Laura Švītiņa: Latvijas skaņražu kopas un to nozīme Latvijas mūzikas dzīvē

Dziesmu svētki izskanējuši, bet joprojām ar saviļņojošām atmiņām un brīnišķīgām emocijām tie atbalsojas ne vien mūsu sirdīs, bet arī „Nākotnes pieturā”. Pamazām tiek izgulēts arī svētku virpulī neizgulētais miegs, tāpēc nu jau mierīgākā noskaņā varam atkal aicināt uz Mežaparku, šoreiz arī tos, kas nebija to gandrīz 16 tūkstošu izredzēto, proti, koristu vidū un kam svētku laikā nebija iespēja paviesoties „Sidraba birzs” Ziemeļrietumu spārnā esošo „Dziesmusvētku telpu” - Rakstniecības un mūzikas muzeja veidoto unikālo latviešu Dziesmusvētku tradīcijai veltītu pastāvīgo ekspozīciju. „Nākotnes pieturā”  gan  “Līgo karogu”,  interaktīvo dārgumu sienu “Laika upe” un multimediālo instalāciju “Lielākais koris pasaulē” aplūkot , gan kormūzikas klausīšanās krēslos pasēdēt aicināja vērienīgās ekspozīcijas radošās un pētnieku komandas dalībniece Laura Švītiņa. Bet tas vēl nav viss - ar Lauras starpniecību ekskursiju turpinājām atpakaļ uz Rīgas centru - Mūzikas akadēmiju, kur ielūkojāmies komponista Jāzepa Vītola piemiņas istabā un vēl sēdāmies „laika mašīnā”, lai dotos 100 gadus tālā pagātnē un uzzinātu par kaislībām, kādas Latvijas skaņražu vidū valdīja pagājušā gadsimta 20. - 30. gados. Paralēli darbam Rakstniecības un mūzikas muzejā, Laura Švītiņa ir JVLMA Zinātniskās pētniecības centra zinātniskā asistente un Muzikoloģijas katedras docētāja, kā arī rūpējas par Konservatorijas dibinātāja – Jāzepa Vītola piemiņas istabu, kas glabā komponista rokrakstus, grāmatu kolekciju un viņam piederošās lietas, un iedibinājusi tradīciju tajā rīkot radošas Brokastis. Savā pētniecības darbā muzikoloģe pievērsusies “Latvijas Skaņražu kopas (1923–1939) un tās nozīmes Latvijas mūzikas dzīvē” izpētei.