Margarita Baranova: mikorizas sēņu nozīme hibrīdapses un bērza starpaugu signālu apmaiņā

Oficiāli neapstiprināta, bet vispāratzīta ir latviešu nacionālā kaisle - sēņošana.  Diemžēl lielais sēņu ražas laiks jau garām, šobrīd vērtīgie guvumi ieslodzīti burciņās, cibiņās, muciņās, saldētavās un pagrabos. Kamēr sēņu grozi skumst tukši un klusi, sēņu nazīši zaudējuši savu spožumu un asumu, bet sēņošanas dreskods iegūlis drēbju skapju tālākajos plauktos, tikmēr „Nākotnes pieturā” varam pievērsties dažām sēņu pētniecības teorijām. Ja mikologi jau sen atzinuši, ka sēnes nav ne augi, ne dzīvnieki, tomēr joprojām neskaidra un mīklaina ir to izcelsme, tad citu zinātnieku uzmanības centrā ir sēņu draudzība ar kokiem, kuras rezultātā savstarpēju labumu gūst gan vieni, gan otri. Klimata pārmaiņu rezultātā mežos pieaug abiotisko traucējumu intensitāte un biežums, kas pastiprina biotisko stresu, kura iemesls ir dažādi kaitēkļi, slimības un nelabvēlīgi vides apstākļi. Koku saknes veido kopdzīvi ar augsnē mītošajām mikorizas sēnēm, veidojot lielu, ilgdzīvojošu un aizsargreakcijās iesaistītu pazemes tīklu un veicinot koku dabiskās aizsargspējas. „Nākotnes pieturas” viešņa, bioloģe Margarita Baranova darbojas Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" zinātnieku komandā, kas pēta mikorizas sēņu nozīmi hibrīdapses un bērza starpaugu signālu apmaiņā un noturībā pret kaitēkļiem. Bez tam - aizraujošo bioloģijas pasauli Margarita palīdz iepazīt potenciālajiem nākotnes zinātniekiem un ir skolotāja RTU Olaines Tehnoloģiju koledžā.