Kristiāna Ābele un viņas monogrāfija par Vilhelmu Purvīti

Pavisam drīz Vasaras saulgrieži- pats skaistākais laiks, kad uzplaukst daba un cilvēki, kad visās malās skan Līgo, kad svinam sauli un gada garāko dienu. Tieši šajā Latvijas pilnbrieda un ziedēšanas laikā ir ieplānotas vēl kāda skaista notikuma svinības- dienas gaismu ieraudzīs mākslas vēsturnieces, LMA Mākslas vēstures institūta vadošās pētnieces, Dr.art. Kristiānas Ābeles vairāku gadu lolojums- monogrāfija par dižo gleznotāju, vienu no pagājušā gadsimta pirmās puses izcilākajām mākslas personībām- Vilhelmu Purvīti. Kristiāna ir arī glezniecības vecmeistara 150. jubilejai veltītās izstādes Nacionālajā mākslas muzejā zinātniskā konsultante. Iespējams, Purvītis daudzu priekšstatos asociējas ar ainavu glezniecību, pieklusinātu toņu gammu un kūstoša sniega smaržu. Bet izceļami ir arī viņa īpašie nopelni Latvijas kultūrpolitikas veidošanā, viņš bijis pirmais Latvijas Mākslas akadēmijas rektors un Dabasskatu meistardarbnīcas vadītājs, Rīgas pilsētas mākslas muzeja (šobrīd- Latvijas Nacionālais mākslas muzejs) direktors, nacionālās mākslas kolekcijas veidotājs un veiksmīgs latviešu mākslinieku starptautisko izstāžu (Stokholmā, Oslo, Varšavā, Vīnē, Prāgā, Kopenhāgenā, Parīzē, Londonā un citās Eiropas pilsētās) organizētājs. Varam būt lepni, ka Vilhelma Purvīša 150. jubileja ir iekļauta šīgada UNESCO svinamo dienu kalendārā. Tomēr daļa gleznotāja daiļrades ir noslēpumiem vīta- joprojām nav zināms Otrā pasaules kara krustceļos pazudušo darbu liktenis. „Nākotnes pieturas” viešņai Kristiānai Ābelei ir visai ražena mākslas pētniecības prakse- viņa ir daudzsējumu izdevuma “Latvijas mākslas vēsture” redaktore un līdzautore, darbu kāstā ir monogrāfija par gleznotājiem Voldemāru Zeltiņu, Pēteris Krastiņu un Johanu Valteru. Nesen Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtā izstrādātais pētījums par 19. gadsimta latviešu rakstniecības vēsturi publicēts prestižajā akadēmiskajā apgādā "Peter Lang" Vācijā, Berlīnē.