Mārtiņš Vāveris: Nauda Latvijā!

Mēneša sākumā -1. majā svinējām 20 gadus kopš Latvija iestājusies Eiropas savienībā, savukārt šogad 1. janvārī apritēja 10 gadi kopš mūsu maciņos lata vietā ieripojis eiro. Tomēr droši vien daudzi sentimentālu jūtu vadīti joprojām kastītēs, cibiņās vai lādītēs glabā laša, stārķa, sēnes, Sprīdīša vai skursteņslauķa vienlatniekus. Iespējams, ka kādam mājās aizķēries arī kāds „repšiks”, kas uz īsu brīdi nomainīja nevērīgos padomju „koka” rubļus un ko varējām lepni saukt jau par mūsu nacionālo valūtu. Izrādās, Latvijas rublis figurējis jau pirms tam, pārejas periodā no 1918. - 1922. gadam. Protams, emocionālā vēsturiskā atmiņa saistās ar pirmās brīvvalsts laika latiem, īpaši ar leģendāro zudušās neatkarīgas Latvijas simbolu - sudraba pieclatnieku ar tautumeitas profilu. Tāda īsumā ir mūsu maksāšanas līdzekļa pēdējās simtgades vēsture. Protams, mūsdienās varam arī pavisam iztikt bez banknotēm un monētām - eksistē dažādas maksājumu kartes, internetbankas un citi digitālie maksāšanas rīki. Jau gandrīz divdesmit gadus (kopš 2005. gada) ik pavasari daudzās Eiropas valstīs notiek starptautiska akcija Eiropas Muzeju nakts. Šīs nedēļas nogalē to līdz ar Eiropu svinēs arī Latvijā, un šogad tās motto ir "Izzināt un iegūt, pētīt un saprast". Tāpēc, lai izzinātu, pētītu un saprastu naudu kā muzejisku vērtību, „Nākotnes pieturā” viesojās Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Numismātikas nodaļas pētnieks Mārtiņš Vāveris. Muzeja numismātikas  krājumu veido ap 160 000 glabāšanas vienību – tajā ietilpst monētu, bonistikas, medaļu un faleristikas kolekcijas. Bonistika jeb notafilija pēta papīrnaudu, un muzeja bonistikas kolekcijā atrodamas papīra naudas zīmes no visas pasaules.  Savukārt faleristika (no grieķu valodas „phalera - „metāla rotājums”) ir vēstures palīgnozare, kas izzina ordeņu, medaļu, goda zīmju vēsturi. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājuma vecākās monētas ir datētas ar 4. gs. pr.Kr., bet papīra naudas zīmes, medaļas un ordeņi – ar 17. gadsimtu, tajā glabājas Latvijas Republikas un ārvalstu apbalvojumi, tostarp Latvijā vienīgais zināmais Lāčplēša Kara ordeņa pilns komplekts un Latvijā vienīgā Triju zvaigžņu ordeņa ķēde un zvaigzne. LNVM Numismātikas nodaļas krājumā atvēlēta vieta arī Romas impērijas monētu kolekcijai, tajā atrodas vairākas interesantas un vērtīgas monētas, piemēram,12 Cēzaru monētas. Tās iespējams aplūkot digitālajā izstādē, ko veidojis pētnieks Mārtiņš Vāveris, „12 Cēzaru monētas LNVM krājumā”. Maija nogalē LNVM atstās pagaidu telpas Brīvības bulvārī  un uzsāks atpakaļceļu uz savu vēsturisko mājvietu Rīgas pilī. Tāpēc Muzeju naktī ar devīzi “Visatvēršana pirms slēgšanas” muzejs aicina aplūkot Latvijas vēstures ekspozīciju un piecas izstādes, to vidu arī „Nauda Latvijā”.