Julita Kluša - Latvijas galveno gļotsēņu pazinēja

Pasaule ir pilna ar dažādām noslēpumainām parādībām - debesīs esot novēroti lidināmies NLO, Atlantijas okeānā noslēpumainajā Bermudu trijstūrī pazūd jahtas, kuģi un pat lidmašīnas, kaut kur pie Āfrikas krastiem esot nogrimusi reiz plaukstoša civilizācija - zudušais kontinents Atlantīda, bet joprojām pasaulē eksistē īpaša valstība, kuru apdzīvo mistiskas būtnes, kas nav ne augi, ne dzīvnieki - sēnes. Pastāv pat teorijas, ka tās esot mūsu planētas galvenie iemītnieki, kas izglābšot pasauli no bojāejas. Par sēnēm vēl neparastāka, mazizpētīta parādība ir gļotsēnes, kas patiesībā nemaz nav sēnes. Tās tāpat kā sēnes barojas galvenokārt ar organiskām atliekām un tāpat kā sēnes vairojas, veidojot sporas. Tomēr gļotsēnem nav micēlija, tās rodas no vienšūņiem, kas, savā starpā apvienojoties, veido koloniju - gļotainu masu - plazmodiju. Tas var būt caurspīdīgs, gan spilgtās krāsās - dzeltenā, oranžā, baltā, rozā vai sarkanā un izmērā no 1 mm līdz 1 metram. Turklāt šie organismi, ja nepieciešams, spēj aktīvi pārvietoties un visai viegli mainīt formu. Kad plazmodijs nobriedis, tas rada augļķermeņus, kuros savukārt attīstās sporas. „Nākotnes pieturā” noslēpumainajā gļotsēņu valstībā ielūkosimies kopā ar Latvijas galveno gļotsēņu pazinēju Julitu Klušu. Julita ir kaislīga dabas pētniece un fotogrāfe, savulaik mērījusi dižkokus, atklājusi Baltijā varenāko egli, vērojusi putnus un tauriņus, publicējusies dabasdatos.lv, „Vides vēstīs”, „Dārza pasaulē”, piedalījusies biotopu inventarizācijas un kartēšanas projektos Latvijā un Lietuvā. Savulaik studētās datorzinātnes liktas lietā pašas izveidotajā interneta platformā, kuras mērķis ir atspoguļot Latvijas dabas un kultūrvēstures daudzveidību visās tās izpausmēs un vietās - DZIEDAVA.lv.