Jānis Birks: Politiskā griba nekad veselības aprūpes finansējumam nav bijusi pietiekama

Politiķi negrib pieņemt nepopulārus lēmumus un stipra arī politiskā greizsirdība, līdz ar to arī valsts un Rīgas attīstība nenotiek – uzskata bijušais Rīgas mērs Jānis Birks. Kādas ēkas Rīgā būtu jānojauc, kā no ārsta kļuva par slimnīcas vadītāju, kā virzīja Zatleru prezidenta amatam un vai ir atrodams miljonāru sarakstā – saruna ar Jāni Birku Laikmeta krustpunktā.  Saruna norit Doma laukumā, Vecrīgā. Netālu atrodas arī jūsu kādreizējā darbavieta Rātsnamā. Kad jūs ievēlēja domē, tad Rīgas domes deputāti vēl strādāja pašreizējā Ārlietu ministrijas ēkā Valdemāra ielā. Savukārt Jūras medicīnas centrs, ar kuru esat saistīts, atrodas gan Sarkandaugavā, gan Vecmīlgrāvī. Vai jums ir kāda tuvākā vieta Rīgā? Kas jums patīk visvairāk? Jānis Birks: Es visu bērnību esmu pavadījis Rīgas centrā, jūgendstila centrā. Mēs tajā laikā dzīvojām Rūpniecības ielā, Elizabetes un Rūpniecības ielas krustojumā, un faktiski visa mana bērnība līdz pat Medicīnas institūtam, kad es iestājos… Man bija ļoti labi, faktiski bija trīs minūtes līdz anatomikumam ko iet un, protams, arī mācījos 3. vidusskolā no sākuma. Tur bija jāiet cauri brīnišķīgajiem kanāla apstādījumiem, vēsturiskajam bulvāru lokam. Tas acīmredzot ir iespaidojis arī manu nākotnes skatījumu uz Rīgu, uz Rīgas vērtībām. Tā bija ļoti liela privilēģija, pat neskatoties uz to, ka tajā laikā mēs dzīvojām komunālajā dzīvoklī. Bet ārējā estētika bija noteicošāka droši vien par to, ko varēja dzīvoklī tajā laikā? Jānis Birks: Noteikti jā. Īstenībā tagad, vēsturiski skatoties, tā bija liela privilēģija. Tas tiešām ir ļoti skaists Rīgas rajons. Kā jūs sakāt – bulvāru loks. Bet kā jūs kopumā Rīgu redzat šajā laikā, kad jau ir daudzus gadus jums nav tieši jālemj par to, kam Rīgā būt, kam nebūt? Jānis Birks: Jā, protams, ka nevar aiziet no visām Rīgas problēmām, netieši tāpat tu visu to redzi un dzirdi, un saproti, un analizē. Ir, protams, ļoti daudz pārdomu. Mēs savā laikā bijām degsmes pilni un bija ļoti daudz attīstības projektu, un centāmies tos arī realizēt, jo mūsu mērķis bija iekļauties, atjaunot Rīgu kā Baltijas lielāko pilsētu, nozīmīgāko pilsētu. Protams, ka tur vajadzēja daudz enerģijas ilgtermiņa projektu realizācijai. Bet tā komanda, kas toreiz bija, mērķtiecīgi gāja uz šo mērķi. Šis periods pēc manas darbības Rīgas domē atmeta Rīgu atpakaļ ļoti daudzu gadu garumā. Un tā orientācija... Ja mēs bijām viennozīmīgi orientēti uz Rietumiem, uz Rietumu vērtībām, tad pēc tam šī orientācija aizgāja uz austrumiem un nekur tālāk par „Rižskij dvorik” Maskavā mēs netikām. Un sekas mēs jūtam šodien, jo atpaliekam gan no Viļņas, gan no Tallinas, un esam palikuši perifēra Baltijas valsts. Jūs domājat, ka tas ir tāpēc? 2009. gadā, kad bija pašvaldību vēlēšanas, tēvzemieši neiekļuva nemaz domē, bet desmit gadus Rīgas mērs bija Nils Ušakovs. Jūs domājat, ka tas bija iemesls? Jānis Birks: Droši vien, ka tas ir iemeslu komplekss, bet viens no būtiskākajiem iemesliem bija, ka tā bija pilnīgi politikas pārorientācija austrumu virzienā un netika veikti nekādi lielie attīstības virzieni. Protams, ir pilsētā jādomā gan par sociālo jautājumu risināšanu, gan par ilgtermiņa projektiem. Mēs bijām vairāk orientēti uz šo pilsētas attīstības virzienu, un, protams, neaizmirsām arī sociālos jautājumus pietiekoši daudz. Un mums arī bija labs periods, lai tos realizētu, tāpēc, ka visu laiku pieauga Rīgas budžets un līdz ar to mēs varējām to atļauties un domāt par šiem jautājumiem.