Jānis Vētra: Zinātnieka prāts tomēr ir kustīgs prāts!

Droši vien daudzi no mūsu klausītājiem no skolas laikiem atceras ieteicamās literatūras klāstā iekļauto, gandrīz pirms 150 gadiem sarakstīto apjomīgo prozas darbu „Mērnieku laiki”. Tā autori, brāļi Kaudzītes iedvesmu esot smēlušies no Piebalgas novada vietām un kā prototipus izvēlējušies tur dzīvojošos cilvēkus. Pavisam drīz piebaldzēnus gaida jauni „mērnieku laiki”, taču, cerams, bez tādām kaislībām un cīniņiem kā leģendārajā romānā. Šovasar Rīgas Stradiņa universitātes zinātnieku un studentu komanda dosies ekspedīcijā uz Vecpiebalgu un Jaunpiebalgu, lai veiktu turienes iedzīvotāju antropoloģiskos pētījumus. Šo projektu var uzskatīt par savdabīgu restartu gandrīz pirms 90 gadiem, no 1936. līdz 1937. gadam īstenotajam antropologa, profesora Jēkaba Prīmaņa pētījumam, kad tika apsekotas mājas un mērīti vairāk nekā 3000 Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas iedzīvotāju mērīja ķermeņa fizisko izmēru rādītāji, veselības un demogrāfiskie dati. Aktuālā pētījuma mērķis ir noskaidrot, kā 90 gadu laikā mainījušies piebaldzēnu antropoloģiskie dati, paredzēts veikt arī ģenētiskā materiāla vākšanu, uzkrāšanu un analīzi, salīdzināt no jauna iegūtos datus ar vēsturiskajiem, kā arī prognozēt Piebalgas iedzīvotāju antropoloģisko attīstību nākotnē. „Nākotnes pieturā” viesojās pētījuma vadītājs, RSU Anatomijas un antropoloģijas institūta Morfoloģijas katedras profesors, Dr. med. Jānis Vētra. Jānis Vētra studiju laikā bijis Studentu zinātniskās biedrības priekšsēdētājs, kā mediķis specializējies traumatoloģijas/ ortopēdijas jomā,  zinātniskās intereses bijušas saistītas ar  biomehāniku, piemēram, lielo locītavu protezēšanu, augstu pārslodzes traumu risku sportā u.c. Viņš ilgus gadus bijis Rīgas Medicīnas institūta un Rīgas Stradiņa universitātes rektors. Profesors apgalvojis: "Zinātnieka prāts tomēr ir kustīgs prāts!", viņa uzmanības lokā ir medicīnas vēstures zinātniskā pētniecība, šobrīd ir viens no Nacionālās enciklopēdijas autoriem un darbojas arī tās redkolēģijā.