Laura Drunka: zāļvielu izstrāde malārijas apkarošanai

Klāt gada noslēdzošā „Nākotnes pietura”. Pirms pieturēt nākamajā, 2024. gadā - mazs šī gada rezumē: Raidījumos iepazinām Gada augu - parasto purvpapardi, Gada sūnu - Vulfa sfagnu un Gada galveno putnukora solisti - lakstīgalu, interesējāmies par pūču spīdēšanu, ūpju aizsardzību, viendienītēm, zooplanktonu, sienāžiem un citiem taisnspārņiem, priecājāmies par rododendriem, lasījām ķiršus, sēnes un enciklopēdiju. Aplūkojām kultūrvēsturiskos akmeņus, ģerboņus, senās rotas, ornamentus, krēslus, karogus, fotopastkartes un  latviešu tautastērpus. Aicinājām uz Apvidvārdu talku un  noskaidrojām vārddarināšanas paņēmienus. Piedalījāmies ģeoloģiskajās, ģeomorfoloģiskajās un ledāju ekspedīcijās. Trenējāmies ideju fitnesā un vizinājāmies šaursliežu dzelzceļā. Ielūkojāmies Dziesmu svētku telpā, paviesojāmies Rīgas parkos un Latvijas genoma datubāzē jeb Nacionālajā biobankā. Pētījām nātrija bismuta titanātu un bakteriofāgus, un to, kā no sēnēm iegūt biogāzi. Cīnījāmies ar mikroplastmasas piesārņojumu, Spoku tīkliem un Covid atstātajām sekām. Protams, neizpalika arī mākslīgais intelekts, datorsimulācijas, kiberpsiholoģija, un digitālā laikmeta plusi un mīnusi. Apguvām dažus svešvārdus un noskaidrojām kas ir histogrāfija, malokoloģija, veksikoloģija, glacioloģija, fenoloģija, kultūrantopoloģija  un antroponīmija. Pievērsāmies arī mūzikas izpētei - sākot ar tango leģendas Oskars Stroka fenomenu un šlāgera kā jauna muzikālā žanra pirmsākumiem līdz pat cilvēka smadzeņu darbības akustiskas informācijas apstrādes un muzikālās apdāvinātības neiropsiholoģiskajiem aspektiem. Ikkatrs jaunais gads nāk ar jauniem globāliem izaicinājumiem. Līdz ar to nākas rast jaunus līdzekļus un veidus to risināšanā. Medicīnas un farmakoloģijas jomā joprojām tiek meklētas alternatīvas baktēriju iznīcināšanai un slimību apkarošanai lietoto antibiotiku aizstāšanai. Liela daļa baktēriju apguvušas izdzīvošanas māku un kļuvušas rezistentas, jeb nejūtīgas pret antibiotikām, līdz ar to antibiotikas zaudē spēju nonāvēt baktērijas. Jaunu līdzekļu izstrādāšana cīņai ar antibakteriālo rezistenci nodarbina daudzu pasaules zinātnieku prātus. Jau gadu šajā jomā darbojusies arī RTU un LU jauno pētnieku komanda, kas meklējusi risinājumu antibakteriālās rezistences apkarošanai un jaunu zāļvielu un pesticīdu izstrādei. Nesen viņi piedalījušies  un ar zelta godalgu no Parīzes atgriezušies no pasaulē lielākajām biotehnoloģiju inovāciju sacensībām, kuru mērķis ir veicināt globālu sadarbību sintētiskās bioloģijas attīstībā, „International Genetically Engineered Machine” (iGEM). Augsti novērtētajā  projektā pētīti cikliskie peptīdi, kas dabiski sastopami dažādās augu sugās un  kam piemīt daudz vērtīgu īpašību, piemēram, augsta metaboliskā stabilitāte un antibakteriālā aktivitāte, kas paver iespējas tos plaši izmantot. Mūsu pētnieki pievērsušies dažos augos - zemesriekstā, Kanādas jūdas kokā un „selaginella” jeb Jērikas rozē atrodamo ciklisko peptīdu sintēzei. „Nākotnes pieturā” viesojās - viena no „zelta komandas”, RTU Ķīmijas tehnoloģijas doktorantūras studente Laura Drunka. Jaunā zinātniece profesionālo pieredzi apgūst Latvijas Organiskās sintēzes institūtā. Viens no viņas izpētes mērķiem ir jaunu zāļvielu  izstrāde malārijas - vienas no pasaulē izplatītākajām un nāvējošākajām slimībām, apkarošanai.