Līga Strazdiņa: sūnaugi - viena no lielākajām augu grupām

Mēs varam lepoties ar savām bagātībām - ar mežiem, kas „apdzīvo” vairāk nekā pusi valsts teritorijas; ar jūru, kas Latvijas robežu apskalo gandrīz 500 km garumā; arī ar purviem, kuru, izrādās, mums ir vairāk nekā 5000 un, protams, arī ar izciliem zinātniekiem, to vidū arī tiem, kas pēta un izzina mūsu dabas bagātības.”Nākotnes pietura” skan Lieldienu Zaļajā ceturtdienā, kad saskaņā ar tautas ticējumiem nedrīkstot  neko mājās nest no meža, lai vēlāk mūs neapciemotu nelūgti viesi - čūskas un citi mošķi. Tāpēc tikai vērosim, pētīsim un noskaidrosim. Mūsu zinošā gide -  Dabas aizsardzības pārvaldes vecākā eksperte, purvu, sūnu un ķērpju pārzinātāja  Dr.biol. Līga Strazdiņa. Savā doktora disertācijā viņa pētījusi Moricsalas dabas rezervātu, kas ir senākā aizsargājamā dabas teritorija Latvijā un ilgstoši neskartās dabas dēļ īpaši piemērota sūnu ekoloģijas izpētei. Līga ir arī viena no grāmatas, ko pirms desmit gadiem izdevis LU Akadēmiskais apgāds, „Sūnu ceļvedis dabas pētniekiem”, autorēm. Sūnaugi radušies aptuveni pirms 400 miljoniem gadu. Vissenākās fosilās sūnaugu atliekas atrastas devona nogulumu augšējos slāņos. Sūnas mīt it visur uz zemeslodes, vairums sugu sastopamas tropu joslā, bet plašākās audzēs sūnas aug mērenā klimata joslā un arktiskajā sūnu tundrā. Sūnas bijušas starp pirmajiem augiem, kas sākušas apdzīvot Latvijas teritoriju pēc ledāja atkāpšanās. Pasaulē sastopami 22 - 27 tūkstoši sūnu sugu, un tā ir viena no lielākajām augu grupām. Sūnu populāciju apdraud mežu izciršana  un purvu nosusināšana. Latvijā līdz šim konstatētas aptuveni 550 sugas, no tām 9 - Eiropas nozīmes aizsargājamās sugas. Latvijā īpaši aizsargājama suga ir arī Gada augs 2022 - lapoņveida aknu sūna dzeltenīgi zaļā krāsā - tīklotā ričija.