Kārlis Fogelis - izstādes „Āķīgie ūdeņi” autors

Vasarā un rudenī pirms 85 gadiem tika uzņemta ikoniskā kinofilma, kuras pirmizrāde notika 1940. gada janvārī, lai to redzētu, pie kinoteātra "Splendid Palace", veidojas garumgaras rindas, līdz maijam to bija noskatījušies 400 000 Latvijas iedzīvotāju, to izrādīja arī Lietuvā un Igaunijā, uz visām pirmizrādēm ieradās visu valstu prezidenti. Kinolente kļuva par vienu no populārākajām 20. gs. Latvijas aktierfilmām, bet operas tenora Rūdolfa Bērziņa ieskaņotais šlāgeris par laša kundzi, kas bola acis un mencu, kas „pilnā rīklē sauc, jo zutis buti precēt brauc”, tika pieprasīts gan ballītēs, gan mājas viesībās. Leģendārā „Zvejnieka dēla” filmēšana 1939. gadā notika Lapmežciemā, Ragaciemā, Plieņciemā, Garciemā, Buļļu ciemā, Nīcā, Papē un Ķekavā, bet sižets savērpies ap kādu zvejnieku ciematu, kur jaunie cenšas pārliecināt vecos - par moderniem zvejas rīkiem, jūras murdu, leduspagrabu, labāku nākotni un rītdienu. Bet, lai aplūkotu daudz senākas zvejas liecības un rīkus - bridņus, ūdas, venterus, katicas, klūgu - skalu murdus, vēžu krītiņus  un iepazītu saldūdens zvejniecības vēsturi un tradīcijas, jādodas nevis uz kinoteātri, bet gan Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju, kur kopš septembra sākuma skatāma izstāde "Āķīgie ūdeņi". Zvejniecība un ar to saistītās amatu prasmes - tīklu aušana, virvju vīšana un koka amatniecība ir viens no Latvijas identitāti un kultūrvēsturisko mantojumu raksturojošiem elementiem. „Nākotnes pieturā” gida lomā izstādes „Āķīgie ūdeņi” autors - Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja pētnieks, vēsturnieks Kārlis Fogelis. Viņš savos pētījumos pievērsies Vidzemē 19. gs. un 20. gs. sākumā izmantotajiem zvejas veidiem, to izplatībai un pielietošanai. Lai pats pilnībā izbaudītu senās zvejniecības šarmu un procesu, Kārlis nodarbojas ar eksperimentālo etnogrāfiju. Piemēram, izgatavojis  trejbridi – „spārnotu” ierīci, ar kuru ķert zivis, izmēģinājis arī katicu -  dēļu sienu ar divām kamerām, kur iepeld zivis. Vēsturnieks veicis pētījumu par Papes Ķoņu ciemu un brīvdabas muzeja Rucavas lauku ekspozīcijas zvejnieka - zemnieka sētas “Vītolnieki” vēsturi, kas apkopots “Vītolnieku mazajā ceļvedī”, bet šobrīd strādā pie "Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja zvejas rīku kataloga”.