Kārlis Dreimanis atklāj jaunus fizikas fenomenus

Iespējams, ne reizi vien dažs labs aizdomājies par tādiem fundamentāliem jautājumiem  par to, kā radies Visums, no kā tas sastāv, kādi ir tā darbības principi un noteikumi, kāpēc mēs eksistējam un kas Visumu, līdz ar to arī mūs, kā Visuma daļu, gaida nākotnē? Uz šiem jautājumiem atbildes cenšas izdibināt arī zinātnieki vienā no pasaules pētniecības centriem - Eiropas Kodolpētniecības centrā (CERN). Tur jūlija sākumā pēc trīs gadu pauzes, kuras laikā notikuši uzlabošanas darbi, ar vēl lielāku jaudu atsācis darboties viens no zinātnes pasaules brīnumiem - Lielais hadronu paātrinātājs. Lielais hadronu paātrinātājs  ir 27 kilometrus garš tunelis 175 metrus zem zemes uz Šveices un Francijas robežas jeb zinātniska iekārta, ar kuras palīdzību CERN zinātnieki milzu ātrumā raida protonu kūļus vienu pret otru un pēta to sadursmes, kurās ļoti lielā enerģijā tiek imitēts Lielais sprādziens un mērījumos meklētas atbildes uz jautājumiem par Visumu. Jau gadu arī Latvija  ir Latvija ir CERN asociētās dalībvalsts statusā, un  „Nākotnes pieturas” viesis - Rīgas Tehniskās universitātes Augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centra direktors - daļiņu fiziķis Kārlis Dreimanis CERN vada zinātnieku grupu, kas ir ļoti tieši saistīta ar Lielajā hadronu paātrinātājā veicamajiem eksperimentiem, kuru mērķis ir atklāt jaunus fizikas fenomenus.  Lielā hadronu paātrinātāja darbības atsākšanās iezīmēja kādu nozīmīgu jubileju - tieši pirms 10 gadiem, 4. jūlijā Eiropas Kodolpētniecības centrā (CERN) notikušo gadsimta atklājumu – ar  Lielā hadronu paātrinātāja palīdzību tika pierādīta Higsa bozona - elementārdaļiņas, kas piešķir matērijai masu, eksistence. Atceroties šo vēsturisko brīdi notika simpozijs, kurā izcili zinātnieki dalījās atmiņās par Higsa bozona pierādīšanas procesu.