Jānis Ozoliņš par zebiekstēm un citiem zvēriem Latvijas mežos

Dzīvnieku mīļotāju un rakstnieku Džeraldu Darelu pirmā Grieķijas Korfu salā sastaptā zebiekste esot ap­būrusi. Viņš vērojis tās sīko augumiņu, aizgrābts no košā kažoka un naivās nevainības, un vairāk par visu pasaulē  vēlējies viņu sagūstīt un pievienot savai mājas zvērnīcai. Mazais Džeralds nospriedis, ka tauriņu tīkls būšot piemē­rotākais instruments, taču zebiekste izsprukusi no alas tik pēkšņi, ka viņš nepaguvis sagatavo­ties. Dzīvnieciņš attupies uz pakaļkājām un bez mazākā satrau­kuma ziņkārīgi blenzis uz Darelu. Viņš jau grasījies šaut lejā tauriņu tīklu, kad no krūmiem, astes vicinādami, iz­niruši suņi, un zebiekste, kādu brīdi, sastingusi šausmās par suņu armādas parādīšanos, sēdējusi, bet pēc mirkļa jau bijusi promJ Šogad šim Džeralda Darela jūsmas objektam un pasaulē mazākajam plēsējam, kas slepkavo un nogalina vairāk nekā pats spēj apēst, turklāt upurim uzbrūk, aptinot ap to savu ķermeni un iekožoties kaklā, piešķirs Latvijas Gada dzīvnieka tituls. Par zebiekstēm un citiem zvēriem Latvijas mežos „Nākotnes pieturā” izvaicājām Latvijas Dabas muzeja Zinātniskās padomes pārstāvi, LZA korespondētājlocekli, Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošo pētnieku, Dr.biol. Jāni Ozoliņu. Savulaik Jānis Ozoliņš bijis Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs,  par ieguldījumu medību saimniecības attīstībā Mednieku festivālā „Minhauzens” saņēmis  „Diānas balvu”, bet Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā “Silava” zinātniskie projekti saistīti ar medību faunu un medniecību, brūno lāču un ūdru monitoringu, kā arī  lielo plēsēju – vilku un lūšu populācijas stāvokļa un gēnu izpēti.