Kāpēc bērnam nevajag privātskolotāju, bet gan gumijas zābakus! Saruna ar Daci Namsoni un Intu Ozolu

Latvijas skolās pirmo reizi veikti monitoringa darbi, un to rezultāti ir raisījuši jautājumus gan vecākiem, gan pedagogiem. Lai skaidrotu, ko patiesībā nozīmē šie procenti, Latvijas Vecāku organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa uz sarunu aicināja divas izglītības jomas ekspertes: Daci Namsoni, Latvijas Universitātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra vadošo pētnieci un Intu Ozolu, Valsts izglītības attīstības aģentūras direktori.Bieži vien pirmā reakcija, ieraugot bērna rezultātu – īpaši dabaszinātnēs, kur valsts vidējais rādītājs 6. klasē ir tikai 35% –, ir panika un vēlme meklēt privātskolotāju. Taču ekspertes skaidro, ka šī nav bērna problēma, bet gan signāls sistēmai! 📌 Šajā sarunā noskaidrosim:Ko patiesībā mēra jaunie darbi? Tie prasa spēju lietot zināšanas kompleksās dzīves situācijās. Kāpēc dabaszinātnēs sokas visgrūtāk? Kāpēc šo priekšmetu nevar iemācīties, sēžot solā un lasot grāmatu?Mācīšanās eksperimentējot: kāpēc bērniem ir jādodas ārā, jāeksperimentē ar materiāliem un jāapmeklē reālas ražotnes, lai izprastu inženierzinātņu un fizikas pamatus?"Bārbiju mammas" un bailes sasmērēties: kāpēc vecākiem ir jāmudina skolas vest bērnus dabā, nevis jāiebilst pret darbošanos ārtelpās? Nākotnes plāni izglītībā: vai un kā testēs bērnudārzniekus, un kāpēc drīzumā tiks mērīta arī skolēnu labbūtība? 💡 Ieteikums vecākiem: nesteidziet celt paniku par zemiem procentiem! Noskatieties šo sarunu, lai saprastu, kā pareizi interpretēt datus, kādu palīdzību no valsts saņems skolas un kādus jautājumus uzdot sava bērna skolas vadībai, lai uzlabotu reālo mācību procesu.