Ivars Strautnieks: cik stabili Latvijā varam justies uz zemes un kas atrodas zem zemes?

Laiku pa laikam no dažādām pasaules malām mūsu uzmanības lokā nonāk satraucošas ziņas par dabas kataklizmām - vulkānu izvirdumiem, viesuļvētrām vai zemestrīcēm. Un tiek uzdoti jautājumi: Kāpēc tieši tur un tieši tobrīd? Vai to bija iespējams prognozēt? Vai tiešām tauriņa spārnu vēdas Brazīlijā var izraisīt tornado Teksasā? Un vai kosmosa laikmetā, kad tepat un ar roku šķiet aizsniedzams Mēness un Marss, mūsu planēta Zeme joprojām slēpj daudz noslēpumu un pārsteigumu, un varenās dabas priekšā esam bezspēcīgi? Cik stabili Latvijā varam justies uz zemes un kas atrodas zem zemes - šie jautājumi citu starpā ir Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pētnieku uzmanības centrā. „Nākotnes pieturas” viesis, LU Ģeomorfoloģijas un ģeomātikas katedras asociētais profesors, Dr.geol., Ivars Strautnieks ir arī Latvijas Ģeogrāfijas biedrības prezidents. Iepriekšējās nedēļas nogalē ar kongresu, kura ietvaros norisinājās daudzpusīgas zinātniskās sekcijas, un izstādes "Es esmu ģeogrāfs" atklāšanu Ģeogrāfijas biedrība nosvinēja savu apaļo 100to jubileju. Kongresā tika apskatīti temati: Klimats un ūdeņi, Senatnes ģeogrāfija, Teritorija, iedzīvotāji un migrācijas izaicinājumi, Tūrisma pētījumi Latvijā. Virzienā Senatnes ģeogrāfija Ivars Strautnieks prezentēja pētījumu par Austrumkursas augstienes komplicēto uzbūvi un veidošanos. Profesors veicis ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos pētījumus lielākajās Usmas ezera salās - Moricsalā un Viskūžu salā, kā arī Košķēnu līcī, izzinājis reljefu un tā uzbūves īpatnības Lielauces-Zebrenes glaciodepresijas rietumdaļā. Viņam pieder Abavas senlejas  1,7 m augstā Virsaišu ūdenskrituma atklājēja gods. Akadēmiskais un pētnieciskais darbs sniedz iespēju to apvienot ar vaļasprieku – ceļošanu. Savukārt tā rezultējusies grāmatās „Čehija - vulkānu zeme” un „Pasaules salas latviešu klaidoņu acīm”, kuru komentējot Ivars Strautnieks novēl: „Katram lasītājam atrast savu mīlestības saliņu gan tiešā, gan arī pārnestā nozīmē”. Jo „ārpus ģeogrāfu, ģeoloģu, arheologu, biologu vai vēl citu zinātņu nozaru pārstāvju klasifikācijām ir vēl kādas citas salas, kuru kritērijs ir ļoti cilvēcisks.”. Paša profesora „mīlestības saliņa” ir saksofons un muzicēšana.