Ingrīda Zemzare savu tēlaino un neparasto rakstītprasmi spodrinājusi grāmatās

Kādā mūzikas zinātnei veltītā diskusijā  „Nākotnes pieturas” viešņa muzikoloģe, Dr. music. Ingrīda Zemzare salīdzināta ar sirēnu - mitoloģisku būtni, noslēpumainu un brīnišķīgu dievišķas vai dēmoniskas izcelsmes kārdinātāju un vilinātāju. Pērnajā vasarā Ingrīda kļuva par daļu unikālam un nozīmīgam notikumam 21. gs. kultūras dzīvē - apjomīgam  un monumentālam izdevumam „Latvijas kultūras vēsture”. Vēstījums iecerēts kā paliekoša vērtība nākamajām paaudzēm, kurā 14 nodaļās  (par latviešu literatūru, folkloru, valodu, bibliotēkām, vēsturi, vizuālo mākslu, arhitektūru, modi, kino, teātri u.c.) analizēti un sistematizēti fakti par Latvijas kultūras vēsturi, tagadni un tendencēm. Ingrīdai Zemzarei uzticēta mūzikas nodaļa, kur muzikoloģe Latvijas mūziku tvērusi  kā Eiropas kopīgās kultūras attīstības daļu, sākot ar seno mūziku, par kuru liecības atrodamas 12. - 13. gs .hronikās. Pētījumā ieskicētas nozīmīgākās personības – komponisti un izpildītājmākslinieki, kolektīvi un notikumi. Ingrīda pildot mūzikas zinātnieka virsuzdevumu - aizpildīt baltos plankumus mūzikas vēsturē - savu tēlaino un neparasto rakstītprasmi spodrinājusi grāmatās „Jauno mūzika”, "Jauno mūzika pēc divdesmit gadiem", "Paula Dambja spēles" un "Tālivaldis K̦enin̦š: starp divām pasaulēm". Atzīstot, ka muzikoloģija ir brīnišķīga profesija, kas kalpo kā bāze daudz kam citam, Ingrīda veic orķestra Kremerata Baltica izpilddirektores pienākumus, ir UNESCO Latvijas Kultūras padomes priekšsēdētāja, bet savas karjeras pirmsākumos piestrādājusi par biļešu kontrolieri Dzintaru koncertzālē.