Ja konflikts Tuvajos Austrumos neieilgs, būtiskas ietekmes uz Latvijas ekonomiku nebūs

Ja konflikts Tuvajos Austrumos neieilgs, būtiska ietekme uz Latvijas ekonomiku nav gaidāma. Tā vēsta atbildīgo nozaru pārstāvji. Galvenais risks šobrīd esot energoresursu cenu kāpums, bet ne piegāžu trūkums, jo Latvija ar šī reģiona valstīm lielākoties sadarbojas netieši – caur citām valstīm. Par iespējamo konflikta ietekmi uz energoresursu cenām, piegāžu ķēdēm, transportu, eksportu un finanšu tirgiem šodien, 4. martā, runāts arī Saeimas Tautsaimniecības komisijā.  Konflikts Tuvajos Austrumos lielākās bažas rada par energoresursu cenu kāpumu. Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāre Līga Kurevska norāda, ka drošības apsvērumu dēļ reģionā apturēta vairāku naftas un gāzes ražošanas objektu darbība. Lai gan lielākā daļa piegāžu Eiropu tieši neskar, nozīmīga ir Katara, kas nodrošina apmēram 8% Eiropas sašķidrinātās dabasgāzes importa, kā arī kuģošana caur Hormuza šaurumu. Pašlaik tirgos jau esot vērojams cenu kāpums – naftai par aptuveni 10 līdz 15 %, dabasgāzei Eiropā par 30 % līdz 40 %, bet dīzeļdegvielai par 20 % līdz 30 %. Vienlaikus, kā uzsver Kurevska, Latvijā energoapgāde šobrīd ir stabila un ārkārtas mehānismus iedarbināt nav nepieciešams. Tomēr, ja konflikts ieilgs, tas varot radīt lielāku spiedienu uz degvielas cenām Eiropā. -- Ārlietu ministrija kopā ar Satiksmes ministriju gatavo valdības rīkojumu par Latvijas nacionālās lidsabiedrības “airBaltic” reisu nodrošināšanu Latvijas valstspiederīgo repatriācijai no Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Evakuācijā prioritāte tikšot dota mazaizsargātām personām un ģimenēm ar bērniem. Šī brīža dati liecina, ka Konsulārajā reģistrā īstermiņa ceļojumus uz reģionu reģistrējuši teju 700 Latvijas valstspiederīgie. Visvairāk, ap 600 cilvēku, atrodas Apvienotajos Arābu Emirātos.