilze Šarkovska-Liepiņa: „Latvijas mūzika renesansē - priekšvēstneši, briedums, konteksti”

„Gaidīt svētkus ir arī liels un augsts darbs. Šis darbs ir tik liels, cik liela latvju zeme, un tik augsts, cik augsts ir latvju gods”- tā aptuveni pirms 140 gadiem, II Vispārējo latviešu dziesmu svētku priekšvakarā rakstīja Fricis Brīvzemnieks. Bet šobrīd jau dzīvojam nākamās vasaras un XXVII dziesmu svētku, kuri sāksies precīzi pēc gada - 2023. gada 30. jūnijā un norisināsies dziesmu svētku kustības 150 jubilejas zīmē, gaidās. Lai skaidrotu, kas ir mūsu dziesmu svētku kustības fenomens un ilgmūžības noslēpums, ielūkotos svētku vēsturē, attīstībā  un nākotnes vīzijās, „Nākotnes pieturā” viesojas topošās dziesmu svētku 150. jubilejas grāmatas projekta vadītāja, muzikoloģe, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece, Dr. art. Ilze Šarkovska-Liepiņa. Bijusi Latvijas Mūzikas informācijas centra pirmā direktore, veidojusi digitālo Latviešu komponistu datubāzi, Latviešu simfoniskās mūzikas katalogu, vadījusi Mūzikas akadēmijas Zinātniskās pētniecības centru, ir vairāku grāmatu sastādītāja, autore un līdzautore: „Jāzepam Vītolam – 150”, kolektīvā monogrāfija „Latvieša mūzikas kods”, „Versijas par mūziku gadsimtu mijā” u.c. Ilzes Šarkovskas–Liepiņas monogrāfija „Latvijas mūzika renesansē: priekšvēstneši, briedums, konteksti” izpelnījās LZA atzinību kā viens no nozīmīgākajiem  sasniegumiem Latvijas zinātnē 2020. gadā. Materiālu, laikmetu un kopsakarību meklējumi Ilzi aizveduši uz Polijas, Vācijas, Zviedrijas arhīviem un bibliotēkām, un pētnieces darbs līdzinājies aizraujošām medībām vai intriģējošai detektīva izmeklēšanai.