Jeļena Storoženko: laboratoriskie izmeklējumi dažādu slimību diagnostikā

Iespējams, visai interesantus rezultātus sniegtu statistiskais pētījums, kurā censtos noskaidrot, cik daudz ir to, kuros mīt slavenā „pulkveža atraitne” – igauņu dramaturga Juhana Smūla radītā kolorītā varone, kura pārliecināta, ka gluži kā Jakutijas dimanti viņā snauž simtiem neatklātu slimību, kura zina, ka „ārsti nezina nekā”, kura, spēkus nežēlojot, tos tiranizē, pieprasot īpašo diagnozi. Pulkveža atraitnes vēlmes piepildās un viņa dabū savu īpašo un reto diagnozi – “logorrhea gravis”. Paciente  jūtas apmierināta, līdz uzzina šīs slimības tulkojumu - „smaga vārdu caureja”. Latvijas ārstiem radīts jauns līdzeklis, kas palīdzēs pareizās diagnozes noteikšanā un cīņā ar šādām „pulkveža atraitnēm”. Ja pavisam nopietni, tad veselības uzturēšanai būtiska ir slimību profilakse, savukārt veiksmīgai slimības ārstēšanai, svarīgi to laikus atklāt, nosakot pareizo diagnozi. Nesen klajā laists unikāls izdevums, kura tapšanā roku rokā darbojušies daudzi dažādu nozaru Latvijā atzīti medicīnas korifeji "Laboratoriskie izmeklējumi dažādu slimību diagnostikā". Medicīnas zinātnei attīstoties, klīnisko  laboratoriju pakalpojumu klāsts pēdējā laikā kļuvis arvien plašāks, tomēr joprojām ne tik vienkāršs ir diagnozes noteikšanas ceļš. Medicīnas speciālisti jau atzinuši, ka šī grāmata varētu izpelnīties novērtējumu ne tikai Latvijas mērogā, jo tajā apkopota būtiskākā informācija par modernajā diagnostikā izmantojamajiem rādījumiem un to medicīnisko interpretāciju. Medicīnā 60 % līdz 70% gadījumu klīniskie lēmumi tiek pieņemti, balstoties tieši laboratorisko izmeklējumu rezultātos, turklāt izmeklējumiem būtiska loma arī profilaksē un veselības uzraudzībā. „Nākotnes pieturā” viesojas „Laboratorisko izmeklējumu dažādu slimību diagnostikā” idejas autore un apjomīgā  projekta vadītāja, “Centrālās laboratorijas” padomes locekle, RSU Infektoloģijas katedras asociētā profesore Jeļena Storoženko. Savulaik Jeļena Storoženko pati strādājusi Infektoloģijas centra laboratorijā. Pētniece specializējusies biomedicīnā - nozarē, kas pētī cilvēka ģenētisko uzbūvi, gēnu struktūru, iedzimtības informācijas nesēju veidošanās bioķīmiskos un molekulārbioloģiskos mehānismus. Genomikas pētījumi, balstoties uz individuālu pacienta ģenētiku, bioloģiskajiem marķieriem un dzīvesveidu, palīdz labāk saprast, kā ģenētiskie faktori ietekmē slimību attīstību un ārstēšanu. Ģenētiskie testi palīdz izveidot personalizētas ārstēšanas stratēģijas.