Kādēļ Dziesmu svētkos visi koristi un dejotāji ir tik skaisti?

Kāpēc Dziesmu svētkos visi koristi un dejotāji ir tik skaisti? Varbūt ne tikai mūzika un kopības sajūta rada svētku laimes formulu? Arī uzvilktais tautastērps ir daļa  no šīs maģijas. Tas māca izsliet galvu, atliekt plecus un iztaisnot muguru, liek acīm mirdzēt, pašiem starot, sajusties tik apgarotiem un pacelties tuvāk debesīm? Nu jau pamazām iedzīvojusies arī tradīcija - 4. maijā - Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā ne tikai klāt baltus galdautus, bet arī celt godā latviešu tautastērpu, rotājoties ar to tautastērpu gājienā - šogad jau sestajā, bet diemžēl - virtuālajā. Par tautastērpu - kā daļu no mūsu kultūras mantojuma, kā patriotisma un latvietības simbolu, tā vēsturi, novadiem atšķirīgo un raksturīgo, attīstību, modi un to - kas pareizs un nepareizs „Nākotnes pieturā” jautājām etnoloģei, LU Latvijas vēstures institūta vadošajai pētniecei, Dr.hist. Anetei Karlsonei. Anete ir grāmatas „Dziesmu svētki un tautiskā tērpa attīstība Latvijā 19.gs. beigās un 20.gs. sākumā”, kuras pirmais metiens zibens ātrumā pazuda no veikalu plauktiem, autore. Pētījumā soli pa solim izsekots dažādajiem posmiem tautiskā tērpa idejas attīstībā no 19./20. gs. mijas modernisma modes ierosmēm līdz tradicionālā apģērba rekonstrukcijām 30. gados, cauri padomju perioda stilizācijām, no jauna atgriežoties pie autentiskā tautas tērpa 20.gs. nogalē. Anetes Karlsones zinātnisko interešu lokā ir arī vēsturisko tekstiliju izpēte, to sagatavošanas un krāsošanas noslēpumi un krāsvielu ieguve no dabas materiāliem, kas izpelnījusies ievērību pat starptautiskā mērogā. Savus praktiskos padomus viņa neliedz arī dažādās meistarklasēs. Viens no senajiem krāsošanas noslēpumiem, kas ļaujot augā esošajam pigmentam labāk saistīties ar auduma šķiedru: tas kūtī jāierok aitu mēslos. Izmēģiniet! Lai veicas!