Jānis Sārts: Bīstamība ir, ka var izmantot MI, lai individualizētu ietekmes kampaņu

Mākslīgais intelekts arvien vairāk ienāk arī vēlēšanu procesos – no dezinformācijas un dziļviltojumiem līdz individuāli pielāgotām ietekmes kampaņām. Vai mākslīgais intelekts spēs ietekmēt mūsu izvēles arvien nemanāmāk un kā stiprināt sabiedrības noturību laikā, kad ietekmēšana kļūst arvien precīzāka un personiskāka? Gaidot Saeimas vēlēšanas, par šīm tēmām saruna ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu. Kādi ir galvenie riski, ar kuriem mēs varētu saskarties pirmsvēlēšanu periodā un vēlēšanu laikā? Jānis Sārts: Manuprāt, ir diezgan daudz jārunā par to, kādi ir tie riski un kādiem riskiem mēs gatavojamies. Šeit ir tie klasiskie riski, bet mēs redzam, tātad pirmais ir, kā militāri teiktu, kinētiskais risks – ka kaut kas notiek vēlēšanu laikā. Vai tas ir drons, par to arī tagad tiek runāts, jeb kaut kāds lielāks incidents, kas „sašūmē” sabiedrību. Tā ir viena lieta, kas ir iespējama, – tātad hibrīduzbrukums. Otra lieta, kas ir iespējama, ir mēģinājums, teiksim, kiberuzbrukumu veidā uzbrukt šīm [vēlēšanu] sistēmām. Atkal – vai tas ir veiksmīgs vai neveiksmīgs, bet var radīt priekšstatu, ka ir veiksmīgs. Trešais ir dažādas informatīvas kampaņas. Mēs zinām, diezgan plaši izplatīti ir bijuši dažādi robotizētie tīkli, algoritma nolaupīšana – Rumānijas gadījums. Visbeidzot pēdējais – tas ir, kur mākslīgo intelektu jau izmanto. Vai tie ir dziļviltojumi, vai tā ir datu indēšana priekš lielajiem valodas modeļiem, kas sāk dot pilnīgi savādākas atbildes par, piemēram, politiku, nekā dabiski viņi būtu atbildējuši. Un visas šīs lietas ir tās, ar ko mēs varam saskarties priekšvēlēšanu vai vēlēšanu mirklī.