Jāņi, vainagi un dziesmas Brazīlijā, bet teātris kā dāvana Latvijā

Kamēr kopā ar „Rīgas danču” mūziķiem apciemosim piekto lielāko valsti pasaulē – Brazīliju un turienes latviešus, tikmēr piecas lieliskas diasporas teātra trupas pošas uz Latviju. Pirms gada dzimusī ideja par „Dāvanu Latvijai” nu jau ieguvusi tradīcijas spēku, un, ja pagājušajā vasarā Pasaules Latviešu Amatieru Teātru savienība (PLATS) diasporas teātra izrādes skatīties aicināja uz Ziemeļblāzmas pili, tad šogad par festivāla „Dāvana Latvijai” norises vietu izvēlēta cita pils - VEF Kultūras pils. Latvijas publikai 2. augustā visas dienas garumā būs ekskluzīva iespēja redzēt piecas pērnajā rudenī Diasporas teātru saietā “PLATS solis” Bergenā (Norvēģijā) atzinību guvušās un ekspertu novērtētās latviešu teātru izrādes: Grand Prix ieguvēju - Latviešu - dāņu biedrības amatierteātra “Pūpols” (Vejle, Dānija) veidoto izrādi “Vienas telpas esence – Virtuve”; vairākas nominācijas, tostarp arī skatītāju vērtējumu  „Labākā izrāde” saņēmušo Birmingemas Mazā teātra (Birmingema, Lielbritānija) iestudējumu „Atklātā jūra”; "Par teicami izstāstītu stāstu monologa formā” atzinību izpelnījušos Īrijas latviešu teātra “Sliedes” (Dublina, Īrija) „Ārsti nezina nekā!”; Bergenas latviešu amatierteātra “LATiBergen” (Bergena, Norvēģija) iestudējumu „Metāla ziedi”, kas ticis nominēts kategorijā „Labākā izrāde’; Londonas Teātra “Trepes” (Londona, Lielbritānija) izrādi, kas saņēmusi “Labākās scenogrāfijas” balvu - „Šakāļu uzbrukums”. Baudīt šo brīnumjauko „Dāvanu Latvijai” un mīlestības apliecinājumu latviešu teātrim un mūsu skatītājiem „Latviešiem pasaulē” aicināja PLATS priekšsēde Sandra Bondarevska. Savukārt, lai kavētos kāda cita gandrīz vai festivāla apmērus sasnieguša notikuma atmiņās, LR2 studijā tikāmies ar „Rīgas danču” mūziķi Rozīti Katrīnu Ponni. Viņa ar kokli, vijoli un akordeonu bagāžā un tautastērpu koferī jūnijā bija devusies uz Brazīliju. Trīs nedēļu ilgā ceļojuma mērķis bija satikt Brazīlijas latviešus, apciemot latviešu ciematus, viesoties turienes skolās, stāstīt par Latviju, mūsu kultūru un ar tautiskiem priekšnesumiem pārsteigt mazos brazīliešus. Latviešiem Brazīlijā ir gadsimtu sena vēsture - 1922. gada novembrī Brazīlijā ieradās pirmās latviešu baptistu misionāru ģimenes, kurus vadīja cieša pārliecība, ka visdrīzākajā laikā sagaidāma Kristus otrreizēja atnākšana, kurai pienācīgi jāsagatavojas. Viņuprāt, tas vislabāk iespējams Brazīlijas mūža mežā, tālu no civilizācijas vilinājumiem. Pirmajos ieceļošanas gados dzīves un darbi apstākļi bijuši smagi, latvieši līduši līdumus, izveidojuši ceļus, cēluši ēkas un kopīgiem spēkiem izveidojuši ciemus – Vārpa, Novaodesa, Monteverde, Palma. Sekojot pa latviešu pēdām, Rozītes Katrīnas Ponnes maršruts aptvēris  bezmaz visu Brazīliju, bet ceļojuma kulminācija bijusi Vārpas ciematā, kur līdzvērtīgi slavenajiem Brazīlijas karnevāliem tikuši nosvinēti īsti latviski Jāņi - ar dziesmām, dejām, ugunskuriem, Latvijas karogiem, eksotisko ziedu vainagiem un ap 500 dalībniekiem!