Noslēdzam „vecos rēķinus”, Jaunajā gadā iesoļojam ar pirmatskaņojumu

Klāt gadu mija un 2024. gada noslēdzošais raidījums „Latviešiem pasaulē”. Šogad iegūti jauni draugi, vēl ciešākas kļuvušas draudzības saites ar jau reiz sastaptajiem latviešiem, bet raidījuma ģeogrāfija paplašinājusies Brazīlijas un AAE virzienā. Kopā ar mūsējiem dažādās pasaules malu malās esam svinējuši svētkus, apbrīnojuši latviešu skoliņu skolotāju nesavtību un tētu, bet galvenokārt jau laikam tomēr mammu neatlaidību, cenšoties bērniem mācīt Latviju un latvietību. Esam iedvesmojušies no dziedātājiem, dejotājiem, teātra spēlētājiem un kolektīvu vadītājiem, kas savu laiku un sirdi velta latviešu kultūras uzturēšanai un kopšanai. Esam sajūsminājušies un lepojušies ar mūsu fantastiskajiem, radošajiem un darbīgajiem visdažādākajās zemēs mītošajiem latviešiem. „Latviešiem pasaulē” ar atskatu aizejošajā šoreiz pakavēsies pie dažiem īpašajiem 2024.gada notikumiem. Lūk, daži no aizejošā gada zīmīgākajiem pieturas punktiem, kas tika ieskandināti arī „Latviešiem pasaulē” un kuros klāt, kaut vai attālināti, centāmies būt arī mēs: Pērnajā ziemā Londonas Latviešu kori sveicām 75., bet pavasarī - Norvēģijas latviešu kori „Laipa”- divdesmitajā, Frankfurtes sieviešu kori „Silava”, Stokholmas TDK „Zibenītis” un Šveices latviešu TDK „Ramtai” desmitajā  dzimšanas dienā, kopā ar ASV Rietumkrasta vasaras vidusskolu „Kursa” svinējām 50. gadskārtu, pabijām pasaules latviešu jaunatnes kustības “2x2” sešdesmitās jubilejas gada semināros un saietos. Šogad slavenajos Hamburgas ostas svētkos, kurus ik gadu apmeklē līdz 1,5 miljona pilsētas iedzīvotāju un viesu, partnervalsts godā tika celta Latvija, un "Latvijas festivālā", kurš norisinājās četru dienu garumā, īpaša loma bija atvēlēta arī latviešu diasporai Vācijā, turklāt dota vienreizēja iespēja kļūt ne vien par svētku apmeklētājiem, bet arī dalībniekiem. Tikmēr mazpilsētā Limburgā norisinājās viens no ievērojamākiem kora un folkloras festivāliem pasaulē- “Harmonie Festival 2024”, kura dalībnieku vidū bija vairāki simti koru un folkloras grupu no visas pasaules, to vidū arī Minsteres latviešu kolektīvi koris "Dudan" un Bērnu tautas deju kopa „Rudzupuķe”. „Latviešiem pasaulē”, protams, izmantoja izdevību, lai iegrieztu vienu attālinātu lustīgu danci lielākajā ārzemēs dzīvojošo tautiešu satikšanās un Saulgriežu svētku svinēšanas vietā Anglijas vidienē, latviešu īpašuma „Straumēni” pļavās- "Bērzes Strazdu Jāņu Festivālā”. Savukārt jūlijā visus pasaules dziedošos un dejojošos latviešus pie sevis uz XVI Latviešu Dziesmu un Deju svētkiem pulcēja Kanāda. Latviešus jau kopš Alunāna laikiem vilinājusi teātra maģija. Arī diasporas teātri visai aizrautīgi nodevušies skatuves mākslai. Pirms gada dzimusī ideja par festivālu „Dāvana Latvijai” šogad jau apliecināja tradīcijas spēku. Augustā Latvijas publikai tika dāvāta ekskluzīva iespēja redzēt piecas izrādes un uz VEF Kultūras pils skatuves satikt vairākas teātra trupas: Latviešu - dāņu biedrības amatierteātri “Pūpols”,  Birmingemas Mazo teātri, Īrijas latviešu teātri “Sliedes”, Bergenas latviešu amatierteātri “LATiBergen” un Londonas Teātri “Trepes”. Savukārt oktobrī Zviedrijas Karaliste kļuva par īstu Teātra karalisti, bet Stokholma par Pasaules latviešu teātra epicentru. Tur uz lielākajiem latviešu diasporas teātru svētkiem - saietu ​“PLATS solis 2024” pulcējās 25 amatierteātri no Eiropas, Amerikas un Austrālijas. Arī LR2 saieta radošo un iedvesmojošo atmosfēru centās „noķert” un nodot mūsu klausītājiem vairākās tiešraidēs no Stokholmas. Bet, kamēr Latviešu diasporas teātri vēl kavējas emociju devītajā vilnī, kur tos uzšūpoja „PLATS solis”, tikmēr Latviešu Kultūras centrs Birmingemā aicināja uz nākamajiem teātra svētkiem- uz latviešu teātru festivālu ”Starp 5 salām”, kur savu aktiermeistarību demonstrēja Londonas teātris “Trepes”, Birmingemas Mazais teātris, Teātra studija “Saime” un Latviešu teātris Īrijā "Sliedes". „Latviešiem pasaulē” centās būt klāt arī visos Latvijai svarīgajos brīžos, kas tika svinēti visā pasaulē: 4. maija un 18. novembra svētkos, „Baltijas ceļa” atceres un 80. gadadienas kopš Zviedrijas salā Gotlandē ieradās Baltijas bēgļi pasākumos, arī Latvijas uzņemšanas NATO 20. gadadienai veltītajai PBLA  konferencē “Diasporas diplomātija: Latvijas ceļš uz NATO un trimdas organizāciju loma”, kas Rīgā pulcēja latviešu organizāciju vadītājus no visas pasaules- Amerikas, Kanādas, Eiropas, Dienvidamerikas un Karību latviešu apvienības un Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē. Uz patriotiskās nots izskan „Latviešiem pasaulē” atskats uz dažiem šī gada notikumiem, tomēr mūsu klausītājus gaida arī kāda brīnišķīga tikšanās ar kādreiz Latvijā ļoti iemīļotu dziedātāju, kura jau daudzus gadus mīt Amerikā, bet aizvien par savām mājām sauc Latviju - Sandru Ozolīti. Latvijā savas muzikālās karjeras laikā viņa darbojusies kopā gan ar Andreju Lihtenbergu, Uldi Stabulnieku, Zigmaru Liepiņu un dziedājusi grupās „Selga”, „Modo” un „Sandra un Harijs”. Arī Amerikā Sandra joprojām muzicē, turklāt LR2 klausītājiem sagatavojusi kādu pārsteigumu - pirmatskaņojumu dziesmai, kurā dueta partnere ir viņas mazmeitiņa.